Atzinums

Biedrība “Drosme Darīt” (turpmāk – Biedrība) iebilst pret piedāvātajiem grozījumiem Meža likumā (25-TA-2086, turpmāk – Grozījumi), kā arī pret to izsludināšanas kārtību.
1. Iebildumi par galvenajām izmaiņām
Piedāvātie Grozījumi Meža likuma 9. pantā, paredzot galvenās cirtes vecuma samazināšanu vairākām koku sugām, radīs ilgstošas un smagas sekas Latvijas ekosistēmai:
- mežu noplicināšanu un fragmentāciju,
- bioloģiskās daudzveidības samazināšanos,
- mežos mītošo sugu izzušanu,
- to dzīvotņu iznīcināšanu.

Šādas sekas būs ilgstošas, un to pārvarēšanai Latvijai nāksies ieguldīt būtiskus resursus gadu desmitiem vai pat simtiem, lai veiktu dārgus un sarežģītus dabas atjaunošanas darbus.
Tādējādi, īstenojot Grozījumus, valsts budžeta un šauru interešu grupu vajadzības tiktu nostādītas augstāk par sabiedrības kopējām interesēm, pārkāpjot dabas aizsardzības principus un apdraudot nākotnes paaudžu tiesības uz labvēlīgu vidi.
Turklāt Biedrības ieskatā nepamatoti ir Grozījumu anotācijas sadaļā 2.1. (“Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt”) norādīt, ka izmaiņu sekas skar tikai 113 600 personas. Grozījumu pieņemšanas gadījumā negatīva ietekme būs uz visu sabiedrību, nevis tikai uz atsevišķām grupām.

2. Nesamērīga iejaukšanās citās nozarēs un likumos
Grozījumos paredzētais nosacījums, ka
“Mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvo aktu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā”,
ir nepamatota un prettiesiska norma, jo tā:
- pārņem citas nozares pārraudzību, tostarp Dabas aizsardzības pārvaldes kompetenci,
- faktiski pārklājas ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma regulējumu, samazinot tā piemērošanas nozīmi.

Saskaņā ar Meža likuma 2. panta 1. daļas 1. punktu, likuma mērķis ir:
“veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu”.
Tas nozīmē, ka Zemkopības ministrijai jau šobrīd ir pienākums nodrošināt mežu apsaimniekošanu, ievērojot ekoloģiskos un sociālos ilgtspējas principus. Šo mērķi nav iespējams sasniegt, apejot Sugu un biotopu aizsardzības likuma prasības.
Jaunā 36. panta redakcija rada iespaidu, ka Zemkopības ministrija ar Grozījumiem cenšas legalizēt līdzšinējo de facto īstenoto mežsaimniecības praksi, kas nav atbildusi bioloģiskās daudzveidības aizsardzības normām, lai saglabātu iespēju līdzīgu politiku īstenot arī turpmāk.
Svarīgi uzsvērt, ka Meža likuma mērķis nav aizsargāt valsts iestādes no iespējamiem tiesvedības riskiem, kas varētu rasties sugu un biotopu iznīcināšanas gadījumos. Tādēļ Biedrība aicina svītrot šo normu no Grozījumiem.

3. Uzticības graušana un sabiedrības šķelšana
Biedrība norāda, ka Grozījumu virzība rada plašākas un bīstamākas sekas nekā tikai būtisks un ilgstošs kaitējums Latvijas videi un ainavai.
Sagatavotais tiesību akts finansiālu interešu vārdā grauj sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Tas veicina sabiedrības šķelšanos un viedokļu polarizāciju.
Papildus tam Grozījumu apspriešanai dots nepamatoti īss termiņš, kā arī fiziskās personas nepamatoti izslēgtas no viedokļa sniedzēju loka.
Šāda pieeja ne tikai neatbilst labas pārvaldības principiem, bet arī rada pamatu uzticības zudumam demokrātiskajos procesos.

-