Atzinums

Sabiedrība norāda, ka daudzviet noteikumu projektā ir lietots nepareizs termins “vienotais dabasgāzes sistēmas operators” un lūdz Ministriju visā noteikumu projektā lietot Enerģētikas likumā lietoto terminu – vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators.

-

Noteikumu projekta 6. punktā, cita starpā ir minēts, ka Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – Ministrija) saskaņo valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu ar Valsts enerģētiskās krīzes centru (turpmāk - VEKC) pirms iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" (turpmāk - Sabiedrība) 2011. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” pārskatīšanas procesā ir aicinājusi Ministriju kritiski izvērtēt VEKC lomu enerģētisko krīžu pārvaldībā, iespēju robežās pārveidojot VEKC par konsultatīvu un informācijas apmaiņas centru.
Izskatot noteikumu projekta aktuālo redakciju, Sabiedrība konstatē, ka ne tikai Sabiedrības iebildums nav ņemts vērā, bet aktuālā noteikumu projekta redakcija paredz virkni jaunu lēmumu un pasākumu, kuros iesaistīts VEKC. Sabiedrība atkārtoti uzsver, ka papildus procesa dalībnieka – VEKC – iekļaušana lēmumu pieņemšanas ķēdē aizkavē enerģētiskās krīzes pārvaldību kritiskā laikā un aicina visā noteikumu projektā atkārtoti izvērtēt, vai VEKC nebūtu iesaistāms pēc lēmumu pieņemšanas fakta un izmantojums kā centrs informācijas apmaiņai.
Dabasgāzes apgādē apstākļi, kad kas liecina par enerģētisko krīzi dabasgāzē, ir noteikti 2017. gada 25. oktobra regulas Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu Nr. 994/2010 (turpmāk – SOS regula) 11. pantā, Enerģētikas likumā, kā arī Latvijas Ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei, un tos konstatējot Ministru Kabinetam jālemj par attiecīgā krīzes līmeņa izsludināšanu un nav skaidra VEKC saskaņojuma būtība un tiesiskās sekas.
Papildus iepriekš minētajam, Sabiedrībai nav skaidrs, kā VEKC dalībnieku vidū tiktu risinātas iespējamas domstarpības par šo saskaņojumu.
Sabiedrība aicina Ministriju noteikumu projekta 6. punktā dzēst norādi uz VEKC saskaņojumu enerģētiskās krīzes izsludināšanas procesā.

-

Noteikumu projekta 8. punktā, cita starpā, ir noteikts, ka pēc valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas VEKC, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, informē sabiedrību par valsts enerģētisko krīzi un par tās laikā īstenojamiem pasākumiem.
Sabiedrība iebilst, ka nav skaidrs, kāpēc sabiedrības apziņošana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību ir uzticēta VEKC, nevis Klimata un enerģētikas ministrijai vai Ministru kabinetam, kuriem ir būtiska pieredze un resursi darbam ar plašsaziņas līdzekļiem.
Sabiedrība aicina Klimata un enerģētikas ministriju skaidrot, kāpēc Latvijas sabiedrības informēšanu par izsludināto enerģētisko krīzi un tās ietvaros veicamajiem pasākumiem jāuztic tieši VEKC.

-

Noteikumu projekta 9. punktā, cita starpā, ir noteikts, ka Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes atcelšanu Ministrija, pirms iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā, saskaņo ar VEKC.
Sabiedrība iebilst, ka no noteikumu projekta netop skaidrs, kādu pienesumu VEKC saskaņojums dod enerģētiskās krīzes atcelšanas procesā, tādēļ Sabiedrība aicina Ministriju no noteikumu projekta 9. punkta svītrot norādi uz VEKC saskaņojumu.

