Atzinums

Veselības ministrija iebilst pret noteikumu projekta virzību pašreizējā redakcijā, jo tajā nav pietiekami skaidri un samērīgi noteikta prasību piemērošana valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību slimnīcām, tostarp attiecībā uz medicīnas ierīcēm, steidzamiem pacientu drošības pasākumiem, projektu klasifikāciju, saskaņošanu, administratīvo slogu un pārejas regulējumu. Aicinām precizēt projektu, paredzot veselības nozares specifikai atbilstošus piemērošanas kritērijus, izņēmumus un paātrinātas procedūras, samērīgas dokumentēšanas prasības, klīnisko un pacientu drošības ieguvumu izvērtēšanu, kā arī obligātu veselības nozares ekspertu iesaisti slimnīcu projektu vērtēšanā.

-

Attiecībā uz noteikumu projekta 5. punktā ietvertajiem terminiem norādāms, ka vairāki no tiem ir interpretējami un var radīt tiesību normas piemērošanas neskaidrības. Proti, termini “uzturēšanas darbība, kas nerada būtisku jaunu funkcionalitāti un nemaina IKT resursa arhitektūru”, “pilnveidošanas aktivitāte, kas paredz pieejamības vai pārvaldības būtisku uzlabošanu” un “jaunas attīstības aktivitāte, kas izpaužas kā esoša IKT resursa aizstāšana ar būtiski atšķirīgu risinājumu” satur vērtējuma jēdzienus, kuru saturs nav pietiekami konkretizēts. Nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem nosakāms, kas konkrētajā gadījumā uzskatāms par būtisku un kas – par nebūtisku. Lai nodrošinātu vienveidīgu un tiesiski skaidru regulējuma piemērošanu, būtu nepieciešams precizēt minēto terminu saturu vai noteikt objektīvus kritērijus to nošķiršanai.

-

Nav skaidrs 5.4.p. tvērums (iespējami var tikt tulkots sašaurināti – kā rakstīts), lai arī 2.punktā noteikts, ka attiecas uz privātpersonu deleģētā uzdevuma ietvaros. VM digitālās kompetences centrs noteikts SIA „Latvijas Digitālās veselības centrs” (LDVC). LDVC ir VM kapitālsabiedrība, 5.4. p. redakcija nepieļauj LDVC noteikt par jomas vadošo institūciju.

„jomas vadošā institūcija – ministrija, tās padotības iestāde vai publiskas personas kapitālsabiedrība, kurai normatīvajos aktos vai deleģēšanas līgumā noteikts uzdevums attiecīgās jomas IKT resursu attīstībā un kurai noteikta atbildība par attiecīgās jomas arhitektūras izstrādi, uzturēšanu un koordinēšanu”.

Nav skaidrs, kā kvalificēt izmaiņas, kas izriet no normatīvo aktu grozījumiem: jauni datu elementi pēc MK noteikumu grozījumiem vai ES aktu ieviešanas.

Papildināt 22. punktu

Stratēģiskas aktivitātes kritēriji nav izmērāmi. E-veselība pēc būtības atbilst visiem kritērijiem, tāpēc arī neliela apjoma izmaiņas (piemēram, jauns e-receptes elements) varētu tikt kvalificētas kā 3.līmeņa aktivitāte ar Valsts digitālo investīciju komisijas izskatīšanu. Nav noteikts, kurš un kādā kārtībā lemj par aktivitātes atzīšanu par stratēģisku.
 

Papildināt 5.9. p. ar kritērijiem, piemēram: jauna valsts koplietošanas platforma; jauns pārrobežu datu apmaiņas kanāls; mērķarhitektūras izmaiņas vairākās jomās; atkarība no viena piegādātāja. Noteikt, ka lēmumu par stratēģisku statusu pieņem VARAM ar motivētu lēmumu, uzklausot attiecīgo nozares pārstāvi.

No normatīvā regulējuma un arī anotācijas nav skaidra noteikumu 7., 36., 37.punktu praktiska piemērošana un izpilde un ar to saistīto risku mazināšana. Ja jomas vadošā institūcija vienlaikus ir arī atbildīgā institūcija, nav noteikts, kā novērš situāciju, kurā institūcija pati vērtē savas aktivitātes atbilstību jomas arhitektūrai. Vienlaikus 36. un 37. punkts uzliek lietderības un efektivitātes izvērtējumu ministrijai, lai gan praksē šo analīzi sagatavos jomas vadošā institūcija

Papildināt VI nodaļu: „Ministrija var uzdot jomas vadošajai institūcijai sagatavot šo noteikumu 36. un 37. punktā minēto izvērtējumu. Ja jomas vadošā institūcija ir arī atbildīgā institūcija, aktivitātes atbilstību jomas arhitektūrai šo noteikumu 40. punkta ietvaros vērtē valsts digitālās pārvaldes attīstības jomu galvenie arhitekti.”
 

