Projekta ID
24-TA-1311Atzinuma sniedzējs
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Atzinums iesniegts
10.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Pateicamies, ka ņemti vērā sniegtie komentāri par sākotnējo noteikumu grozījumu projektu.
Iepazīstoties ar precizēto noteikumu grozījumu projektu - piedāvāto 6.10 punkta redakciju, secinājām, ka nepieciešams to precizēt.
Ar normu risināti divi dzīves gadījumi:
1) saistības nodrošinātas ar bezmantinieka mantu kā ķīlu;
2) saistības nodrošinātas ar mantojuma atstājēja (kuram nav mantinieku) galvojumu. Un pēc tam norma runā par to, ka šajos gadījumos, prasījumu atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka prasījuma pilnā vai daļējā apmērā apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama, izņemot, ja galvinieks saistību uzņēmies kā pats parādnieks.
Proti, abi dzīves gadījumi ir sasaistīti ar apstākli, ka piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama. Un tad ir izņēmums, ja vien galvinieks saistību nav uzņēmies kā par parādnieks, kas ir pareizi. Taču, lai saņemtu naudu no ķīlas, konkrētajā gadījumā - no bezmantinieka mantas, nav jākonstatē, ka piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama, ir jākonstatē, ka ir radušās tiesības saņemt naudu no ķīlas pārdošanas, proti, nemaksā.
Citiem vārdiem – piedāvātā redakcija nepamatoti pielīdzina kreditora pretenziju, kas izriet no mantojuma atstājēja neekspromisoriska galvojuma kreditora pretenzijai, kas izriet no ķīlas tiesībām. Nav pamata ierobežot kreditora tiesības realizēt ķīlas tiesības, ja parādnieks jeb galvenais parādnieks nepilda no līguma izrietošās saistības.
Tā, acīmredzot, nebija domāts, jo anotācijā ir norādīts “(..) ja galvenais parādnieks savas saistības pilda, kreditoram, kura prasījuma nodrošināšanai bezmantinieku manta nav ieķīlāta, nav pamata pretendēt uz līdzekļiem, kas iegūti no šīs mantas”, kas veido pretrunu ar 6.10 punkta redakciju.
Kā iespējamais risinājumu precizējot redakciju, aicinām apsvērt sadalīt šos pamatus:
1) kreditora pretenziju, kas izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuras nodrošināšanai ieķīlāta bezmantinieku manta, pilnā vai daļējā apmērā atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka šīm saistībām ir iestājies samaksas termiņš un samaksa nav veikta;
2) kreditora pretenziju, kas izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuras pastiprināšanai mantojuma atstājējs galvojis, pilnā vai daļējā apmērā atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka prasījuma pilnā vai daļējā apmērā apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama, izņemot, ja galvinieks saistību uzņēmies kā pats parādnieks.
Iepazīstoties ar precizēto noteikumu grozījumu projektu - piedāvāto 6.10 punkta redakciju, secinājām, ka nepieciešams to precizēt.
Ar normu risināti divi dzīves gadījumi:
1) saistības nodrošinātas ar bezmantinieka mantu kā ķīlu;
2) saistības nodrošinātas ar mantojuma atstājēja (kuram nav mantinieku) galvojumu. Un pēc tam norma runā par to, ka šajos gadījumos, prasījumu atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka prasījuma pilnā vai daļējā apmērā apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama, izņemot, ja galvinieks saistību uzņēmies kā pats parādnieks.
Proti, abi dzīves gadījumi ir sasaistīti ar apstākli, ka piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama. Un tad ir izņēmums, ja vien galvinieks saistību nav uzņēmies kā par parādnieks, kas ir pareizi. Taču, lai saņemtu naudu no ķīlas, konkrētajā gadījumā - no bezmantinieka mantas, nav jākonstatē, ka piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama, ir jākonstatē, ka ir radušās tiesības saņemt naudu no ķīlas pārdošanas, proti, nemaksā.
Citiem vārdiem – piedāvātā redakcija nepamatoti pielīdzina kreditora pretenziju, kas izriet no mantojuma atstājēja neekspromisoriska galvojuma kreditora pretenzijai, kas izriet no ķīlas tiesībām. Nav pamata ierobežot kreditora tiesības realizēt ķīlas tiesības, ja parādnieks jeb galvenais parādnieks nepilda no līguma izrietošās saistības.
Tā, acīmredzot, nebija domāts, jo anotācijā ir norādīts “(..) ja galvenais parādnieks savas saistības pilda, kreditoram, kura prasījuma nodrošināšanai bezmantinieku manta nav ieķīlāta, nav pamata pretendēt uz līdzekļiem, kas iegūti no šīs mantas”, kas veido pretrunu ar 6.10 punkta redakciju.
Kā iespējamais risinājumu precizējot redakciju, aicinām apsvērt sadalīt šos pamatus:
1) kreditora pretenziju, kas izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuras nodrošināšanai ieķīlāta bezmantinieku manta, pilnā vai daļējā apmērā atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka šīm saistībām ir iestājies samaksas termiņš un samaksa nav veikta;
2) kreditora pretenziju, kas izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuras pastiprināšanai mantojuma atstājējs galvojis, pilnā vai daļējā apmērā atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka prasījuma pilnā vai daļējā apmērā apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama, izņemot, ja galvinieks saistību uzņēmies kā pats parādnieks.
Piedāvātā redakcija
-