-

Noteikumu projekta IV un V nodaļā ir iekļauts regulējums par apgādi ar dabasgāzi enerģētiskās krīzes laikā un dabasgāzes stratēģisko rezervju izmantošanu enerģētiskās krīzes laikā.
Sabiedrība jau iepriekš vērsusi Ministrijas uzmanību uz apstākli, ka SOS regulas 11. panta pirmajā daļā ir noteikti trīs enerģētiskās krīzes līmeņi: agrīnā brīdināšana, trauksme un ārkārtas stāvoklis. Ņemot vērā, ka 2011. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumu “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” normas par enerģētisko krīzi paredz dabasgāzes patēriņa ierobežošanu un dabasgāzes rezervju izmantošanu, tie ir piemērojami trešā līmeņa enerģētiskās krīzes – ārkārtas stāvokļa – laikā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Sabiedrība aicina Ministriju noteikumu projekta IV nodaļā lietot terminoloģiju, kas atbilst SOS regulā lietotajai terminoloģijai un saukt enerģētisko krīzi dabasgāzē par ārkārtas stāvokli apgādē ar dabasgāzi.
 

-

Noteikumu projekta 22. punktā, cita starpā, ir paredzēts dabasgāzes lietotāju sadalījums četrās grupās.
Sabiedrība 2023. gada 9. februāra atzinumā Nr. COR-N-2023/0631 par iepriekšējo 2011. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” redakciju aicināja Ministriju pārskatīt enerģijas lietotāju sadalījumu trīs grupās, pēc iespējas pielāgojot noteikumu projekta regulējumu citu Baltijas jūras reģiona valstu praksei, kā arī pēc iespējas sadalot enerģijas lietotājus vairāk, bet mazākās grupās, kas atvieglotu enerģijas patēriņa piespiedu samazināšanu ārkārtas stāvokļa enerģētikā laikā, jo, saskaņā ar Sabiedrībai pieejamo informāciju, dabasgāzes sadales sistēmas operators akciju sabiedrība “Gaso” nav tehnoloģiski spējīga daļēji ierobežot dabasgāzes lietotāja patēriņu piespiedu kārtā un ir iespējama tikai dabasgāzes lietotāja pilnīga atslēgšana, savukārt jebkāds dabasgāzes lietotāja patēriņa daļējs samazinājums ir iespējams tikai tad, ja dabasgāzes lietotājs pats labprātīgi samazina patēriņu. Ja dabasgāzes lietotāji noteikumu projekta 22. punktā būtu sadalīti lielākā skaitā mazāku grupu, tad arī dabasgāzes lietotāju piespiedu atslēgšanas gadījumā iespējams elastīgi pielāgot atslēgtā patēriņa apjomu jebkādam iztrūkumam Latvijas apgādē ar dabasgāzi.
Sabiedrība konstatē, ka lai gan noteikumu projektā ir palielināts enerģijas lietotāju grupu skaits (trīs grupu vietā paredzētas četras), grupas vēl arvien ir apjomīgas. Sabiedrība atkārtoti aicina Ministriju pārskatīt noteikumu projekta 22. punktā paredzēto enerģijas lietotāju sadalījumu grupās, paredzot lielāku skaitu grupu, kurās ir mazāk dabasgāzes lietotāju katrā.
 

-

Noteikumu projekta 22.1. apakšpunktā ir noteikts, ka starp pirmās grupas dabasgāzes lietotājiem – nodrošināmajiem lietotājiem, ir skaitāmi arī komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir mazāka vai vienāda ar 25 m³/h.
Dabasgāzes apgādes nozarē, nosakot dabasgāzes lietotāju dalījumu grupās, jāņem vērā SOS regula, kuras 2. panta 5. punktā ir noteikts, ka “Aizsargājams lietotājs” ir mājsaimniecības lietotājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, un, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tas turklāt var būt arī viens vai vairāki no turpmāk minētajiem, ar noteikumu, ka uzņēmumi vai pakalpojumi, kas minēti a) un b) apakšpunktā, kopā neveido vairāk kā 20 % no kopējā gāzes galapatēriņa gadā dalībvalstī:
a) mazais vai vidējais uzņēmums ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam;
b) būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales vai pārvades tīklam;
c) centralizētās siltumapgādes mezgls, ciktāl tas piegādā siltumu mājsaimniecību lietotājiem, mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem vai būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, ar noteikumu, ka šo mezglu nevar pārslēgt uz citu kurināmo kā gāze.
Sabiedrība attiecībā uz dabasgāzes lietotāju pirmajā grupā iekļautajiem komersantiem aicina noteikumu projekta virzītāju pārliecināties, ka tie komersanti, kas tiks iekļauti pirmajā dabasgāzes lietotāju grupā, un noteikumu projekta 22.1. apakšpunktā uzskaitītie būtiskie sabiedriskie pakalpojumi kopā nepatērē vairāk nekā 20% no Latvijas kopējā gāzes galapatēriņa gadā, un ka visi komersanti, kas iekļauti noteikumu projekta 22.1. apakšpunktā ir mazi vai vidēji uzņēmumi, kas ir pieslēgti sadales sistēmai.
 