Attiecībā uz noteikumu projekta 8. punktu norādāms, ka no tā redakcijas izriet, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), īstenojot valsts IKT vadības biroja funkcijas, uztur vienotu IKT investīciju portfeli un sagatavo valsts līmeņa informāciju par IKT investīciju portfeli. Šāds regulējums var tikt interpretēts tādējādi, ka IKT investīciju pārvaldība tiek centralizēta VARAM pārziņā, tostarp attiecībā uz nozaru specifiskajām IKT investīcijām, tai skaitā veselības nozarē.
Vienlaikus vēršama uzmanība uz risku, ka pārmērīgi centralizēta pieeja IKT investīciju plānošanai un pārvaldībai var nenodrošināt pietiekamu nozaru specifisko vajadzību izvērtējumu un ievērošanu. Šādā gadījumā pastāv iespēja, ka finansējuma sadale tiek veikta pēc vispārīgiem vai lineāri piemērojamiem principiem, nevis balstoties uz konkrētās nozares faktisko vajadzību, attīstības prioritāšu un funkciju izpildes prasību analīzi. Īpaši būtiski tas ir veselības nozarē, kur IKT risinājumu pieejamība un attīstība ir tieši saistīta ar nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, datu apriti un sabiedrības interešu aizsardzību.
Ievērojot minēto, būtu nepieciešams skaidri noteikt, ka vienota IKT investīciju portfeļa uzturēšana un valsts līmeņa informācijas apkopošana pati par sevi nenozīmē nozaru autonomijas ierobežošanu attiecībā uz to specifisko vajadzību definēšanu, prioritāšu noteikšanu un attiecīgā finansējuma pamatotības izvērtēšanu. Tāpat būtu lietderīgi paredzēt mehānismus, kas nodrošina nozaru ministriju pienācīgu iesaisti lēmumu pieņemšanā par IKT investīciju prioritizēšanu un finansējuma sadali, lai novērstu nesamērīgu vai no nozares faktiskajām vajadzībām atrautu finansējuma samazinājumu risku.
Papildus norādāms, ka veselības nozare jau iepriekš ir saskārusies ar nesamērīgu resursu ierobežojumu un finansējuma samazinājumu attiecīgajos VARAM IKT attīstības pasākumos, tādēļ īpaši svarīgi ir regulējumā paredzēt skaidrus garantējošus principus, kas nepieļautu nozares interešu nepietiekamu ievērošanu.

-

Attiecībā uz noteikumu projekta 9. punktu norādāms, ka tajā paredzēts, ka Valsts digitālo investīciju komisija izskata 3. līmeņa un stratēģiskās aktivitātes, vērtējot tās kopējā valsts investīciju portfeļa ietvaros. Šāda pieeja rada neskaidrību par nozaru autonomiju un tiesībām īstenot to pārziņā esošās un finansējuma ziņā nodrošinātās IKT attīstības aktivitātes gadījumos, kad attiecīgās aktivitātes kopējā valsts prioritāšu sistēmā tiek novērtētas zemāk nekā citu nozaru iniciatīvas.
Proti, no regulējuma nav skaidrs, kādā kārtībā tiek pieņemts lēmums situācijās, kad nozarei, piemēram, Veselības ministrijai, ir pieejams konkrēts finansējums (tai skaitā valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu finansējums) noteiktu IKT aktivitāšu īstenošanai, taču attiecīgais projekts, to vērtējot vienotā valsts investīciju portfeļa ietvaros, netiek atzīts par prioritāru salīdzinājumā ar citu nozaru projektiem. Šādā situācijā pastāv risks, ka nozares plānotās un finansējumā nodrošinātās aktivitātes netiek virzītas apstiprināšanai vai īstenošanai nevis to nepietiekamas pamatotības dēļ, bet gan tādēļ, ka priekšroka tiek dota citām nozarēm.
Minētais rada būtisku tiesiskās skaidrības trūkumu attiecībā uz to, kādas ir nozares tiesības un iespējas īstenot savas attīstības prioritātes, kā arī kādas sekas iestājas gadījumā, ja nozares plānotā aktivitāte kopējā prioritizācijas procesā tiek ierindota zemāk par citu nozaru vajadzībām. Nav skaidrs, vai šādā gadījumā attiecīgā aktivitāte tiek atlikta, noraidīta, pārskatīta, vai arī tai saglabājas iespēja tikt īstenotai, ja tai jau ir identificēts vai piešķirts finansējums.
Līdz ar to būtu nepieciešams regulējumā skaidri noteikt:
kādi ir kritēriji 3. līmeņa un stratēģisko aktivitāšu prioritizēšanai kopējā valsts investīciju portfelī;
kā tiek nodrošināts līdzsvars starp valsts mēroga prioritāšu ievērošanu un nozaru specifisko vajadzību respektēšanu;
kādas tiesiskās sekas iestājas gadījumā, ja nozares plānota un finansējumā nodrošināta aktivitāte netiek atzīta par pietiekami prioritāru kopējā portfelī;
vai un kādā apjomā nozarei saglabājas rīcības brīvība īstenot tās funkciju nodrošināšanai nepieciešamas IKT investīcijas.
Īpaši uzsverams, ka veselības nozarē IKT attīstības aktivitātes ir cieši saistītas ar publisko funkciju nepārtrauktu izpildi, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, datu apstrādes drošību un pacientu interešu aizsardzību. Tādēļ šādu aktivitāšu pakārtošana vienīgi horizontālai starpnozaru prioritizācijai, neparedzot pietiekamus aizsardzības mehānismus nozares pamatvajadzību nodrošināšanai, var radīt nesamērīgu nozares attīstības ierobežojumu risku.
Ievērojot minēto, būtu lietderīgi precizēt 9. punkta regulējumu, skaidri paredzot mehānismu, kādā tiek aizsargātas nozaru jau plānotās un finansējumā nodrošinātās IKT investīcijas, kā arī nosakot, ka kopējā valsts investīciju portfeļa izvērtēšana nedrīkst radīt nesamērīgu šķērsli nozaru funkciju izpildei nepieciešamo aktivitāšu īstenošanai.

-

Skatīt 5.4.puntkā iesniegto iebildumu

-

Jomas sarakstu un arhitektūru izskata Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā. Nav paredzēts, ka jomas vadošā institūcija, kas nav forumā, piedalās šo jautājumu izskatīšanā.
 

Papildināt 16. un 18. punktu: „Jomas arhitektūras un ar to saistīto pieteikumu izskatīšanā Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā pieaicina jomas vadošās institūcijas pārstāvi.”

Skatīt 12.p. iebildumu

-

Skatīt 12.p. iebildumu

-

Saskaņota jomas arhitektūra ir priekšnosacījums aktivitāšu pamatošanai. Nozarēs jau ir izstrādātas mērķarhitektūras, taču tās nav saskaņotas 16.punkta kārtībā, un pārejas noteikumi tās neatzīst.
 

