Projekta ID
26-TA-1992Atzinuma sniedzējs
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
Atzinums iesniegts
28.08.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK vēstules projekts
Priekšlikums
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību vārdā sniedz sekojošus komentārus par tiesību akta projektu “Par veselības aprūpes finansējuma palielināšanu” (Nr. 26-TA-1992):
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības Birojs (turpmāk – LVSADA) atbalsta projektā ietverto secinājumu, ka veselības nozarei 2027. gadā papildus nepieciešami 663 milj. euro. Projektā minētās vajadzības nav atliekamas tās tieši ietekmē valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, pacientu drošību, ārstniecības kvalitāti un veselības aprūpes sistēmas spēju saglabāt cilvēkresursus.
LVSADA piekrīt, ka 663 milj. euro ir Veselības ministrijas identificēta un pamatota nozares papildu vajadzība, nevis tikai vēlamais finansējuma apmērs. Finansējums nepieciešams valsts apmaksāto pakalpojumu apjoma palielināšanai un gaidīšanas rindu mazināšanai, tarifu aktualizēšanai atbilstoši faktiskajām izmaksām, kompensējamo medikamentu pieejamībai, primārās veselības aprūpes un profilakses stiprināšanai, infrastruktūrai, kā arī pietiekamu cilvēkresursu nodrošināšanai.
Vienlaikus LVSADA iebilst pret projekta noslēgumā lietoto formulējumu, ka papildu resursi veselības aprūpei tiks piesaistīti tikai “atbilstoši finansiālām iespējām”. Šāds formulējums nenosaka ne konkrētu valsts rīcību, ne finansējuma avotus, ne izpildes termiņus un faktiski pieļauj turpmāku veselības aprūpes vajadzību atlikšanu. Valsts budžeta ierobežojumi neatceļ Satversmes 111. pantā nostiprināto valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību un nodrošināt medicīniskās palīdzības minimumu.
Projektā cilvēkresursiem paredzētā vajadzība 45,2 milj. euro apmērā nav samērīga ar faktiskās cilvēkresursu krīzes apjomu un nav pietiekama konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai. Bez pietiekama ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un citu veselības aprūpes iestāžu darbinieku skaita nav iespējams īstenot nevienu no pārējām projektā minētajām prioritātēm, pat ja tām formāli tiek piešķirts finansējums.
LVSADA uztur spēkā prasību 2027. gada valsts budžetā nodrošināt veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas palielināšanu ne mazāk kā par 30 %, nepieciešamo finansējumu iestrādājot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos un attiecinot to uz visiem nozarē nodarbinātajiem. Vienlaikus proporcionāli pārskatāmas Ministru kabineta noteikumos Nr. 851 noteiktās zemākās mēnešalgas, nepieļaujot atalgojuma izlīdzināšanos starp amatiem ar būtiski atšķirīgu kvalifikāciju, kompetenci, atbildību un darba sarežģītību.
Eiropas Komisijas 2026. gada ziņojums par Latviju apstiprina, ka veselības aprūpes finansējuma un cilvēkresursu jautājums ir steidzami risināma strukturāla problēma. Komisija norāda, ka publiskais finansējums veselības aprūpei 2025. gadā bija tikai 4,7 % no IKP un saskaņā ar prognozi 2027. gadā var samazināties līdz 4 % no IKP. Latvija ir starp ES valstīm ar sliktākajiem rādītājiem attiecībā uz paredzamo mūža ilgumu, ārstējamo mirstību, neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām un nevienlīdzību veselības jomā.
Eiropas Komisija īpaši uzsver smagu veselības aprūpes darbinieku trūkumu un norāda, ka personāla piesaisti un noturēšanu kavē slikti darba apstākļi. Lielas darba slodzes mazināšana, strukturāls atalgojuma palielinājums publiskajā veselības aprūpes sektorā un labākas profesionālās izaugsmes iespējas ir nepieciešami personāla piesaistei. Turklāt Latvijas progress 2025. gada rekomendācijas izpildē stiprināt veselības sistēmas pieejamību un pietiekamību, nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus novērtēts tikai kā ierobežots.
