Atzinums

Noteikumu projekta 16. punkts paredz, ka „[…] pašvaldība šo funkciju deleģē atbilstoši normatīvajiem aktiem, piemērojams deleģēšanas līgums.”
Pirmkārt, lietotā frāze “ja pašvaldība šo funkciju deleģē atbilstoši normatīvajiem aktiem” neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma terminoloģijai. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo daļu publiskas personas institūcija var deleģēt tikai valsts pārvaldes uzdevumus, nevis “funkcijas”. Likuma izpratnē funkcijas nav deleģējamas — deleģējams ir konkrēts uzdevums, kura izpilde tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem un deleģēšanas līgumam.
Terminoloģijas neprecizitāte var radīt tiesiskas sekas, tostarp neskaidrību par deleģējuma apjomu, saturu un atbildību, kā arī var ietekmēt slēgto līgumu juridisko spēkā esamību. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 16. punktu, aizstājot terminu “funkciju deleģē” ar “uzdevumu deleģē”, lai nodrošinātu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta prasībām.
Otrkārt, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs precīzi izprastu savus pienākumus un tiesības. Noteikumu projekta 16. punkta redakcijā ietvertā vispārīga atsauce uz “normatīvajiem aktiem” neatbilst precizitātes prasībām, jo nav norādīts ne konkrētais normatīvais akts, ne tiesību joma.
Līdz ar to noteikumu projekta 16. punktā nepieciešams norādīt konkrētu normatīvo aktu vai vismaz attiecīgo normatīvo aktu jomu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.7. apakšnodaļai.
 

-

Noteikumu projektā ietvertas atsauces uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES (turpmāk – Lēmums).
Lēmuma 13. pants skaidri paredz, ka tas ir adresēts dalībvalstīm. Attiecīgi Lēmuma normas var būt tieši saistošas tikai valsts institūcijām, nevis privātpersonām (t.sk. juridiskajām). Ja Lēmuma normas jāpiemēro arī privātpersonām, tās ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos līdzīgi kā direktīvas.
Noteikumu projekta 19. punktā norādīts, ka projekta iesniedzējs šo noteikumu izpratnē ir lielais, vidējais vai mazais (tai skaitā mikro) komersants. Tādējādi Lēmuma prasības tiek faktiski attiecinātas uz privātpersonām, nepārņemot tās nacionālajā tiesību aktā.
Ievērojot minēto, lūdzam visā noteikumu projektā svītrot atsauces uz Lēmumu un attiecīgās Lēmuma normas, kuras nepieciešams padarīt saistošas juridiskajām personām, pārņemt (iestrādāt) noteikumu projektā līdzīgi kā Eiropas Savienības direktīvu normas.

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins “uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību, nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Šajā kontekstā, runājot par projekta iesniedzēju kā juridisku personu vai saimnieciskās darbības veicēju, juridiski korekts būtu apzīmējums “komersants” vai “saimnieciskās darbības veicējs”.
Papildus norādām, ka citviet noteikumu projektā tiek lietots termins “komersants”, tādēļ šāda terminoloģijas neatbilstība var radīt neskaidrības tiesību piemērošanā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektu, aizstājot terminu “uzņēmums” ar “komersants” vai "saimnieciskās darbības veicējs", lai nodrošinātu terminoloģijas konsekvenci un atbilstību Komerclikumam.

-