„Līdz jomas arhitektūras saskaņošanai 16.punktā noteiktajā kārtībā par jomas arhitektūru uzskata līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai apstiprinātu nozares mērķarhitektūru un Ministru kabinetā atbalstītus nozares konceptuālos ziņojumus par IKT arhitektūru.”

Skatīt 12.p. iebildumu

-

Nav skaidrs, kā kvalificēt izmaiņas, kas izriet no normatīvo aktu grozījumiem: jauni datu elementi pēc MK noteikumu grozījumiem vai ES aktu ieviešanas.
 

Papildināt 22. punktu : „…kā arī izmaiņas, kas nepieciešamas normatīvo aktu vai Eiropas Savienības tehnisko specifikāciju izpildei, un terminoloģiju un klasifikatoru versiju atjauninājumus, ja tie nemaina IKT resursa arhitektūru”.

Nav ņemta vērā iespējamā IKT resursa granularitāte. JA E-veselība ir viens IKT resurss, kumulatīvā uzskaite apvienos visus tās komponenšu projektus (e-recepte, e-nosūtījums, pacienta kopsavilkums, NCPeH u.c.), un katrs no tiem automātiski kļūs par 3. līmeņa aktivitāti. 23. punkta „viena uzturēšanas darbība par katru IKT resursu” platformai ar desmitiem komponenšu ir neprecīza. Turklāt 30. punktā minētais trīs gadu periods un 37. punktā minētais septiņu gadu dzīves cikls var dot atšķirīgus līmeņa noteikšanas rezultātus.
 

Noteikt, ka IKT resursu VIRSIS reģistrē funkcionāli nodalāmas komponentes līmenī, ja komponentei ir patstāvīgs biznesa mērķis. 30. punktā precizēt, vai līmeņa noteikšanai ņem vērā tikai attīstības izmaksas trīs gadu periodā vai arī uzturēšanas izmaksas.

VIRSIS būs jāuzkrāj detalizēta informācija par arhitektūru, atkarībām, riskiem (tostarp kiberdrošības) un koda repozitorijiem. Kopumā šī informācija par veselības nozares kritisko infrastruktūru ir ierobežotas pieejamības informācija. Projekts neparedz VIRSIS informācijas klasifikāciju un piekļuves ierobežojumus.

Papildināt: „VIRSIS reģistrētā informācija par IKT resursu drošības riskiem, ievainojamībām un arhitektūras drošības risinājumiem ir ierobežotas pieejamības informācija, un tai piekļūst tikai institūcijas, kurām tā nepieciešama šo noteikumu izpildei.”

Attiecībā uz noteikumu projekta 28. punktu norādāms, ka tajā paredzētais nosacījums, saskaņā ar kuru attīstības aktivitātes īstenošanu nedrīkst uzsākt pirms aktivitātes reģistrēšanas VIRSIS un izvērtēšanas procesa piemērošanas, var radīt tiesiskās noteiktības un praktiskās piemērošanas riskus attiecībā uz jau plānotām vai uzsāktām aktivitātēm, kurām atbilstoši spēkā esošajam Eiropas Savienības fondu vai citu finanšu instrumentu regulējumam izmaksu attiecināmība ir noteikta agrākā posmā, proti, pirms projekta formālas apstiprināšanas vai attīstības aktivitātes reģistrēšanas.
Šādā situācijā pastāv risks, ka vispārīgi formulētais noteikumu projekta 28. punkta ierobežojums var tikt attiecināts arī uz tiem projektiem, kuru īstenošanas un izmaksu attiecināmības nosacījumi jau ir noteikti speciālajā regulējumā, tādējādi radot kolīziju starp attiecīgā finanšu instrumenta piemērošanas kārtību un šajā regulējumā paredzēto procedūru. Tas savukārt var radīt neskaidrību par izmaksu attiecināmību, projektu uzsākšanas tiesiskumu un nozares iestāžu iespējām savlaicīgi īstenot plānotās investīcijas.
Ievērojot minēto, būtu nepieciešams paredzēt skaidru pārejas regulējumu vai izņēmumu attiecībā uz tiem projektiem un attīstības aktivitātēm, kuriem saskaņā ar spēkā esošo fondu vai citu ārējo finanšu instrumentu regulējumu izmaksu attiecināmība ir noteikta no konkrēta datuma neatkarīgi no projekta apstiprināšanas vai attiecīgās aktivitātes reģistrācijas VIRSIS. Šāds precizējums būtu būtisks, lai novērstu tiesību normu atpakaļejošas iedarbības risku un nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.
Piemēram, minētais jautājums ir aktuāls attiecībā uz 4.1.1.4. pasākumu, kur izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 15. augusta, kā arī 1.3.1.1. pasākumu, kur izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra. Līdz ar to būtu lietderīgi skaidri noteikt, ka noteikumu projekta 28. punktā paredzētā prasība netiek attiecināta uz tādiem projektiem vai aktivitātēm, kuru izmaksu attiecināmības sākuma nosacījumi jau ir noteikti speciālajā regulējumā un kuru īstenošana uzsākta vai plānota atbilstoši šim regulējumam.

-

Nav paredzēta paātrināta kārtība aktivitātēm, kas nepieciešamas kritiskā situācijā: kiberincidenta seku novēršanai, ievainojamības novēršanai, kas prasa arhitektūras izmaiņas, sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā vai izņēmuma stāvoklī.
 

Papildināt VI nodaļu ar jaunu sadaļu: „Ja aktivitāte nepieciešama kiberincidenta vai būtiska kiberdrošības apdraudējuma novēršanai, ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai sabiedrības veselības apdraudējuma seku novēršanai, atbildīgā institūcija aktivitāti var uzsākt pirms izvērtēšanas, vienlaikus informējot VARAM un reģistrējot aktivitāti VIRSIS 10 darbdienu laikā pēc uzsākšanas. Aktivitātes izvērtēšanu veic pēc tās uzsākšanas.”

