Atzinums

Nav pieļaujams, ka saistībā ar pārkāpumu vienlaikus notiek dažāda veida procesi. 

No projekta anotācijas izriet, ka ar projektu ir iecerēts konfiskāciju īstenot administratīvā procesa ietvaros. Šāds regulējums neatbilst Administratīvās atbildības likuma 2. pantā noteiktajai administratīvās atbildības sistēmai. Ņemot vērā to, ka par sankciju neievērošanu atkarībā no likumpārkāpuma pazīmēm var tikt paredzēta administratīvā atbildība vai kriminālatbildība, tad arī konfiskācijai pamatā būtu jānotiek viena vai otra procesa ietvaros. Nav pieļaujams, ka, piemēram, jautājumus par administratīvā pārkāpuma procesā nozīmīgu mantu izlemj citā procesa veidā vai citā procesā būtībā konstatē pārkāpuma esību.

Projekta anotācijā ietvertais skaidrojums par procesuālajiem izdevumiem administratīvā pārkāpuma procesā un to atlīdzināšanas pienākumu neatbilst Administratīvās atbildības likumam. Turklāt pat tad, ja sodītajai personai ir konkrēta veida procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums, tas nenozīmē, ka izdevumi vienmēr būs atlīdzināmi pilnā apmērā. Ikvienā gadījumā vērtējams samērīgums.
 

-

Lūdzam izvērtēt un norādi "atbilstoši nosacījumiem par ārpussavienības preču uzglabāšanu" aizstāt ar konkrētu atsauci uz konkrēto tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu (regulu), tādējādi atvieglojot projekta piemērošanu praksē.

-

Lūdzam izvērtēt un izslēgt vai precizēt projektā ietvertā Muitas likuma (turpmāk - likums) 20. panta septīto daļu, nedublējot (neskaidrojot) tajā attiecīgo regulu (proti, gadījumus, kad veic preču konfiskāciju un pārdošanu vai arī iznīcināšanu), kuras 198. panta 1. punkta “b” apakšpunkta “iv” punkts faktiski ir ieviests ar likuma 3. panta pirmo daļu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.

-

Lūdzam izslēgt vārdu "cita" vai vārdu "konkrētā". Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, normatīvajā aktā nelieto sinonīmus un vienu lietu konsekventi sauc vienā un tajā pašā vārdā. Tāpat atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, termins ir jālieto vienā nozīmē, un tas nav aizstājams ar sinonīmiem.

-

Lūdzam nodrošināt, ka likumprojektā ir izdarītas atsauces vienīgi uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem (regulām). Norādām, ka atsauces uz īstenošanas un deleģēšanas aktiem ir pārāk vispārīgas, jo nav izslēgts, ka minētie akti var būt ar direktīvas (vai lēmumi), kuru prasības ir jāpārņem tiesību sistēmā un uz kurām atsauce nebūtu pieļaujama.

-

Vēršam uzmanību, ka regulā norādīts uz smagiem vai atkārtotiem muitas tiesību aktu (nevis smagiem muitas noteikumu pārkāpumiem), tādēļ lūdzam attiecīgi precizēt likumprojekta 14. pantu.

-

Lūdzam izvērtēt un izslēgt vai precizēt projekta 14. pantu, neskaidrojot tajā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (Dokuments attiecas uz EEZ), 17. panta 2. punktā ietvertos kritērijus.

-

Ierobežojumi pieļaujami tikai tām personām, kuras izvairās no soda izpildes. Ierobežojumiem jābūt samērīgiem, un tie nedrīkst tikt piemēroti kā sods.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 2. panta sesto daļu nozares likumā var noteikt papildsoda izpildes īpatnības šajā nozarē, starptautisko sadarbību nozares ietvaros, kā arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes.
Likumā paredzētie ierobežojumi balstās uz apsvērumu, ka personai nav tiesības saņemt no valsts (vai pašvaldības) pakalpojumus, kamēr tā nav izpildījusi savas saistības pret valsti (vai pašvaldību). Likumos var būt noteikti dažādi administratīvi piespiedu līdzekļi, kuru mērķis ir cieši saistīts ar administratīvo pārkāpumu procesa mērķiem.
Nosakot likumos šādus administratīvo sodu izpildi veicinošus pasākumus, jāizvērtē tas, vai šādi ierobežojumi nesamērīgi neierobežo personu pamattiesības (Smiltēna A. 1. nodaļa. Administratīvās atbildības pamatnoteikumi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 94. lpp.).
Ievērojot minēto, pirmkārt, lūdzam pilnveidot regulējumu, paredzot ierobežojumus tikai tām personām, kuras izvairās no soda izpildes. (Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma regulējumam nav paredzami ierobežojumi personām, kurām ir piemērots sods, vai kurām ir stājies spēkā lēmums par soda piemērošanu. Ierobežojumi būtu paredzami tikai tām personām, kuras labprātīgi neizpilda lēmumu un lēmums tiek nodots piespiedu izpildei.) 
Otrkārt, projekta anotācijā rūpīgi jāizvērtē, vai šāds ierobežojums nesamērīgi neierobežo personu pamattiesības, kā arī jāsniedz izvērtējums, vai šāds ierobežojums tiešām ir vērsts uz soda izpildi un neiegūst pats jau soda raksturu (t. s. Engela kritēriji).
Izvērtējot tiesību normas atbilstību samērīguma principam, jāpārbauda:
1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi;
2) vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
3) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.
Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-18-01 16. punktu un 2021. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr. 2021-05-01 14. punktu).