-

Noteikumu projekta 23. punktā ir paredzēts, ka vienotais dabasgāzes sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators izstrādā un elektroniska dokumenta formā iesniedz Ministrijā atbilstoši dabasgāzes lietotāju grupai dabasgāzes patēriņa ierobežošanas vai pārtraukšanas rīcības plānu valsts enerģētiskās krīzes laikā. Savukārt noteikumu projekta 25. punktā, cita starpā, ir paredzēts, ka 23. punktā minētajā rīcības plānā jānosaka kārtība, kādā tiek ierobežots vai pārtraukts dabasgāzes patēriņš otrajai un trešajai dabasgāzes lietotāju grupai.
Sabiedrība iebilst, ka ja dabasgāzes lietotājs labprātīgi nesamazina dabasgāzes patēriņu pēc tam, kad ir izsludināta enerģētiskās krīze dabasgāzē, tad tai nav citu tehnoloģisku rīku, kā vien pilnībā atslēgt dabasgāzes piegādes uz pārvades sistēmai pieslēgto gazificēto objektu. Saskaņā ar Sabiedrībai pieejamo informāciju, arī dabasgāzes sadales sistēmas operatoram akciju sabiedrībai “Gaso” nav pieejami tehnoloģiski rīki, lai daļēji ierobežotu dabasgāzes lietotāja dabasgāzes patēriņu pret attiecīgā dabasgāzes lietotāja gribu – tikai pilnīga dabasgāzes piegādes pārtraukšana.
Noteikumu projekta 30.-35. punkts jau paredz kārtību, kādā dabasgāzes lietotājs labprātīgi samazina patēriņu, kārtību dabasgāzes piegādes pārtraukšanai patēriņa ierobežojumu pārkāpšanas gadījumā, un piegādes pārtraukšanas atcelšanas kārtību, tādēļ nav skaidrs, kādi pasākumi būtu jāiekļauj noteikumu projekta 23. un 25. punktā paredzētajā lietotāju grupas dabasgāzes patēriņa ierobežošanas vai pārtraukšanas rīcības plānā.
Sabiedrība lūdz Ministriju noteikumu projektā precizēt noteikumu projekta 23. un 25. punktā paredzētā rīcības plāna saturu.