Attiecībā uz noteikumu projekta 29., 49. un 54. punktu norādāms, ka tajos paredzētais pienākums visām atbildīgajām institūcijām nodrošināt VIRSIS reģistrētās informācijas aktualitāti, pilnīgumu un atbilstību faktiskajai situācijai visā IKT resora attīstības aktivitātes dzīves ciklā, kā arī aktualizēt šo informāciju ne retāk kā reizi ceturksnī, rada būtisku administratīvo slogu iesaistītajām institūcijām.
Ievērojot, ka šāds pienākums attiecas uz ilgstošu laika periodu — tostarp 7, 10 vai vairāk gadiem atkarībā no konkrētās aktivitātes dzīves cikla —, secināms, ka prasības izpildei būs nepieciešami papildu administratīvie resursi, tai skaitā personāla kapacitāte, laika resursi, iekšējās kontroles mehānismi un regulāra datu aktualizācijas procesa nodrošināšana. Līdz ar to minētā prasība nav uzskatāma par administratīvi neitrālu, bet gan par tādu, kas rada jaunu un pastāvīgu administratīvo slogu atbildīgajām institūcijām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju, ietverot tajā izvērtējumu par minēto prasību ietekmi uz atbildīgajām institūcijām, tostarp attiecībā uz jauno administratīvo slogu, kas izriet no pienākuma regulāri un ilgtermiņā uzturēt, pārskatīt un aktualizēt VIRSIS reģistrēto informāciju. Vienlaikus būtu lietderīgi izvērtēt, vai paredzētais informācijas aktualizēšanas biežums un apjoms ir samērīgs ar regulējuma mērķi, kā arī vai nav iespējams noteikt diferencētu pieeju atkarībā no aktivitātes veida, apjoma vai riska pakāpes.

-

Attiecībā uz noteikumu projekta 31. punktu norādāms, ka tajā ietvertā pieeja par savstarpēji saistītu attīstības aktivitāšu izvērtēšanu kā vienotu investīciju kopumu līdzšinējā praksē nav tikusi konsekventi piemērota. Proti, līdzšinējā sadarbībā VARAM atsevišķos gadījumos ir prasījusi sagatavot aktivitāšu aprakstus par katru IKT sistēmu atsevišķi, nevērtējot to funkcionālo savstarpējo sasaisti, kopējo biznesa mērķi vai rezultātu.
Minētais rada neskaidrību par noteikumu projekta 31. punktā paredzētās normas praktisko piemērošanu, kā arī par kritērijiem, pēc kuriem nosakāms, kad vairākas aktivitātes uzskatāmas par savstarpēji saistītām un līdz ar to izvērtējamām kā vienots investīciju kopums. Ja šādi kritēriji netiek pietiekami skaidri definēti, pastāv risks atšķirīgai interpretācijai un nevienveidīgai piemērošanas praksei, kas var radīt papildu administratīvo slogu un tiesisko nenoteiktību projektu iesniedzējiem.
Kā piemērs minama Nacionālā veselības dienesta īstenotā pieeja attiecībā uz Vienoto informācijas sistēmu un Datu noliktavu (NSIS), kur vienotā informācijas sistēma ir galvenais datu avots un abi risinājumi ir savstarpēji integrēti un funkcionāli cieši saistīti. Neraugoties uz minēto sasaisti, aktivitāšu apraksti iepriekš tika prasīti par katru risinājumu atsevišķi. Šāda prakse rada pamatotas šaubas par to, kā praksē tiks piemērots noteikumu projekta 31. punktā ietvertais regulējums.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar izvērstāku skaidrojumu par to, kas konkrēti tiek saprasts ar savstarpēji saistītām attīstības aktivitātēm, kādi ir to identificēšanas kritēriji, kā arī kādos gadījumos vairākas aktivitātes ir izvērtējamas kā vienots investīciju kopums. Vienlaikus būtu lietderīgi anotācijā skaidri atspoguļot arī regulējuma piemērošanas praktiskos aspektus, lai nodrošinātu vienveidīgu pieeju visām iesaistītajām institūcijām un novērstu interpretācijas riskus.

-

Skatīt 7.p un 37. sniegtos iebildumus

-

Attiecībā uz noteikumu projekta 36. un 37. punktu norādāms, ka tajos paredzētais pienākums atbildīgajai ministrijai vērtēt 2. un 3. līmeņa aktivitāšu lietderību un sagatavot pašnovērtējumu, kas iekļaujams efektivitātes sākotnējā vērtējumā, rada būtisku papildu administratīvo slogu attiecīgajām ministrijām.
Saskaņā ar noteikumu projekta 37. punktu minētais izvērtējums ir veicams, pamatojoties uz faktos balstītu potenciālā risinājuma analīzi, kas ietver ieguvumu rādītāju noteikšanu, alternatīvu izvērtējumu visā IKT resursa dzīves ciklā (7, 10 vai vairāk gadu periodā), kā arī atbilstības nodrošināšanu jomas arhitektūrai un nacionālajiem arhitektūras principiem. Šādas prasības izpilde pēc būtības paredz apjomīgu analītisku, metodisku un koordinējošu darbu, kam nepieciešami atbilstoši cilvēkresursi, laika resursi un specializēta kompetence.
Līdz ar to secināms, ka noteikumu projektā paredzētais regulējums ne tikai nosaka papildu pienākumus atbildīgajām ministrijām, bet arī rada jaunu administratīvo slogu, kura ietekme uz institūciju kapacitāti, resursu pieejamību un ikdienas funkciju izpildi būtu pienācīgi izvērtējama. Īpaši būtiski tas ir gadījumos, kad ministrijām vienlaikus jānodrošina vairāku nozares atbildīgo iestāžu attīstības aktivitāšu izvērtēšana un citu normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu izpilde.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar izvērtējumu par 36. un 37. punktā paredzēto prasību ietekmi uz atbildīgajām ministrijām, tostarp attiecībā uz papildu administratīvo slogu, cilvēkresursu nepieciešamību, kompetenču nodrošināšanu un iespējamo ietekmi uz institūciju administratīvo kapacitāti. Vienlaikus būtu lietderīgi izvērtēt, vai paredzētais pašnovērtējuma,  lietderības un efektivitātes izvērtējuma apjoms visos gadījumos ir samērīgs ar aktivitātes mērogu, sarežģītību un risku līmeni, kā arī vai nav nepieciešams paredzēt diferencētu pieeju atkarībā no aktivitātes rakstura.

