Atzinums

Pasākuma ietvaros tiek plānota finansējuma saņēmēju loka paplašināšana, paredzot iespēju atklātā projektu iesniegumu atlasē piedalīties un ĢVPP veidot arī privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem), kas vienlaikus ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji. LM ir secinājusi, ka "ņemot vērā to, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšana gandrīz nebūtu iespējama bez pašvaldības līdzfinansējuma – konkurence šajā jomā ir ierobežota un praktiski izslēgta, jo pašvaldības piešķir pakalpojumu savas teritorijas iedzīvotājiem, balstoties uz sociālā dienesta lēmumu, kā pieņemšana ir reglamentēta tiesību aktos. Pakalpojuma nodrošināšana, balstoties uz pašvaldības sociālā dienesta lēmumu, norāda uz to, ka darbības, kuras tiek veiktas sociālās drošības sistēmas ietvaros, nav ekonomiska rakstura darbības." Vēršam uzmanību, ka, lai konstatētu, vai pasākumā ir jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums, vispirms tiek noteikts, vai atbalsts tiek sniegts ekonomiska rakstura darbībām - konkrētu subjektu saimnieciskai darbībai. Tikai pēc tam ir jāanalizē Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētās četras komercdarbības atbalsta pazīmes, t.sk. ietekme uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienībā. Finanšu ministrija šā gada 12.aprīļa vēstulē Nr.7-4/18 /1115 Labklājības ministrijai skaidroja, ka LM komercdarbības atbalsta izvērtējumā "apgalvojums, ka Latvijā ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā nav tirgus un šīs jomas darbības nav ar saimniecisku raksturu, nav korekts."
LM anotācijā ir sniegusi arī informāciju, ka "Komercdarbības atbalsta analīze sagatavota, konsultējoties ar Eiropas Komisijas (EK) Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātu, kas tālāk konsultējās arī ar Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātu (Eiropas Komisijas ekspertu provizoriskais viedoklis saņemts 22.04.2024. e-pasta sarakstē)." Vēršam uzmanību, ka EK neoficiālais sākotnējais viedoklis ir balstīts uz LM iesniegto iepriekš pieminēto nekorekto informāciju. Līdztekus EK savā viedoklī uzsver, ka tās sniegtais viedoklis ir tikai neformāls un provizorisks, un atbildība par komercdarbības atbalsta atbilstības nodrošināšanu jebkurā gadījumā paliek Latvijai, atgādinot, ka, lai attiecīgos pakalpojumus varētu uzskatīt par neekonomiskiem, Latvijai ir jāpārbauda, vai atbilstošie pakalpojumu sniedzēji ir daļa no valsts veselības aprūpes sistēmas, kuras pamatā ir sociāls mērķis un kuras pamatā ir solidaritātes princips un kura darbojas valsts pārraudzībā, ir tiešā veidā finansēti no sociālās apdrošināšanas iemaksām un citiem valsts līdzekļiem un sniedz pakalpojumus bez maksas. Pretējā gadījumā ir jāievēro attiecīgais komercdarbības atbalsta regulējums.
Aicinām Jūs precizēt informāciju anotācijā un precizēt MKN, vai nu iekļaujot uz faktiem balstītu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertās ceturtās komercdarbības atbalsta pazīmes (atbalsta ietekme uz konkurenci un ES tirgu) izvērtējumu (šajā gadījumā ietverot MKN kritērijus, kā tiks vērtēts katrs konkrētais projekts), vai arī ja tiek secināts, ka tā izpildās, atbilstoša komercdarbības atbalsta regulējuma normas. Vienlaikus, protams, ņemot vērā iepriekš skaidroto, LM ir arī iespēja sagatavot precizētu komercdarbības atbalsta izvērtējumu 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" ietvaros angļu valodā nosūtīšanai EK, lai saņemtu EK viedokli par komercdarbības atbalsta neesamību pasākumā, balstoties uz korektu informāciju.
 

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar grozījumu 8.punktā vai papildināt ar skaidrojumu anotācijā, aprakstot, kādā veidā (caur kādu sadarbības shēmu) tiks nodrošināta paplašinātā finansējuma saņēmēju loka atbilstība Atveseļošanas fonda 122.rādītāja prasībām "17 līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu", lai tos varētu ieskaitīt mērķrādītājā atbilstoši prasībām, kas noteiktas Padomes lēmumā, ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu.