-

Noteikumu projekta 23. punktā ir paredzēts, ka vienotais dabasgāzes sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators izstrādā un elektroniska dokumenta formā iesniedz Ministrijā atbilstoši dabasgāzes lietotāju grupai dabasgāzes patēriņa ierobežošanas vai pārtraukšanas rīcības plānu valsts enerģētiskās krīzes laikā. Savukārt noteikumu projekta 25. punktā, cita starpā, ir paredzēts, ka 23. punktā minētajā rīcības plānā jānosaka kārtība, kādā tiek ierobežots vai pārtraukts dabasgāzes patēriņš otrajai un trešajai dabasgāzes lietotāju grupai.
Sabiedrība iebilst, ka ja dabasgāzes lietotājs labprātīgi nesamazina dabasgāzes patēriņu pēc tam, kad ir izsludināta enerģētiskās krīze dabasgāzē, tad tai nav citu tehnoloģisku rīku, kā vien pilnībā atslēgt dabasgāzes piegādes uz pārvades sistēmai pieslēgto gazificēto objektu. Saskaņā ar Sabiedrībai pieejamo informāciju, arī dabasgāzes sadales sistēmas operatoram akciju sabiedrībai “Gaso” nav pieejami tehnoloģiski rīki, lai daļēji ierobežotu dabasgāzes lietotāja dabasgāzes patēriņu pret attiecīgā dabasgāzes lietotāja gribu – tikai pilnīga dabasgāzes piegādes pārtraukšana.
Noteikumu projekta 30.-35. punkts jau paredz kārtību, kādā dabasgāzes lietotājs labprātīgi samazina patēriņu, kārtību dabasgāzes piegādes pārtraukšanai patēriņa ierobežojumu pārkāpšanas gadījumā, un piegādes pārtraukšanas atcelšanas kārtību, tādēļ nav skaidrs, kādi pasākumi būtu jāiekļauj noteikumu projekta 23. un 25. punktā paredzētajā lietotāju grupas dabasgāzes patēriņa ierobežošanas vai pārtraukšanas rīcības plānā.
Sabiedrība lūdz Ministriju noteikumu projektā precizēt noteikumu projekta 23. un 25. punktā paredzētā rīcības plāna saturu.

-

Noteikumu projekta 27. punktā ir noteikts, ka vienotais dabasgāzes sistēmas operators valsts enerģētiskajā krīzē vienas dienas laikā no dienas, kad konstatē negatīvā nebalansa daudzumu, informē Ministriju par dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem, kuru dienas negatīvā nebalansa daudzums var apdraudēt dabasgāzes apgādes drošumu.
2023. gada 9. februāra atzinumā Nr. COR-N-2023/0631 par iepriekšējo 2011. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumu “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” redakciju Sabiedrība lūdza Ministriju noteikumu projektu papildināt ar Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumu Nr. 503 "Noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā" (turpmāk – MKN 503) regulējumu par dabasgāzes pārvades sistēmas lietotāja būtisku negatīvu nebalansu, kas var apdraudēt dabasgāzes apgādes drošumu.
Sabiedrība pozitīvi novērtē, ka noteikumu projekta aktuālajā redakcijā ir iekļauts 27. punkts, taču norāda, ka Sabiedrības iebildums ir ņemts vērā tikai daļēji, proti, noteikumu projektu papildinot tikai ar normu, kas saturiski atbilst MKN 503 9. punktam, nepaskaidrojot, kāpēc noteikumu projektā netika iekļauts MKN 503 10.-13. punktam saturiski atbilstošs regulējums.
Sabiedrība lūdz Ministriju papildināt noteikumu projektu ar MKN 503 10.-13. punktam saturiski atbilstošu regulējumu, vai skaidrot motivāciju noteikumu projekta 27. punkta pašreizējai redakcijai.
 

-

Noteikumu projekta 28. punktā ir paredzēts, ka Ministrija, konsultējoties ar Centru, lemj par gazificēto objektu, kuriem šo noteikumu 27. punktā minētais dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājs organizē dabasgāzes piegādi, dabasgāzes patēriņa ierobežojuma izmaiņu vai atslēgšanu, un vienotais dabasgāzes sistēmas operators sadarbībā ar dabasgāzes sadales sistēmas operatoru vienas dienas laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas veic attiecīgās darbības.
Sabiedrība iebilst un norāda, ka būtisks negatīvais nebalanss sistēmas lietotāja portfelī var rasties arī tādēļ, ka gāze tiek padota no Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas uz citas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu, izmantojot starpvalstu savienojumu, kas nav atslēdzams gazificēts objekts.
Papildus iepriekš minētajam, Sabiedrība iebilst, ka no noteikumu projekta nav skaidra 28. punktā paredzētā VEKC saskaņojuma būtība vai tiesiskās sekas, tāpēc Sabiedrība lūdz Ministriju skaidrot VEKC pienesumu, lemjot par būtiskā negatīvā nebalansā nonākuša sistēmas lietotāja apgādāta gazificēta objekta atslēgšanu, vai noteikumu projekta 28.punktā dzēst atsauci uz konsultēšanos ar VEKC.
 