-

Pienākums prioritāri izmantot koplietošanas risinājumus ir atbalstāms, taču kā pieļaujamu pamatojumu atteikumam atzīst tikai lietderību vai dzīves cikla izmaksas. ES nozares tiesību akti nosaka specifiskas prasības: Regula (ES) 2025/327 (EVDT), drošas apstrādes vides prasības (73. pants), veselības datu sistēmu atbilstības prasības un MyHealth@EU centrālo pakalpojumu izmantošanu; klīniskajām sistēmām ir 24/7 pieejamības prasības.
 

Papildināt 39. punktu: „…vai ka koplietošanas IKT resurss nenodrošina Eiropas Savienības vai nozares normatīvajos aktos noteiktās drošības, pieejamības, sadarbspējas vai atbilstības novērtēšanas prasības.”
1. pielikumā noteikt, ka ES nozares tiesību aktos noteiktās specifiskās prasības piemērojamas prioritāri, un ka pienākumu izmantot koplietošanas infrastruktūru kritiskās infrastruktūras IKT resursiem piemēro pēc riska izvērtējuma.

VM jomas vadošā institūcija LDVC nav iekļauta to institūciju sarakstā, kas piedalās otrā un trešā līmeņa aktivitāšu izvērtēšanā

Papildināt 40. punktu ar jaunu apakšpunktu: „jomas vadošā institūcija – aktivitātes atbilstība jomas arhitektūrai, jomas koplietošanas komponenšu izmantošanai un savstarpējām atkarībām ar citām jomas aktivitātēm.”

40. punktā minētajām institūcijām nav noteikts termiņš viedokļa sniegšanai. 3. līmeņa aktivitātēm kopējais termiņš praktiski pārsniegs divus mēnešus. Tas rada risku ES fondu un ANM projektu termiņiem un EVDT piemērošanas termiņiem

Noteikt X darbdienu termiņu 40. punktā minētajām institūcijām; neiesniegts viedoklis uzskatāms par iebildumu neesamību. Paredzēt, ka 42. un 44. punkta termiņu nokavējuma gadījumā atbildīgā institūcija var uzsākt iepirkuma sagatavošanu. 3. līmeņa aktivitātēm 42. un 44. punktā minēto izvērtēšanu veikt paralēli, nevis secīgi.

Noteikumu projekta 42.punkts nosaka tikai atzinuma sagatavošanas termiņu pēc aktivitātes izvērtēšanas procesa organizēšanas. Tiesiskās noteiktības nodrošināšanai, lai neradītu riskus savlaicīgai aktivitātes īstenošanai, Noteikumu projektā ir nepieciešams paredzēt kādā termiņā VARAM organizē IKT resursa attīstības aktivitātes izvērtēšanas sanāksmi.
 

-

VARAM vai Valsts digitālo investīciju komisijas atzinumā var tikt noteikti nosacījumi, kas skar IKT resursa drošības risinājumus, lai arī Nacionālā kiberdrošības likuma šādu institūciju kompetence nav noteikta…Projekts neatrunā, ka atbildība par kiberdrošību saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likumu paliek subjekta vadītājam, un nosacījumi nedrīkst būt pretrunā ar subjekta kiberdrošības pārvaldības pienākumiem.
 

Papildināt 45. punktu: „Atzinumā noteiktie nosacījumi nesamazina Nacionālās kiberdrošības likuma subjekta vadītāja atbildību par kiberdrošības prasību izpildi un nedrīkst būt pretrunā ar subjekta kiberdrošības pārvaldības pienākumiem.”

Attiecībā uz noteikumu projekta 48. punktu norādāms, ka tajā paredzētais aizliegums atbildīgajai institūcijai uzsākt iepirkuma procedūru 2. un 3. līmeņa aktivitātēm pirms attiecīgās aktivitātes saskaņošanas var radīt līdzīgus tiesiskās noteiktības un piemērošanas riskus kā noteikumu projekta 28. punktā ietvertais regulējums.
Proti, vispārīgi formulēts ierobežojums uzsākt iepirkuma procedūru pirms aktivitātes saskaņošanas var nonākt pretrunā ar jau spēkā esošu speciālo normatīvo regulējumu, kas atsevišķos gadījumos pieļauj agrāku darbību uzsākšanu, tostarp atbilstoši konkrētā finanšu instrumenta vai atbalsta pasākuma īstenošanas nosacījumiem. Ja šāds izņēmums netiek skaidri paredzēts, var rasties kolīzija starp vispārējo kārtību, ko nosaka attiecīgais noteikumu projekts, un speciālo regulējumu, kas piemērojams konkrētu investīciju vai projektu īstenošanā.
Papildus tam jāņem vērā, ka iestādēm var būt jau iepriekš Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā veikti iepirkumi, kuru rezultātā noslēgtas spēkā esošas vispārīgās vienošanās par IKT attīstību, uzturēšanu vai saistīto pakalpojumu nodrošināšanu uz vairākiem gadiem. Šādos gadījumos absolūts aizliegums uzsākt iepirkuma procedūru vai veikt ar tās īstenošanu saistītas darbības pirms konkrētās aktivitātes saskaņošanas var radīt nesamērīgus ierobežojumus, traucēt jau uzsāktu un tiesiski pamatotu procesu turpināšanu, kā arī radīt risku neefektīvai publisko līdzekļu izmantošanai. Tāpat šāds regulējums var nepamatoti ierobežot iespēju izmantot jau noslēgtu vispārīgo vienošanos ietvaru, kas izveidots atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.
Līdz ar to būtu nepieciešams noteikumu projekta 48. punktā vai pārejas regulējumā skaidri paredzēt izņēmumu attiecībā uz gadījumiem, kad spēkā esošs normatīvais akts tieši pieļauj atkāpi no vispārējā principa un ļauj uzsākt noteiktas darbības pirms aktivitātes formālas saskaņošanas. Vienlaikus būtu lietderīgi paredzēt izņēmumu arī attiecībā uz tiem gadījumiem, kad iestādes jau ir tiesiski uzsākušas iepirkuma procesus vai noslēgušas spēkā esošas vispārīgās vienošanās Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā, īpaši IKT attīstības un uzturēšanas jomā, lai nodrošinātu šādu saistību izpildes tiesisku nepārtrauktību.
Šāds precizējums būtu būtisks, lai nodrošinātu normu savstarpēju saskaņotību, ievērotu tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principus, kā arī novērstu neskaidrības projektu īstenošanas procesā.