 

-

Ar projektu tiek paredzētas Valsts ieņēmumu dienestam tiesības izpaust informāciju, ka nodokļu maksātājs ir pārkāpis starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteiktās sankcijas attiecībā uz preču ievešanu Eiropas Savienībā (importu) vai izvešanu no Eiropas Savienības (eksportu). 
Pirmkārt, nav skaidrs projektā ietvertā pasākuma (t. s. naming and shaming) raksturs, proti, vai tā pati par sevi nav krimināltiesiska rakstura administratīva sankcija un kādas procesuālas garantijas būtu nodrošināmas personām.
Otrkārt, šāda veida pasākumi būtu rūpīgi izvērtējami nevainīguma prezumpcijas aspektā.
Tāpat projektā netiek noteikti "informācijas izpaušanas" praktiskie jautājumi, piemēram, kādā veidā notiks informācijas izpaušana, cik ilgi šāda informācija būs publiski pieejama u.tml. jautājumi.
Ievērojot minēto,  projekta anotācijā ir jāiekļauj izvērtējums par "informācijas izpaušanas" juridisko dabu, kā arī aicinām izvērtēt nepieciešamību pilnveidot regulējumu, paredzot personu procesuālās garantijas, kā arī "informācijas izpaušanas" praktiskos jautājumus.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 18. pantam personai var tikt piemērota administratīvā atbildība vai kriminālatbildība. Atbilstoši minētā likuma 12.¹ panta sestajai daļai Finanšu izlūkošanas dienests savā tīmekļvietnē publicē informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā, kā arī informāciju par starptautisko un nacionālo sankciju subjektiem. Aicinām izvērtēt, vai ar projektu netiek dublēta Finanšu izlūkošanas dienesta kompetence.

-

Anotācijas 1.3 apakšsadaļā attiecībā uz projekta 9. pantu (likuma 20. pantu) norādīts: “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredz noteikt administratīvo atbildību par ES ierobežojošā pasākuma – tirgot, importēt, eksportēt, pārdot, pirkt, nodot, pārvest tranzītā vai transportēt preces, kā arī sniegt starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus – pārkāpumu (ja darbības neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu). Par kompetento iestādi administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā saistībā ar minētajiem pārkāpumiem paredzēts noteikt Valsts ieņēmumu dienestu. Plānots, ka minētie grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 20. maijā. Kad būs stājušies spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Valsts ieņēmumu dienests, konstatējot ES ierobežojošā pasākuma – tirgot, importēt, eksportēt, pārdot, pirkt, nodot, pārvest tranzītā vai transportēt preces, kā arī sniegt starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus – pārkāpumu (ja darbības neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu), uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu. (..) Šobrīd grūti prognozēt, cik liels pēc 2025. gada 20. maija būs izņemtās mantas apjoms un kāda veida manta tiks izņemta administratīvo pārkāpumu procesos par ES ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu, jo līdz ar jaunu sankciju ieviešanu palielinās ES ierobežojošajiem pasākumiem (sektorālajām sankcijām) pakļauto preču veidi.”

Lūdzam aktualizēt norādīto informāciju, ņemot vērā 2025. gada 15. maija likumu "Grozījumi Krimināllikumā", 2025. gada 22. maija likumu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" un 2025. gada 15. maija likumu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", kas stājās spēkā 2025. gada 10. jūnijā (precizējot ne tikai spēkā stāšanās datumu, bet arī norādot, ka regulējums nosaka administratīvo atbildību par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 euro).

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā attiecībā uz projekta 9. pantu (likuma 20. pantu) norādīts: "(2) Tā kā Valsts ieņēmumu dienests ar 2025.gada 20.maiju kļūs par kompetento iestādi administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā saistībā ar sankciju pārkāpumiem, nepieciešams Muitas likumā noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par sankcijām pakļauto preču konfiskāciju vai par šo preču iznīcināšanu."