-

Noteikumu projekta 29. punktā ir noteikts, ka dabasgāzes sadales sistēmas operators diennakts laikā pēc šo noteikumu 4. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo un iesniedz Ministrijā informāciju par pirmās, otrās, trešās un ceturtās dabasgāzes lietotāju grupas dabasgāzes diennakts vidējo patēriņu. Diennakts vidējais patēriņš tiek noteikts, balstoties uz dabasgāzes lietotāju gazificētiem objektiem, kuriem ir diennakts dabasgāzes patēriņa uzskaite – no pēdējiem 10 diennakts patēriņa rādītājiem izvēloties astoņus lielākos diennakts patēriņa rādītājus un aprēķinot no tiem vidējo aritmētisko patēriņu. Savukārt dabasgāzes lietotāju gazificētiem objektiem, kuriem nav diennakts dabasgāzes patēriņa uzskaites – nosakot pēdējā mēneša vidējo aritmētisko diennakts patēriņu.
Sabiedrība iebilst, ka noteikumu projekta 29. punktā paredzētais pienākums veidot dabasgāzes lietotāju grupu sarakstu ir nepamatoti noteikts kā veicams tikai tad, kad dabasgāzes sadales sistēmas operators ir saņēmis informāciju par iespējamu enerģētiskās krīzes iestāšanos.
Sabiedrības ieskatā šāda saraksta izveidošana var būt preventīvs, nevis reaģēšanas pasākums, iespējams – ar pienākumu aktualizēt dabasgāzes lietotāju sarakstu regulāri, jo tas atslogotu darbplūsmu brīdī, kad dabasgāzes sadales sistēmas operators gatavojas iespējamai enerģētiskajai krīzei, kā arī paātrina enerģētiskās krīzes pārvaldībai būtisku lēmumu pieņemšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Sabiedrība aicina Ministriju no noteikumu projekta 29.punktā grozīt punktā paredzētā pienākuma izpildes termiņu, atsakoties no dabasgāzes lietotāju saraksta aktualizēšanas tikai tad, kad ir novērojami potenciālas enerģētiskās krīzes apstākļi.
 

-

Noteikumu projekta 33. punktā ir paredzēta kārtība, kādā tiek pārtrauktas dabasgāzes piegādes dabasgāzes lietotājam, kas pārkāpj Ministru kabineta noteikto dabasgāzes patēriņa ierobežojumu.
Sabiedrības ieskatā noteikumu projekta uztveramības uzlabošanas nolūkos ir jāprecizē noteikumu projekta 33. punkta redakcija, nosakot, ka punktā paredzētā kārtība neattiecas uz nodrošināmajiem lietotājiem (1. dabasgāzes lietotāju grupa), kuriem saskaņā ar noteikumu projekta 25.punktu patēriņš netiek ierobežots vai pārtraukts.

-

Noteikumu projekta 36. punktā ir noteikts, ka dabasgāzes lietotājiem, kas glabā dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, nav ierobežota dabasgāzes izņemšana no krātuves, ja VEKC nav lēmis citādi.
Sabiedrības ieskatā noteikumu projekta 36. punkts jāprecizē tādējādi, ka runa ir par neierobežotu dabasgāzes daudzuma izņemšanu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves tikai tajā dabasgāzes daudzuma daļā, kas ir dabasgāzes lietotāja rīcībā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