-

Nav noteikts, vai „publicēšana” valsts repozitorijā nozīmē publisku (atvērtā koda) pieejamību. Sistēmās, kas apstrādā īpašo kategoriju personas datus un ir kritiski svarīgi pakalpojumi Nacionālās kiberdrošības likuma izpratnē, visa koda publiskošana bez drošības izvērtējuma var atvieglot

Precizēt, ka pienākums ir nodot kodu valsts repozitorijā ar piekļuves kontroli. Publiska publicēšana notiek pēc drošības izvērtējuma, un to var nepiemērot NKDL subjekta kritiskajiem IKT resursiem vai to daļām, ja to pamato ar drošības risku.

No noteikumu projektā ietvertā regulējuma nav skaidrs, kāda kārtība piemērojama gadījumos, kad VARAM nepiekrīt 2. līmeņa aktivitātes virzībai vai Valsts digitālo investīciju komisija neatbalsta 3. līmeņa aktivitāti, bet attiecīgā atbildīgā ministrija šādam vērtējumam nepiekrīt.
Šāds regulējuma trūkums rada tiesisko nenoteiktību attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu, institūciju kompetenču robežām un atbildīgo ministriju tiesībām aizstāvēt savas nozares prioritātes un funkciju izpildei nepieciešamās IKT attīstības aktivitātes. Proti, no projekta redakcijas nav iespējams viennozīmīgi secināt, vai un kādā kārtībā attiecīgais jautājums ir pārskatāms, kā arī vai pastāv mehānisms domstarpību risināšanai starp iesaistītajām institūcijām aktivitāšu izvērtēšanas procesa ietvaros.
Ievērojot minēto, būtu nepieciešams noteikumu projektā skaidri paredzēt strīdus vai domstarpību risināšanas kārtību gadījumiem, kad starp VARAM vai Valsts digitālo investīciju komisiju un atbildīgo ministriju nepastāv vienprātība par attiecīgās aktivitātes atbilstību, prioritāti vai virzību. Šādā regulējumā būtu lietderīgi noteikt:
1) institūciju kompetenci domstarpību izskatīšanā;
2) lēmuma pārskatīšanas vai atkārtotas izvērtēšanas kārtību;
3) termiņus, kādos domstarpības izskatāmas;
4) kārtību, kādā tiek pieņemts galīgais lēmums.
Šāds precizējums ir būtisks, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, prognozējamību un institucionāli līdzsvarotu lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī mazinātu risku, ka atbildīgo ministriju pamatotās iebildes vai specifiskās vajadzības netiek pienācīgi izvērtētas.

-

Attiecībā uz noteikumu projekta anotācijā norādīto informāciju par regulējuma īstenošanai nepieciešamajiem administratīvajiem resursiem vēršama uzmanība uz to, ka anotācijā ir identificēta nepieciešamība Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai paredzēt divas jaunas amata vietas, norādot arī attiecīgās atlīdzības izmaksas, proti, vienam darbiniekam 2027. gadā – 63 535 euro, bet 2028. gadā – 69 444 euro. Vienlaikus, ņemot vērā VARAM sniegto informāciju, ka 2025. gadā tika izskatīti aptuveni 100 aktivitāšu apraksti, secināms, ka kopējais administratīvo izmaksu apmērs uz vienu aktivitātes aprakstu ir aptuveni 1 270 euro.
Tomēr no anotācijā ietvertās informācijas izriet, ka minētie resursi galvenokārt ir paredzēti procesa koordinēšanai, savukārt aktivitāšu aprakstu saturisko izvērtēšanu atbilstoši noteikumu projekta 40. punktam veic citas iesaistītās institūcijas vai Valsts digitālo investīciju komisija. Līdz ar to rodas pamatots jautājums par to, kāds administratīvais slogs un ar to saistītās izmaksas rodas pārējām regulējuma īstenošanā iesaistītajām institūcijām, jo īpaši atbildīgajām institūcijām un atbildīgajām ministrijām.
Proti, noteikumu projekts paredz būtisku pienākumu apjomu arī atbildīgajām institūcijām, tostarp sagatavot aktivitāšu aprakstus, uzturēt un regulāri aktualizēt informāciju VIRSIS, sniegt datus par faktiskajām izmaksām, sasniegtajiem rezultātiem un citiem ar attīstības aktivitātes īstenošanu saistītiem aspektiem visā tās dzīves ciklā (vismaz 7 gadi). Tāpat papildu pienākumi izriet arī atbildīgajām ministrijām, kurām atbilstoši noteikumu projektam ir jāveic lietderības izvērtējums un jāsniedz novērtējums par atbildīgo institūciju sagatavotajiem aktivitāšu aprakstiem.
Ievērojot minēto, anotācijā būtu nepieciešams pilnvērtīgi izvērtēt un atspoguļot ne vien VARAM administratīvo resursu nepieciešamību, bet arī regulējuma radīto administratīvo slogu un iespējamo finanšu un cilvēkresursu ietekmi uz visām pārējām iesaistītajām institūcijām. Pretējā gadījumā anotācijā sniegtais ietekmes novērtējums nav uzskatāms par pilnīgu, jo tas neatspoguļo faktisko regulējuma ieviešanas slogu visā institucionālajā tvērumā.
Līdz ar to lūdzam papildināt anotāciju ar izvērstu izvērtējumu par:
1) administratīvo slogu atbildīgajām institūcijām, kas sagatavo un aktualizē aktivitāšu aprakstus un ar tiem saistīto informāciju;
2) administratīvo slogu atbildīgajām ministrijām, kas veic lietderības izvērtējumu un sagatavo pašnovērtējumu;
3) iespējamo papildu cilvēkresursu un finanšu resursu nepieciešamību atbildīgajām institūcijām un atbildīgajām ministrijām noteikumu projektā ietverto pienākumu izpildei;
4) noteikumu projektā paredzētā regulējuma samērīgumu attiecībā pret institūcijām uzlikto pienākumu apjomu.