Arī 2026. gada rekomendācijā Latvijai norādīts, ka valsts finansēm jābūt pielāgotām strukturālajām izdevumu vajadzībām, tostarp veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Tādēļ veselības aprūpes finansējuma samazināšanās nav savienojama ne ar Eiropas Komisijas secinājumiem, ne ar Latvijas veselības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem.
Iebildums.
Projekts atbalstāms tikai ar nosacījumu, ka tas tiek papildināts ar konkrētu politisku apņemšanos, finansējuma avotiem, termiņiem un sasniedzamiem rezultātiem. Vispārīga norāde uz rīcību “atbilstoši finansiālām iespējām” nav pietiekama, lai novērstu projektā pašā atzītos apdraudējumus veselības aprūpes pieejamībai un cilvēkresursu nodrošinājumam.
Priekšlikums.
Papildināt projektu ar Ministru kabinetam adresētu uzdevumu, sagatavojot 2027. gada valsts budžeta projektu un vidēja termiņa budžeta ietvaru:
1. paredzēt veselības aprūpei papildu finansējumu atbilstoši Veselības ministrijas identificētajai 663 milj. euro vajadzībai, nosakot finansējuma avotus un pakāpeniskas piešķiršanas grafiku;
2. cilvēkresursiem paredzēt finansējumu, kas nodrošina veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas palielināšanu ne mazāk kā par 30 %, tostarp proporcionālu zemāko mēnešalgu pārskatīšanu;
3. papildu darba samaksas finansējumu iekļaut valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos un attiecināt uz visām veselības aprūpes iestādēs nodarbināto grupām;
4. par finansējuma piešķiršanas risinājumiem un to izpildes grafiku informēt Veselības aprūpes nozares apakšpadomi, nodrošinot pilnvērtīgu sociālo dialogu.
LVSADA uzsver, ka veselības aprūpes finansējums un konkurētspējīgs atalgojums nav atliekams izdevums vai darbinieku privilēģija. Tas ir priekšnoteikums valsts pienākuma izpildei, pacientu drošībai un veselības aprūpes pakalpojumu faktiskai pieejamībai.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības Birojs (turpmāk – LVSADA) atbalsta projektā ietverto secinājumu, ka veselības nozarei 2027. gadā papildus nepieciešami 663 milj. euro. Projektā minētās vajadzības nav atliekamas tās tieši ietekmē valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, pacientu drošību, ārstniecības kvalitāti un veselības aprūpes sistēmas spēju saglabāt cilvēkresursus.
LVSADA piekrīt, ka 663 milj. euro ir Veselības ministrijas identificēta un pamatota nozares papildu vajadzība, nevis tikai vēlamais finansējuma apmērs. Finansējums nepieciešams valsts apmaksāto pakalpojumu apjoma palielināšanai un gaidīšanas rindu mazināšanai, tarifu aktualizēšanai atbilstoši faktiskajām izmaksām, kompensējamo medikamentu pieejamībai, primārās veselības aprūpes un profilakses stiprināšanai, infrastruktūrai, kā arī pietiekamu cilvēkresursu nodrošināšanai.
Vienlaikus LVSADA iebilst pret projekta noslēgumā lietoto formulējumu, ka papildu resursi veselības aprūpei tiks piesaistīti tikai “atbilstoši finansiālām iespējām”. Šāds formulējums nenosaka ne konkrētu valsts rīcību, ne finansējuma avotus, ne izpildes termiņus un faktiski pieļauj turpmāku veselības aprūpes vajadzību atlikšanu. Valsts budžeta ierobežojumi neatceļ Satversmes 111. pantā nostiprināto valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību un nodrošināt medicīniskās palīdzības minimumu.
Projektā cilvēkresursiem paredzētā vajadzība 45,2 milj. euro apmērā nav samērīga ar faktiskās cilvēkresursu krīzes apjomu un nav pietiekama konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai. Bez pietiekama ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un citu veselības aprūpes iestāžu darbinieku skaita nav iespējams īstenot nevienu no pārējām projektā minētajām prioritātēm, pat ja tām formāli tiek piešķirts finansējums.