-

Noteikumu projekta V nodaļā ir paredzēti dabasgāzes stratēģiskās rezerves izveidošanas un izmantošanas noteikumi. Cita starpā, noteikumu projekta 37. punktā ir noteikts, ka dabasgāzes stratēģisko rezervi veido vienotais dabasgāzes sistēmas operators – Sabiedrība.
Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 51. punktā ir noteikts, ka dabasgāzes stratēģiskās rezerves ir dabasgāzes rezerves, ko Latvija uztur noteiktā apjomā saskaņā ar šā likuma 64. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto kārtību, savukārt Enerģētikas likuma 64. panta pirmās daļas 3. punktā ir noteikts: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. Šī kārtība paredz [..] dabasgāzes stratēģisko rezervju izveidošanas un izmantošanas kārtību, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi.”
Sabiedrība iebilst, ka ja noteikumu projekta 37.punktā ir iecerēts kā deleģējums Sabiedrībai veidot un uzturēt Enerģētikas likumā paredzēto dabasgāzes stratēģisko rezervi, tad tā ir būtiska atkāpe no Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 7¹ punktā un 82.¹ pantā noteiktā, saskaņā ar kuru vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram ir pienākums nodrošināt Inčukalna PGK un pārvades sistēmas jaudas pieejamību, nevis iegādāties tirgū gāzi. Turklāt šāda būtiska jauninājuma motivācija nav skaidrota noteikumu projekta anotācijā, kuras 1.3. apakšpunktā tikai atkārtots noteikumu projekta 37. punkta un 38.1. apakšpunkta regulējums, kā arī nav vērtēta šāda pasākuma ietekme uz tautsaimniecību.
Noteikumu projekta 38.2. apakšpunktā ir noteikts, ka dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksās (sistēmas lietošanas tarifos) ietver tikai pieejamības nodrošināšanai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās rezerves uzglabāšanas izmaksas, bet dabasgāzes stratēģiskajā rezervē iekļaujamā gāzes apjoma iegādes izmaksu atlīdzināšana nav minēta.
Gadījumā, ja noteikumu projekta 37. punkts nav iecerēts kā pienākums Sabiedrībai sākt veidot Latvijas dabasgāzes stratēģiskās rezerves, tad noteikumu projekta 37. punkts ir grozāms, precizējot dabasgāzes stratēģiskās rezerves veidotāju.
Papildus iepriekš minētajam, Sabiedrības ieskatā nepieciešams precizēt noteikumu projekta 37. punktu, nepārprotami nostiprinot, ka Enerģētikas likumā noteikto energoapgādes drošuma rezervju apjomā ietilpst arī piegādes standarta apjoms, kas izriet no SOS regulas 6. panta regulējuma.
Sabiedrība vienlaikus iebilst, ka noteikumu projekta V nodaļā ir iekļauts regulējums par dabasgāzes stratēģisko rezervi, bet noteikumu projekta tekstā nav minētas Enerģētikas likuma 82.¹ pantā paredzētās energoapgādes drošuma rezerves.
Sabiedrība iebilst, ka noteikumu projektā nepieciešams precizēt 37. punktu, nepārprotami nostiprinot, ka Enerģētikas likumā noteikto energoapgādes drošuma rezervju apjomā ietilpst arī piegādes standarta apjoms, kas izriet no SOS regulas 6. panta regulējuma.
 

37. Dabasgāzes stratēģiskās rezerves (turpmāk – rezerves) veido dabasgāzes daudzums, kas noteikts, pamatojoties uz:
37.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 6. pantā noteiktajam piegādes standartam nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, kuru izmanto nodrošināmo lietotāju apgādei enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde;
37.2. Enerģētikas likuma 82.¹ pantā noteiktajām energoapgādes drošuma rezervēm nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, kas ietver šo noteikumu 37.1. apakšpunktā noteikto dabasgāzes daudzumu, un kuru izmanto nodrošināmo lietotāju un tautsaimniecībai nozīmīgu objektu apgādei.

Enerģētikas likuma 82.¹ panta otrajā daļā jau noteikts, ka energoapgādes drošuma rezervju uzglabāšanas izmaksas jeb infrastruktūras pieejamības nodrošināšanas izmaksas tiek iekļautas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos, tādēļ šī regulējuma daļa nav jādublē noteikumu projektā.
 

-