-

Noteikumu projektā ir noteikta IKT attīstības aktivitāšu vērtēšanas hierarhija, iesaistītās institūcijas un iesniedzamie dokumenti, kā arī paredzēts, ka VARAM izstrādā metodiku lietderības, efektivitātes, risku, arhitektūras un ieguvumu izvērtēšanai.
Vienlaikus noteikumu projektā nav pietiekami skaidri noteikts, kāds būs šīs metodikas saturs, tiesiskais statuss, piemērošanas kārtība un saikne ar noteikumu projektā paredzēto izvērtēšanas procesu. Tāpat nav skaidri noteikti vērtēšanas kritēriji, to piemērošanas secība un vērtējuma ietekme uz lēmumu par aktivitātes saskaņošanu, saskaņošanu ar nosacījumiem vai nesaskaņošanu.
Vērtēšanas metodikai būtu jābūt pieejamai pirms attiecīgo prasību piemērošanas uzsākšanas, nodrošinot vienotu, caurskatāmu un prognozējamu pieeju IKT attīstības aktivitāšu izvērtēšanai.
 

-

Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk – Likums) 4. panta otrā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību. Savukārt noteikumu projekts paredz regulēt ne tikai attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzību, bet arī IKT resursu attīstības plānošanu, sākotnējo pamatošanu, izvērtēšanu, kā arī procesā iesaistīto institūciju kompetenci un sadarbības principus. No Likumā ietvertā deleģējuma nepārprotami neizriet Ministru kabineta pilnvarojums regulēt minētos jautājumus. Ievērojot, ka Ministru kabinets var darboties tikai likumā piešķirtā pilnvarojuma robežās, lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt un paplašināt Likuma deleģējuma normu, skaidri paredzot tiesības noteikt IKT resursu attīstības plānošanas, pamatošanas, izvērtēšanas, īstenošanas uzraudzības un likvidēšanas kārtību, kā arī iesaistīto institūciju kompetenci un sadarbības kārtību.
 

-

Noteikumu projektā tiek lietoti jēdzieni  “būtiska funkcionalitāte”, “būtiska pilnveidošana” un “būtiski mainās”, “būtiska datu apmaiņa”, bet tie nav definēti. Tiesiskās noteiktības nolūkā priekšlikums Noteikumu 5.punktu papildināt ar terminu – būtiska izmaiņa.
 

-

Noteikumu projekta 5.2.punktā termins "joma" ir definēts ļoti plaši, bet nav skaidrs, kurā jomā ietilpst administratīvās sistēmas (personāls, grāmatvedība u.c.). Priekšlikums precizēt.
 

-

Noteikumu projektā nepieciešams pārskatīt un salāgot termina “jomas vadošā institūcija” lietošanu, un Noteikumu projekta kontekstā izvērtēt nepieciešamību Noteikumu 5.punktā atrunāt terminu “jomas ministrija” un “nozares ministrija” nozīmi.

-

Definīcija ir ļoti plaša un satur vērtējuma kategorijas („būtiski ietekmē”, „augsts risks”). Nav skaidru kritēriju, kad aktivitāte atzīstama par stratēģisku. Priekšlikums noteikt objektīvus kritērijus vai metodiku.

-

Noteikumu projektā vairākās vietās ir atsauce uz triju gadu plānošanas periodu (14., 30.,punkts), bet nav noteikts tā sākuma brīdis vai sasaiste ar budžeta plānošanas ciklu. Tiesiskās noteiktība nolūkā priekšlikums precizēt.

-

Noteikumu projekta 15.punkta redakcijā nav noregulēts, kā rīkoties ar arhitektūrā ietverto sensitīvo informāciju. Tādēļ būtu lietderīgi noteikumos tieši paredzēt, ka jomas arhitektūras dokumenti var saturēt ierobežotas pieejamības informāciju un noteikt tās aizsardzības principus. Tas samazinātu informācijas drošības un kiberdrošības riskus, īpaši attiecībā uz kritiskajiem valsts IKT resursiem.

-

No Noteikumu projekta 23. un 24. punkta var secināt, ka uzturēšanas darbības un pilnveidošanas aktivitātes ir atsevišķas kategorijas, tomēr nav skaidri noteikts, kā rīkoties viena līguma ietvaros. Priekšlikums noteikt reģistrācijas kārtību VIRSIS, ja viena līguma ietvaros tiek veikta gan uzturēšanas darbība, gan pilnveidošanas vai jaunas attīstības aktivitāte.
 