LVSADA uztur spēkā prasību 2027. gada valsts budžetā nodrošināt veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas palielināšanu ne mazāk kā par 30 %, nepieciešamo finansējumu iestrādājot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos un attiecinot to uz visiem nozarē nodarbinātajiem. Vienlaikus proporcionāli pārskatāmas Ministru kabineta noteikumos Nr. 851 noteiktās zemākās mēnešalgas, nepieļaujot atalgojuma izlīdzināšanos starp amatiem ar būtiski atšķirīgu kvalifikāciju, kompetenci, atbildību un darba sarežģītību.
Eiropas Komisijas 2026. gada ziņojums par Latviju apstiprina, ka veselības aprūpes finansējuma un cilvēkresursu jautājums ir steidzami risināma strukturāla problēma. Komisija norāda, ka publiskais finansējums veselības aprūpei 2025. gadā bija tikai 4,7 % no IKP un saskaņā ar prognozi 2027. gadā var samazināties līdz 4 % no IKP. Latvija ir starp ES valstīm ar sliktākajiem rādītājiem attiecībā uz paredzamo mūža ilgumu, ārstējamo mirstību, neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām un nevienlīdzību veselības jomā.
Eiropas Komisija īpaši uzsver smagu veselības aprūpes darbinieku trūkumu un norāda, ka personāla piesaisti un noturēšanu kavē slikti darba apstākļi. Lielas darba slodzes mazināšana, strukturāls atalgojuma palielinājums publiskajā veselības aprūpes sektorā un labākas profesionālās izaugsmes iespējas ir nepieciešami personāla piesaistei. Turklāt Latvijas progress 2025. gada rekomendācijas izpildē stiprināt veselības sistēmas pieejamību un pietiekamību, nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus novērtēts tikai kā ierobežots.
Arī 2026. gada rekomendācijā Latvijai norādīts, ka valsts finansēm jābūt pielāgotām strukturālajām izdevumu vajadzībām, tostarp veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Tādēļ veselības aprūpes finansējuma samazināšanās nav savienojama ne ar Eiropas Komisijas secinājumiem, ne ar Latvijas veselības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem.
Iebildums.
Projekts atbalstāms tikai ar nosacījumu, ka tas tiek papildināts ar konkrētu politisku apņemšanos, finansējuma avotiem, termiņiem un sasniedzamiem rezultātiem. Vispārīga norāde uz rīcību “atbilstoši finansiālām iespējām” nav pietiekama, lai novērstu projektā pašā atzītos apdraudējumus veselības aprūpes pieejamībai un cilvēkresursu nodrošinājumam.
Priekšlikums.
Papildināt projektu ar Ministru kabinetam adresētu uzdevumu, sagatavojot 2027. gada valsts budžeta projektu un vidēja termiņa budžeta ietvaru:
1. paredzēt veselības aprūpei papildu finansējumu atbilstoši Veselības ministrijas identificētajai 663 milj. euro vajadzībai, nosakot finansējuma avotus un pakāpeniskas piešķiršanas grafiku;
2. cilvēkresursiem paredzēt finansējumu, kas nodrošina veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas palielināšanu ne mazāk kā par 30 %, tostarp proporcionālu zemāko mēnešalgu pārskatīšanu;
3. papildu darba samaksas finansējumu iekļaut valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos un attiecināt uz visām veselības aprūpes iestādēs nodarbināto grupām;
4. par finansējuma piešķiršanas risinājumiem un to izpildes grafiku informēt Veselības aprūpes nozares apakšpadomi, nodrošinot pilnvērtīgu sociālo dialogu.
LVSADA uzsver, ka veselības aprūpes finansējums un konkurētspējīgs atalgojums nav atliekams izdevums vai darbinieku privilēģija. Tas ir priekšnoteikums valsts pienākuma izpildei, pacientu drošībai un veselības aprūpes pakalpojumu faktiskai pieejamībai.
Piedāvātā redakcija
-