Lūdzam labot norādīto datumu uz 2025. gada 10. jūniju, ievērojot, ka 2025. gada 15. maija likums "Grozījumi Krimināllikumā", 2025. gada 22. maija likums "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" un 2025. gada 15. maija likums "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" stājās spēkā 2025. gada 10. jūnijā.

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertajā informācijā par likuma 25. panta grozījumiem ir norādīts, kas tiks paredzēts Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 499 "Muitas atļauju noteikumi" atbilstoši projektā paredzētajā likuma 25. panta otrās daļas 5. punktā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]"), lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.

Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktam pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 11. pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Savukārt Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.
Līdz ar to, lai noteiktu, ka iesniegumu var iesniegt tikai vienā noteiktā veidā, nepieciešams attiecīgs regulējums speciālajā likumā.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 25. panta otrās daļas 5. punktā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam un attiecīgi precizēt projektu, kā arī papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar atbilstošu informāciju.
 

-

Projekta anotācijā norādīts, ka, "ņemot vērā, ka grozījumu noteikumos Nr.499 izstrādāšanai nepieciešams laiks, jo tajos plānots iekļaut arī citas normas, ne tikai saistītās ar atzītā OIM deklarētāja statusu, plānots, ka šī Muitas likuma norma spēkā stāsies 2027.gada 1.janvārī". Saistībā ar minēto un, ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta noteikumu attiecīgo regulējumu paredzēts ieviest regulas prasības, lūdzam skaidrot minētā termiņa atbilstību attiecīgās regulas ieviešanas termiņam un nepieciešamības gadījumā izslēgt projekta 17. pantā ietverto likuma pārejas noteikumu 19. punktu. Līdzīgi lūdzam izvērtēt un izslēgt pārejas noteikumu 20. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka ne visas normas, kurās projekta anotācijas 5. sadaļā tiek skaidrota rīcības brīvība, attiecīga rīcības brīvība ir paredzēta, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta 1. un 2. punktā nav paredzēta rīcības brīvība, tādēļ lūdzam precizēt likumprojekta anotācijā ietverto informāciju un nepieciešamības gadījumā - likumprojektu.

-

Aicinām izvērtēt, vai konkrētais regulējums, ja tas atbilst likuma 12. panta otrajā daļā ietvertajam pilnvarojumam, nebūtu jānoregulē attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, nepieciešamības gadījumā izslēdzot likumprojekta 3. pantu.
Kā arī lūdzam izvērtēt un papildināt ar termiņu informēšanai, tādējādi nodrošinot attiecīgās normas nepārprotamu izteiksmi.

-

Projektā paredzētā likuma 13.³ panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu, kas pieņemti, piemērojot tiesību aktus muitas jomā, piespiedu izpildi veic, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus. Savukārt projekta anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka, lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs piemērot Administratīvā procesa likuma 368. pantā minētos piespiedu izpildes līdzekļus, likumā nepieciešams paredzēt Valsts ieņēmumu dienestam šādas tiesības. Līdz ar to anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertā informācija neatbilst projektā paredzētajā likuma 13.³ panta pirmajā daļā noteiktajam regulējumam.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā 13.³ panta pirmā daļā noteikto regulējumu un anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju un attiecīgi precizēt to.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar informāciju, kā tiks īstenots projektā paredzētajā 13.³ panta otrajā daļā noteiktais liegums.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju, norādot, kā tiks nodrošināts projektā paredzētajā likuma 20. panta astotajā un devītajā daļā noteiktais pienākums lēmuma adresātam.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 360. panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.
Turklāt Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
Administratīvā procesa likuma 360. panta otrā un trešā daļa noteic, ka administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi, negaidot, kad tas kļuvis neapstrīdams un līdz piespiedu izpildes sākumam vēl nav izpildīts labprātīgi, ja: 1) izpilde ar spēkā stāšanās brīdi paredzēta citā likumā; 2) iestāde administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pamatojot steidzamību ar to, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu; 3) administratīvais akts izdots saskaņā ar šā likuma 69. panta pirmās daļas noteikumiem. Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar to spēkā stāšanās brīdi.
Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Savukārt administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu. Līdz ar to, ja likumprojektā ir nepieciešams citādāku regulējumu nekā Administratīvā procesa likumā, anotācijā jāietver attiecīgs pamatojums.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar atbilstošu pamatojumu.
 

