Atzinums

Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk – projekts) 1. punktā ir paredzēts izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim, proti, uz sešiem mēnešiem. Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta ceturtā daļa noteic, ka Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības darbības režīmu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. No minētā izriet, ka Ministru kabinetam, izsludinot minēto režīmu, ir jānovērtē, uz cik ilgu laiku tas būtu izsludināms, jo seši mēneši ir maksimālais šāda režīma izsludināšanas laiks, nevis minimālais laiks. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) ar skaidrojumu, kāpēc pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu nepieciešams izsludināt uz maksimālo likumā paredzēto termiņu, proti, sešiem mēnešiem.

-

Projekta 2. punktā ir paredzēts uzdot Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzību. Lūdzam skaidrot anotācijā, ko nozīmē "veikt pastiprinātu robežuzraudzību". Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts robežsardzes likumā nav skaidrots, kas ir robežuzraudzība, savukārt Latvijas Republikas valsts robežas likumā robežuzraudzība ir minēta, taču nav skaidrots, kādas darbības tās ietvaros veicamas. Tādējādi nav saprotams, kas ir standarta robežuzraudzība un secīgi, kas būs pastiprināta robežuzraudzība. Projekta 1. punkts paredz izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, savukārt projekta 3. un turpmākie punkti paredz papildu uzdevumus noteiktām institūcijām, tostarp, Valsts robežsardzei. Ievērojot minēto, ja ar pastiprinātu robežuzraudzību saprotamas projektā paredzētās darbības, projekta 2. punkts ir deklaratīvs, jo pēc būtības ir bez saturiska ietvara. Savukārt, ja ar pastiprinātu robežuzraudzību saprotams, kas vairāk par projektā ietverto regulējumu, nepieciešams skaidrot, ko tā ietver.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā, no kura normatīvā akta izriet Ministru kabineta tiesības uzlikt par pienākumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai sniegt atbalstu Valsts robežsardzei. Tieslietu ministrija vairākkārtīgi ir norādījusi, ka Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku sadarbība izriet no Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 4. punkta. Likuma "Par policiju" 11. panta 9. punkts paredz, ka policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir pienākums palīdzēt Valsts robežsardzei ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontrolē un profilaksē. Savukārt Valsts robežsardzes sadarbība ar citām iestādēm īstenojama Valsts pārvaldes iekārtas likuma VII nodaļā noteiktajā kārtībā. Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 8. panta otrā daļa paredz, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības noteikt arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā. 2023. gada 22. jūnija likuma "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" izstrādes laikā Tieslietu ministrija norādīja, ka, ja ir nepieciešams dot Ministru kabinetam tiesības uzdot papildu uzdevumus veikt iestādēm, kas ikdienas darbā nav iesaistītas robežuzraudzībā, attiecīgs regulējums ir paredzams minētajā likumā. Neskatoties uz minēto, Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ pantā Ministru kabinetam nav dotas tiesības noteikt papildu uzdevumus valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā.

-

Lūdzam svītrot vai precizēt projekta 4. punktu, ņemot vērā to, ka tajā ietvertā regulējuma noteikšana neizriet no Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta. Vēršam uzmanību uz to, ka Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta otrās daļas 9. punkts dod Ministru kabinetam tiesības ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujas. No minētā regulējuma izriet Ministru kabineta tiesības ierobežot personu atrašanos noteiktās vietās, ja tām nav atļaujas, nevis ierobežot speciālo caurlaižu izsniegšanu vai aizliegt šādu caurlaižu izsniegšanu.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā, no kura normatīvā akta izriet Ministru kabineta tiesības uzlikt par pienākumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un valsts un pašvaldību stacionārajām ārstniecības iestādēm nodrošināt noteiktas personas ar nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Valsts robežsardzes sadarbība ar citām iestādēm īstenojama Valsts pārvaldes iekārtas likuma VII nodaļā noteiktajā kārtībā. Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 8. panta otrā daļa paredz, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības noteikt arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā. 2023. gada 22. jūnija likuma "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" izstrādes laikā Tieslietu ministrija norādīja, ka, ja ir nepieciešams dot Ministru kabinetam tiesības uzdot papildu uzdevumus veikt iestādēm, kas ikdienas darbā nav iesaistītas robežuzraudzībā, attiecīgs regulējums ir paredzams minētajā likumā. Neskatoties uz minēto, Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ pantā Ministru kabinetam nav dotas tiesības noteikt papildu uzdevumus valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā. Vienlaikus uzskatām, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un valsts un pašvaldību stacionārajām ārstniecības iestādēm ir pienākums nodrošināt visas personas ar nepieciešamo medicīnisko palīdzību, tāpēc nav saprotama šāda pienākuma noteikšana projektā.

-

Lūdzam svītrot projekta 10. punkta pirmo teikumu, ņemot vērā to, ka tajā ietvertais regulējums jau izriet no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 29. panta un Valsts drošības iestāžu likuma 35. panta ceturtās daļas.

-

Lūdzam svītrot projekta 10. punkta otro teikumu, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ pants neparedz Ministru kabinetam tiesības noteikt regulējumu, kas ir pretrunā Darba likuma 136. pantā noteiktajam.

-

Lūdzam svītrot projekta 11. punktu, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ pants neparedz Ministru kabinetam tiesības noteikt regulējumu, kas ir pretrunā Darba likuma 136. pantā noteiktajam.

-

Lūdzam svītrot projekta 12. punktu, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ pants neparedz Ministru kabinetam tiesības paredzēt regulējumu, kas ir pretrunā Darba likuma 136. pantā noteiktajam. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ārstniecības likuma 53.¹ pants 2022. gada 1. janvārī ir zaudējis spēku.

-

Lūdzam svītrot projekta 13. punkta pirmo un otro teikumu, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ pants neparedz Ministru kabinetam tiesības noteikt šādu regulējumu. Vēršam uzmanību uz to, ka piemaksas konkrētām amatpersonām un darbiniekiem piešķiramas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto.

-

Lūdzam svītrot projekta 15. punkta pirmo un otro teikumu, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ pants neparedz Ministru kabinetam tiesības noteikt šādu regulējumu. Vēršam uzmanību uz to, ka piemaksas piešķiramas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā vai speciālajos likumos noteikto.

-