Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (ID 22-TA-3618) (turpmāk – Likumprojekts) un izsakām iebildumus un priekšlikumus Likumprojekta sakarā.

Pirms konkrētu Likumprojekta normu novērtējuma vēlamies uzsvērt, ka LTRK ieskatā pilnvērtīgam sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk arī – SLO) sistēmas trūkumu novērtējumam iztrūkst analīzes ne tikai par nepilnībām tiesiskajā regulējumā, bet arī trūkumiem līdz šim īstenotajā SLO uzraudzības darbā. Mūsuprāt, virkne sabiedriskā labuma organizāciju sistēmas izaicinājumu, galvenokārt, saistāmi ar atbildīgo uzraudzības iestāžu izaicinājumiem veiksmīgi īstenot uzraudzības darbu, nevis tikvien nepilnvērtīgu tiesisko ietvaru.

-

Aicinām Likumprojekta 4.¹ otrajā daļa paredzēt, ka zaļo caurskatāmības koeficientu iegūst organizācijas, kas darbības pārskatu labojušas vienu vai divas reizes. Jāakcentē, ka liela daļa sabiedriskā labuma organizāciju darbojas uz brīvprātības principa, no pamatdarba brīvajā laikā. Tajā skaitā ir pieņemami, ja pēc Valsts ieņēmumu dienesta speciālistu ieteikuma darbības pārskats tiek precizēts vienu vai divas reizes. Tas nebūtu jāuzskata par caurskatāmības koeficientu samazinošo apstākli. Vēl jo vairāk tas nebūtu pielīdzināms gadījumam, kad darbības pārskats netiek iesniegts noteiktajā termiņā.

-

Likumprojekta 6. panta  2.¹ daļā Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāparedz tiesības pieņemt no komisijas sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu tikai būtisku normatīvo aktu pārkāpumu gadījumā. Attiecīgi aicinām vārdus “ir konstatēti citi normatīvo aktu pārkāpumi” aizstāt ar vārdiem “ir konstatēti citi būtiski normatīvo aktu pārkāpumi.”

-

Aicinām 8. panta 1.¹ daļas 2. punktā noteikt samērīgu slieksni, no kura neizpildītas saistības nodokļu jomā var būt par pamatu pieņemt lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Piemēram, var noteikt Publisko iepirkumu likumā noteikto 150 EUR slieksni.

-

Iebilstam pret 10.¹ panta trešajā daļā noteikto aizliegumu veikt saimniecisko darbību finanšu un apdrošināšanas jomā, kas pielīdzinātas jomām, kas apdraud sabiedrības drošību un veselību. Nebūtu ierobežojama sabiedriskā labuma organizāciju saimnieciskā darbība finanšu un apdrošināšanas jomā kā papilddarbību, ja no tās gūtie ienākumi tiek izmantoti sabiedriskā labuma darbībai. Tā, piemēram, finanšu pratības viens no stūrakmeņiem ir pasīvo ienākumu gūšana. Valstij nebūtu jāveicina sabiedriskā labuma organizāciju “sēklas naudas” iztērēšana. Tālredzīga un ilgtspējīga sabiedriskā labuma organizācijas pārvaldība ļauj gūt procentu ienākumus no organizācijas aktīviem, tādējādi nodrošinot arī mazāku atkarību no saņemtajiem ziedojumiem. Būtiski akcentēt, ka sabiedriskā labuma organizāciju saņemtie ziedojumi korelē ar kopējo finansiālo stāvokli mājsaimniecībām. Tādējādi gadi, kuros tiek lūgta palīdzība sabiedriskā labuma organizācijām visvairāk, var būt tieši tie gadi, kad saņemti vismazāk ziedojumi. Lai to risinātu, sabiedriskā labuma organizācijām būtu jāļauj daļu no ziedojumiem ieguldīt, lai gūtu pasīvus procentu ienākumus. Turklāt jāakcentē, ka finanšu līdzekļu ieguldīšana procentu ienākumu gūšanai nav uzskatāma par ziedojuma izlietošanu, ja ieguldītie finanšu līdzekļi ir atgūstami pilnā apmērā.

-

Iebilstam pret 12.¹ panta trešajā daļā un ceturtajā daļā noteikto, ka sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāji ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedriskā labuma organizācijai. Vēršam uzmanību, ka sabiedriskā labuma organizācija var būt nodibinājums, kura dibinātājiem vienīgā saikne ar nodibinājumu ir dalība tā dibināšanā. Tie var nebūt saistīti ne ar nodibinājuma pārvaldību, ne ikdienas darbu. Attiecīgi nav pareizi noteikt, ka par valdes nodarītiem zaudējumiem varēs vēsties pret nodibinātāja dibinātāju, kam ar nodarītajiem zaudējumiem nav nekāda sakara. Turklāt fonda dibinātājam saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu nav iespēju vai tiesību izstāties no nodibinājuma dibinātāju loka. Likums šādas tiesības neparedz.

-

Likumprojekta 14. panta 1.¹ daļas 4. punktā būtu jāparedz tiesības atņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ja noteiktā termiņā netiek nomainīts valdes loceklis.

-

Likumprojekta 14. panta 1.¹ daļas 1. punktā būtu jāparedz tiesības atņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu tikai par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

-