-

Latvijā sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes jomā darbojas un savstarpēji konkurē gan privātie, gan publiskie pakalpojumu sniedzēji piedāvājot savus pakalpojumus tirgū, attiecīgi šajā jomā nav iespējams piemērot nosacījumu, ka infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai un tādēļ ierobežotā apjomā varētu tikt īstenota papildinoša saimnieciskā darbība, atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – Komisijas paziņojums) 207.punktā norādītajam. Ievērojot minēto, lūdzam dzēst 41.¹ punktu, pārskatīt atsauces citos MK noteikumu projekta punktos, kā arī dzēst skaidrojumus anotācijā par  papildinošo saimniecisko darbību.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par plānoto AF 122.mērķa sasniegšanas termiņu. Vēršam uzmanību, ka Latvijas maksājuma pieprasījums par 2023.gada AF mērķu (t.sk. 122.mērķa) sasniegšanu ir jāiesniedz Eiropas Komisijai ne vēlāk kā līdz 2024.gada beigām, t.sk. līdz tam jābūt veiktām attiecīgajām informācijas pārbaudēm par mērķu sasniegšanu, t.sk. saņemtam Revīzijas iestādes ziņojumam.

-

Ņemot vērā, ka uz doto brīdi ir trīs īstenošanā esoši projekti, lūdzam papildināt anotācijas 1.3. sadaļu, ka šie trīs finansējuma saņēmēji tiks informēti par Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumu Nr. 475 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" otrās kārtas īstenošanas un uzraudzības noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 475) grozījumiem, lai tie nepieciešamības gadījumā atbilstoši no anotācijas izrietošajai informācijai varētu izvērtēt un ierosināt atbilstošus grozījumus vienošanās par projekta īstenošanu.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.apakšsadaļas punkta “Pašreizējā situācija” pēdējo teikumu, skaitļu “5.5.1.” vietā lietojot skaitļus “5.1.1.” atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” reformas 3.1.2.r “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam” 3.1.2.3.i. investīcijas “Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām” otrās kārtas mērķrādītāja īstenošanas termiņu kavējumu”.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīto FM budžeta apakšprogrammas numuru, skaitļu “74.07.” vietā lietojot skaitļus “74.07.00”.
 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 7.punktu, kas izsaka MK noteikumu Nr.475 16.punktu citā redakcijā, jo pēdējie divi teikumi atkārtojas.
 

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar nosacījumu, ka "lai nodrošinātu vienlīdzīgu sacensību starp projektu iesniedzējiem, vērtējums tiek noteikts, fiksējot situāciju uz projekta iesniegšanas brīdi", lai apstrīdēšanas gadījumā izvairītos no situācijas, kad projekta iesniedzējs norāda uz apstākļu maiņu uzreiz pēc projekta iesnieguma iesniegšanas.

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu Nr. 475 plānoto 29. punktu piedāvātajā redakcijā. Vēršam uzmanību, ka no pašreizējās punkta redakcijas izriet, ka abos apstrīdēšanas gadījumos Finanšu ministrijas pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, bet gadījumos, ja projekta iesniedzējs ir privāto tiesību subjekts, tad Finanšu ministrijas pieņemtais lēmums ir pārsūdzams -  to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. 
 

Projekta iesniedzējs – pašvaldības kapitālsabiedrība un sociālo pakalpojumu sniedzējs – komercsabiedrība, biedrība vai nodibinājums – lēmumu par tā projekta iesniegumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Projekta iesniedzējs – pašvaldība vai pašvaldības iestāde – var apstrīdēt aģentūras pieņemto lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Finanšu ministrijā, kuras pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Lūdzam pamatot anotācijā avansa noteikšanu 50% apmērā arī privātā sektora finansējuma saņēmējam, ņemot vērā, ka atbilstoši FM Atveseļošanas fonda vadlīniju Nr.1 "Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu" 70.punktam, avansu ieteicams plānot ne lielāku par 30%, lai mazinātu publiskā finansējuma izlietojuma riskus.

-

Lūdzam izvērtēt, vai privātā sektora projekta iesniedzējam būs pieejama informācija, kas tiek prasīta 3.3. un 3.8.kvalitātes kritērijā, t.i. vai šāda prasība neradīs papildus administratīvo slogu privātā sektora projektu iesniedzējam pieprasot informāciju no pašvaldības. 

-

Lūdzam izvērtēt 3.9.kvalitātes kritērija apakškritēriju (īpaši 3.9.1.kritērija) attiecināmību uz privātā sektora projektu iesniedzējiem, ņemot vērā, ka privātā sektora projekta iesniedzējiem šķietami nebūs iespējams savākt maksimāli norādīto punktu skaitu.

-

Lūdzam izvērtēt attiecībā uz 3.1. un 3.2.kritēriju, vai var iestāties risks, ka gadījumā, ja vērtējums tiek noteikts pēc 2022.gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iesniedzējs var pamatot, ka informācija ir novecojusi un neaktuāla, un ir pieejami jaunāki dati.

-