Atzinums

Likumprojektā jāietver mijiedarbība starp klimata izmaiņas mazinošiem pasākumiem un atkritumu apsaimniekošanu. Piemēram - kā autotransporta nomaiņa ietekmēs nolietoto automobiļu īpatsvaru kopējā atkritumu apjomā, kā ietekmēs bīstamo atkritumu daudzumu. Nav izvērtēts samērīgums ar atkritumu pārstrādes uzņēmumu kapacitāti, kas var izraisīt jaunu problēmu – radīt risku “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam” noteikto mērķu sasniegšanai. Plānošanas dokumenti nenosaka kārtību, kādā atkritumi tiks apsaimniekoti, to jāatrunā normatīvajā regulējumā un jāparedz izmaiņas atkritumu apjomā, aprēķinot klimata izmaiņu rādītājus autoparka nomaiņas rezultātā.

-

Likumprojektā nav dota definīcija terminam “atjaunojamie resursi”, kas rada bažas par šauru skatījumu uz atjaunojamo resursu izmantošanas perspektīvu Latvijā. Tā, kā Likumprojekts cieši saistīts ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. (turpmāk tekstā – Plāns) kā pilnveidošanai Asociācija sniedza priekšlikumus tā izstrādes laikā, bet tie netika ņemti vērā, šobrīd ir būtiski Likumprojektā ietvert atjaunojamo resursu perspektīvas izmantošanas paplašināšanu, ko diemžēl neiekļāva Plānā, tādā veidā mazinot enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanas iespēju. Plānā kā svarīgākais atjaunojamais energoresurss minēta kurināmā koksne - malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas, kam vidējais izlietojums ir aptuveni 80% no kopējā atjaunojamo energoresursu patēriņa Latvijā. Jāatzīmē, ka ar “atjaunojamiem resursiem” nevienā klimata pārmaiņas regulējošā dokumentā nav definēts cits resursu veids, kā koksne. Asociācijas ieskatā nepieciešams papildināt atjaunojamo energoresursu sarakstu ar citiem energoresursu avotiem, piemēram, ģeotermālo enerģiju, to iekļaujot Likumprojektā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos. Kā zināms, ģeotermālās enerģijas resurss Latvijā ir novērtēts un informācija pieejama VSIA “Latvijas Ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Ģeotermālās anomālijas nogabali noteikti Elejā, Liepājā un Bernātos/Papē. Asociācijas ieskatā, katrā no nosauktajā nomālijām jāveic liela diametra izpētes urbums un jānosaka maksimāli iespējamā ūdens daudzuma ieguvi, kā arī atpakaļsūknēšanas iespējas kolektorslānī.

-

Termins “klimatnoturība”  tiek raksturots kā  sociālo, ekonomisko un vides sistēmu spēja pārvarēt klimata pārmaiņu radītos notikumus, tendences vai traucējumus, vienlaikus reaģējot vai reorganizējoties tādā veidā, lai saglabātu to būtiskās funkcijas, identitāti un struktūru, saglabājot pielāgošanās, mācīšanās un transformācijas spējas. Skaidrojumā nav ņemta vērā minēto sistēmu mijiedarbība un pieņemts, ka klimatnoturība nozīmē arī vides sistēmu spēja pārvarēt klimata pārmaiņu radītos notikumus, tendences vai traucējumus, vienlaikus reaģējot vai reorganizējoties tādā veidā, lai saglabātu to būtiskās funkcijas, identitāti un struktūru, saglabājot pielāgošanās, mācīšanās un transformācijas spējas. Termina “klimatnoturība” skaidrojums likumprojektā ir atrauts no vides zinātnes paradigmām.

-

Likumprojekts nosaka  klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. Enerģētikas sektors, neskaitot transportu, ir lielākais SEG emisiju avots un rada aptuveni trešo daļu no kopējām SEG emisijām. Enerģētikai seko transports un lauksaimniecība, transporta sektorā  aptuveni 96% veido autotransports. Klimata mērķu sasniegšana skar visas jomas, kur iespējams mazināt SEG apjomu, tomēr maz ticams, ka dažu desmitu gadu laikā Latvijā būs iespējams atjaunot autoparku, palielināt “zaļās” enerģijas īpatsvaru sabiedriskā transporta degvielā. Nesasniedzamu mērķu noteikšana Likumprojektā var izraisīt manipulācijas ar klimata politiku raksturojošiem lielumiem no kā, pēc Asociācijas domām, ir maksimāli jāizvairās.

-

Likumprojekta 11.pantā “Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitorings un prognozes” norādīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, institūcijām un komersantiem, koordinē Latvijas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu un prognozēšanu. Lūdzam norādīt, kādi komersanti sadarbosies Latvijas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanā, koordinēšanā un prognozēšanā, kādas būs to funkcijas, pienākumi, atlases kārtība.

-

13. pantā “Iekārtu operatoru darbība Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā” norādīts, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju operators saņem iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas likuma 1. pielikumā minētās darbības, piemēram, klinkera cementa ražošana rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā, savukārt, citi siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti iekļauti likuma 3.pielikumā, piemēram, notekūdeņu apsaimniekošana. Neskaidrība saistībā ar 3.pielikuma 8.punktu: “Citas iepriekš neminētas darbības” - kādas darbības, pēc kādiem kritērijiem un kādos gadījumos būs tās, kam jāsaņem siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. Asociācijas ieskatā 3.pielikuma 8.punkts ir jāsvītro vai arī jānorāda konkrētas darbības un to izvērtēšanas kritēriji.

-

Tā, kā ģeotermākās enerģijas izmantošanas turpmākā izpēte saistīta ar nozīmīgiem investīciju ieguldījumiem, šim mērķim rekomendējams izmantot Modernizācijas fonda līdzekļus, lai modernizētu enerģētikas sistēmu un atbalstītu oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanā. Ģeotermālās enerģijas izmantošanas lielisks piemērs ir Islandes vulkāniskās aktivitātes zonas, kur karstie pazemes ūdeņi tiek izmantoti siltumapgādē, rūpniecībā un medicīnā. Eiropā ģeotermālās enerģijas izmantošanas iekārtas, pārsvarā, ir sastopamas mājsaimniecībās – siltumenerģijas ieguvei privātmāju apkures un karstā ūdens apgādes sistēmās. Eiropā ir īstenoti daži ģeotermālās enerģijas izmantošanas projekti rūpniecības vajadzībām gan siltuma, gan aukstuma ieguvei. Pēdējo desmit gadu laikā Klaipēdas pilsēta Lietuvā izmanto ģeotermālo enerģiju siltumapgādes sistēmā. Ģeotermālās enerģijas izmantošanas attīstību jāsaista ar atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvara palielināšanu, piemēram, izmantojot siltuma sūkņus.

-