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību projektu precizēt kopumā, ja arī fiziska persona var tikt reģistrēta kā pārstāvis muitā, attiecīgi projektā paredzot personas tiesību uz datu aizsardzības ierobežojuma apjomu. Norādām, ka gadījumā, ja datu apstrādē plānots izmantot kādus tehniskos līdzekļus, piemēram, tiek veidots personas datu reģistrs, šādu līdzekļu izmantošana ir uzskatāma par īpaši dziļi iejaukšanos personas pamattiesībās. Tādējādi šādā gadījumā apstrādes nosacījumi, vismaz reģistra nolūks, datu apstrādes reģistrā nolūks, datu subjektu kategorijas un apstrādājamo datu kategorijas, būtu nosakāmas likumā. Minētais pamatojams ar apstākli, ka tikai likumdevējs ir tiesīgs izvērtēt iejaukšanās personas pamattiesībās nepieciešamību un apstrādājamo datu apjomu, savukārt Ministru kabineta līmenī būtu iespējams lemt par mazāk būtiskiem datu apstrādes nosacījumiem, kā, piemēram, konkrētiem datu veidiem, datu glabāšanas termiņiem. Ņemot vērā minēto, ja tiek plānota arī fizisko personu datu apstrāde, projekts būtu papildināms, nosakot personas datu apstrādes nolūku reģistrā, reģistrā apstrādājamās datu kategorijas un kādu kategoriju datu subjektu datus plānots apstrādāt tajā.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 84. punktam aicinām vārdu "svītrot" aizstāt ar vārdu "izslēgt". 

-

Lūdzam norādīt atskaites punktu desmit darbdienu termiņa aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot nepārprotamu attiecīgās normas izteiksmi.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt, vārdu "liecina" aizstājot ar citu vārdu, piemēram, "norāda".

-

Lūdzam salāgot projekta anotācijas 1.2. apakšsadaļā ietverto informāciju, no kuras izriet, ka likums stājas spēkā vispārējā kārtībā, ar likumprojektā ietverto pārejas regulējumu, kas paredz atsevišķu likuma normu spēkā stāšanos vēlākā datumā, kā arī lūdzam sniegt pamatojumu attiecīgo likuma vienību spēkā stāšanās kārtībai.

-

No anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertās informācijas par projektā paredzētajiem likuma 20. panta grozījumiem kā galvenais iemesls, kādēļ attiecīgie lēmumi jāpieņem administratīvajā procesā, norādīta Nodrošinājuma valsts aģentūras nepietiekamā kapacitāte. Tieslietu ministrijas ieskatā, tas nav pietiekams pamatojums likuma 20. panta grozījumiem, lai noteiktu citādāku procesu, kādā pieņemami attiecīgie lēmumi.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par projektā paredzētajiem likuma 20. panta grozījumiem.

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertajā informācijā par projektā paredzētajiem likuma 20. panta grozījumiem norādīts, ka, vērtējot, kāda procesa ietvaros būtu konfiscējamas preces, uz kurām attiecas Eiropas Savienības sektorālās sankcijas, ņemot vērā normatīvo aktu hierarhiju (salīdzinot Administratīvās atbildības likuma un Eiropas Savienības regulu juridisko spēku), secināms, ka konfiskācijai administratīvā procesā dodama priekšroka salīdzinājumā ar konfiskāciju administratīvā pārkāpuma procesā.
Tieslietu ministrijas ieskatā, attiecīgā regula nenosaka, ka dalībvalstij konfiskācija jāveic tieši administratīvā procesa ietvaros, nevis administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Līdz ar to nevar piekrist, ka šajā gadījumā šāda normatīvo aktu juridiskā spēka salīdzināšana ir pamats tieši administratīvā procesa piemērošanai.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par projektā paredzētajiem likuma 20. panta grozījumiem.
 

-

Ievērojot, ka atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam iestādes izdotu administratīvo aktu var apstrīdēt augstākā iestādē, bet augstākas iestādes izdotu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par projektā paredzētajiem likuma 20. panta grozījumiem.
 

-

Projekta anotācijā norādīts, ka "Nepieciešamība vērtēt nosacījumus par nopietniem, atkārtotiem un maznozīmīgiem muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumiem izriet ne vien no regulas Nr. 952/2013, regulas Nr. 2015/2446, regulas Nr. 2015/2447 un TIR konvencijas, bet arī no citiem normatīvajiem aktiem muitas jomā. Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju arī saistībā ar citu normatīvo tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, ir nepieciešams papildināt Muitas likuma 28. panta pirmo daļu ar atsauci uz citiem šajā tiesību normā pašlaik neminētiem normatīvajiem tiesību aktiem." Saistībā ar minēto lūdzam skaidrot, no kādiem normatīvajiem aktiem izriet minētie pārkāpumi, nepieciešamības gadījumā anotācijā norādot konkrētus piemērus.

-