-

Noteikumu projekta 29.punkts, ka atbildīgā institūcija nodrošina VIRSIS reģistrētās informācijas aktualitāti, pilnīgumu un atbilstību faktiskajai situācijai visā IKT resursa attīstības aktivitātes dzīves ciklā, pārskata un aktualizē ne retāk kā reizi ceturksnī. Projekts paredz aktualizēšanas mehānismu, bet neparedz ievadītās informācijas pārapstiprinājuma mehānismu, ja pārskata periodā nav notikušas izmaiņas. Priekšlikums precizēt 29.punktu nosakot, ja pārskata periodā nav notikušas izmaiņas reģistrētajā informācijā, atbildīgā institūcija VIRSIS veic informācijas aktualitātes elektronisku apstiprinājumu.
 

-

Nav ņemta vērā iespējamā IKT resursa granularitāte. JA E-veselība ir viens IKT resurss, kumulatīvā uzskaite apvienos visus tās komponenšu projektus (e-recepte, e-nosūtījums, pacienta kopsavilkums, NCPeH u.c.), un katrs no tiem automātiski kļūs par 3. līmeņa aktivitāti. 23. punkta „viena uzturēšanas darbība par katru IKT resursu” platformai ar desmitiem komponenšu ir neprecīza. Turklāt 30. punktā minētais trīs gadu periods un 37. punktā minētais septiņu gadu dzīves cikls var dot atšķirīgus līmeņa noteikšanas rezultātus.
 

Noteikt, ka IKT resursu VIRSIS reģistrē funkcionāli nodalāmas komponentes līmenī, ja komponentei ir patstāvīgs biznesa mērķis. 30. punktā precizēt, vai līmeņa noteikšanai ņem vērā tikai attīstības izmaksas trīs gadu periodā vai arī uzturēšanas izmaksas.

Noteikumu projekta 31.punkts paredz, ka IKT resursa savstarpēji saistītas aktivitātes uzskaita kā vienotu investīciju kopumu, bet nav skaidrs kāda statusa aktivitātes ieskaita “kopumā” -   tikai plānotās aktivitātes vai arī iepriekš pabeigtās un jau īstenotās aktivitātes. Priekšlikums precizēt.

-

Noteikumu projekta 51.-53.punktā nav regulētas atbildīgās institūcijas procesuālās tiesības, tiesības sniegt paskaidrojumus,
tiesības iebilst pret secinājumiem, lēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Nepieciešami papildinājumi Noteikumu projektā.

-

Noteikumu projekta 59.punktā nepieciešams precizēt jēdzienu "aktivitātes īstenošana ir uzsākta". Tas var nozīmēt gan iepirkumu, gan līgumu, gan izstrādi.
 

-

 1. pielikumā noteiktās prasības kopumā ir atbalstāmas un nav uzskatāmas par neizpildāmām. Vienlaikus to ieviešana veselības nozarē būtu īstenojama pakāpeniski, ņemot vērā esošo informācijas sistēmu tehnisko arhitektūru, to savstarpējās integrācijas, koplietošanas risinājumu faktisko gatavību, pieejamo finansējumu, cilvēkresursus un nepieciešamās procesu izmaiņas.
Piemēram, valsts koplietošanas risinājumu izmantošana datu apmaiņai atsevišķos gadījumos var prasīt esošo integrāciju pārbūvi un pārejas perioda nodrošināšanu, lai netiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktība. Kā piemēru var minēt situāciju, kad DAGR šobrīd nav nodrošināts dinamiskais  datu monitorings ar PMLP, tādēļ konkrētajā gadījumā ir izvēlēts alternatīvs tehniskais risinājums — API pārvaldnieks.
Līdz ar to būtu lietderīgi noteikumu projektā vai metodiskajos norādījumos paredzēt, ka 1. pielikumā noteikto prasību piemērošana attiecībā uz jau ekspluatācijā esošām informācijas sistēmām tiek īstenota pakāpeniski, ievērojot samērīguma principu, tehniskās iespējas, finansējuma pieejamību un pakalpojumu nepārtrauktības prasības.
 

-

Nepieciešams izvērtēt 2. pielikumā paredzētās informācijas apjoma samērīgumu dažāda mēroga un sarežģītības aktivitātēm.
Pašlaik vienāds detalizācijas līmenis tiek prasīts gan apjomīgām un stratēģiski nozīmīgām sistēmu izstrādes aktivitātēm, gan salīdzinoši mazāka apjoma vai tehniski vienkāršākām otrā līmeņa aktivitātēm, piemēram, esošu risinājumu paplašinājumiem, konfigurācijas izmaiņām vai atsevišķu funkcionalitāšu pilnveidei.
Lai gan prasības attiecas uz aktivitātēm, kuru investīciju apmērs sasniedz vismaz 140 000 euro, arī šajā diapazonā aktivitāšu sarežģītība, ietekme un riski var būt būtiski atšķirīgi. Tādēļ vienāds pamatojuma apjoms visos gadījumos var radīt nesamērīgu administratīvo slogu attiecībā pret plānotās aktivitātes būtību, apjomu un risku līmeni.

Lai nodrošinātu vienotu un samērīgu pieeju 2. pielikuma aizpildīšanai, būtu lietderīgi noteikt metodisko paraugu, kas sniedz skaidrojumus atbildīgajām institūcijām, skaidro  piemērus un aizpildīšanas vadlīnijas, kā arī aktualizē metodiskos norādījumus, ņemot vērā praksē konstatētās neskaidrības. Tas mazinātu atšķirīgas interpretācijas risku, administratīvo slogu un iespēju, ka līdzīgas aktivitātes dažādās nozarēs tiek vērtētas pēc būtiski atšķirīgiem principiem.




 

-