Atzinums

Lūdzam pārskatīt mērķa formulējumu, akcentējot pozitīvās izmaiņas, ko plānots sasniegt ar šo tiesību aktu. Regulējums pats par sevi nav mērķis.

-

Lūdzam precizēt, kuras fiziskās un juridiskās personas tiks ietekmētas un kā. Ja attiecībā uz fiziskajām un juridiskajām personām tiesību akts uzliek informācijas sniegšanas pienākumu, nepieciešams veikt administratīvā sloga monetāru novērtējumu (detalizētāka vadlīnija par administratīvā sloga identificēšanu un aprēķināšanu sniegta anotācijas 7.2. sadaļā).

-

Lūdzam uzskaitīt, kuras iestādes ir iesaistītas projekta izpildē.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 14., un 15. punktu, visiem tiesību aktu projektiem ir jāvērtē ietekme uz administratīvo slogu un atbilstības prasības, kā arī jāveic to izmaksu monetārs novērtējums.
Vēršam uzmanību, ka administratīvās izmaksas ir tādas izmaksas, ko rada informācijas sniegšanas pienākumi un to izpilde. Attiecīgi izstrādājot tiesību aktu, ir nepieciešams identificēt tās tiesību normas, kas satur informācijas sniegšanas pienākumu, jāizanalizē vai tās satur potenciālas administratīvas izmaksas naudas un laika izteiksmē un, ja analīzes rezultāts ir apstiprinošs, ir jāveic aprēķins par izmaksām, ko rada tiesību aktā iekļautās informācijas sniegšanas prasība, izmantojot paplašināto standarta izmaksu modeli.
Saskaņā ar administratīvā sloga novērtēšanas metodiku, par informācijas sniegšanas pienākumu uzskatāma jebkura prasība fiziskai vai juridiskai personai, kā arī valsts vai pašvaldības iestādei sniegt datus citai personai vai valsts iestādei (piemēram, iesnieguma, lūguma, paziņojuma vai cita veida informācijas iesniegšana, kā arī informācijas reģistrēšana), neatkarīgi no tā, vai tā ir obligāta prasība vai tiesību izmantošana noteikta rezultāta sasniegšanai (piemēram, ziņu iekļaušanai vai aktualizēšanai Reģistrā). Vienlaikus informācijas reģistrēšana netiek uzskatīta par administratīvo slogu iestādei, kurai attiecīgā darbība izriet no tās funkcijām, piemēram, valsts informācijas sistēmas uzturētājam.
Izvērtējot tiesību akta projektu, Valsts kancelejas ieskatā informācijas sniegšanas prasība iekļauta šādos punktos: 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 6.1., 6.2., 12., 18., 21.2., 21.3., 22.1.
Ņemot vērā minēto, lūdzam:
1) izvērtēt, vai minētās normas rada jaunas vai maina esošas informācijas sniegšanas prasības iestādēm;
2) attiecībā uz valsts iestādēm nošķirt gadījumus, kuros informācijas sniegšana vai reģistrēšana izriet no iestādes funkcijām, no gadījumiem, kuros pienākums iestādei sniegt vai reģistrēt informāciju tiek noteikts ar šo tiesību aktu. Norādām, ka iestādes tiešo funkciju izpilde nav administratīvs slogs;
3) ja tiek konstatētas administratīvā sloga izmaiņas, veikt to monetāro novērtējumu.
Izvērtējot informācijas sniegšanas pienākumu apjomu, ir jānosaka ietekmēto personu skaitu un darbību biežumu. Ja informācijas sniegšanas biežums ir neregulārs vai atkarīgs no individuāliem apstākļiem, administratīvā sloga novērtējumā pieļaujams izmantot indikatīvus pieņēmumus, tos skaidri pamatojot anotācijā (norādot izmantoto datu avotu vai pieņēmumu loģiku).
Vēršam uzmanību, ka administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām un fiziskām personām aizpildāms anotācijas 2. sadaļā, bet valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm 7. sadaļā.
Veicot aprēķinu, nepieciešams pievienot skaidrojumu, uz kuru tiesību akta projekta punktu aprēķins attiecināms.
Lai vienkāršāk būtu veikt aprēķinu, Valsts kanceleja aicina izmantot Vadlīnijās tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment) 22.-25.lp ietvertos norādījumus administratīvo izmaksu monetārā novērtējuma veikšanai.
Aprēķinu veikšanai lūdzu izmantot paplašināto standarta izmaksu modeli. Metodiskie materiāli aprēķinu veikšanai pieejami šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/media/16902/download?attachment


 

-