Atzinums

Norādām uz atsevišķām tehniskām neprecizitātēm, noteikumu projektā 26-TA-1986 “Kritēriji un kārtība izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē”:
41. punktā ietverta atsauce uz 37.5. apakšpunktu, kāda noteikumu projektā nav; acīmredzot domāts 38.5. apakšpunkts;
23. punktā minēti “likumā noteiktie gadījumi”, kad pašvaldības izvērtējums nav nepieciešams, taču nav skaidrs, uz kuriem gadījumiem norāde attiecas; lūdzam to precizēt;
7.3. apakšpunktā nepieciešams labot vārdu formu: “ja vecāks (persona, kas realizē aizgādību) izteicis šādu vēlmi”.

-

Lai sasniegtu noteikumu projekta mērķi, vienlaikus nepieļaujot nesamērīgu slogu pašvaldībām, aicinām izvērtēt šādus risinājumus:
Bērna situācijas profesionālo izvērtēšanu uzticēt valsts institūcijai vai izglītības iestādei, kas īstenos izglītības programmu, bet pašvaldībai paredzēt tikai iesnieguma formālās atbilstības pārbaudi;
Paredzēt ilgāku lēmuma darbības termiņu (piemēram, visam vispārējās pamatizglītības pirmajam posmam), ja apstākļi nemainās, ar vienkāršotu ikgadēju vecāka apliecinājumu;

Noteikt, ka regulējums pašvaldībām tiek piemērots tikai pēc tam, kad valsts budžetā ir paredzēts tā īstenošanai nepieciešamais finansējums.
LPS atbalsta nepieciešamību nodrošināt bērna labāko interešu aizsardzību un kvalitatīvu izglītības ieguvi neatkarīgi no izvēlētās izglītības ieguves formas, taču vienlaikus uzskatām, ka jaunu administratīvu un profesionālu pienākumu noteikšana pašvaldībām ir īstenojama tikai tad, ja vienlaikus tiek nodrošināti nepieciešamie finanšu un cilvēkresursi, kā arī skaidri noteikta iesaistīto institūciju kompetence un atbildība.
 

-

Noteikumu projekta II nodaļa paredz pašvaldībai pienākumu pieņemt vecāka iesniegumus,  izvērtēt bērna labākās intereses, pieprasīt papildu informāciju un speciālistu atzinumus, organizēt dzīvesvietas apsekošanu, veikt atkārtotus izvērtējumus katru mācību gadu, uzraudzīt pieņemto lēmumu izpildi.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka minētais regulējums faktiski  un pēc būtības rada jaunu valsts deleģētu uzdevumu pašvaldībām, kura izpildei nepieciešami papildu administratīvie un cilvēkresursi.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. pantam valstij ir pienākums nodrošināt pietiekamus finanšu resursus deleģēto uzdevumu izpildei.
LPS lūdz papildināt anotāciju ar detalizētu fiskālās ietekmes izvērtējumu un paredzēt valsts budžeta finansējumu pašvaldībām projekta II nodaļā noteikto pienākumu izpildei.
 

-

3.punktu izteikt sekojošā redakcijā: "Šo noteikumu 2. punktā minēto iesniegumu vecāks (persona, kas realizē aizgādību) iesniedz līdz tekošā gada jūnija mēnesim. Ja ir radušies vai ir mainījušies attiecīgie īpašie apstākļi vecākam (personai, kas realizē aizgādību)  ir tiesības iesniegt iesniegumu arī mācību gada laikā.
Noteikt skaidrus pārejas noteikumus izglītojamajiem, kuri jau apgūst izglītību ģimenē vai tālmācībā, un noteikt lēmuma darbības termiņa beigu datumu.

Pamatojums: Ir jābūt pietiekošam laikam, lai pašvaldība var veikt apsekojumu un pieņemtu lēmumu

-

Lēmuma pieņemšanā par bērna turpmāko izglītību svarīga nozīme ir vecākam.
LPS iesaka svītrot vārdu "VAR" un vecākam noteikt, kā pienākumu pievienot ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegtu izziņu par izglītojamā veselības stāvokli vai klīniskā un veselības psihologa izsniegtu atzinumu par izglītojamā psiholoģisko stāvokli, kas apliecina īpašos apstākļus, kuru dēļ izglītības apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst izglītojamā interesēm.

Noteikumu projektā izmantotie jēdzieni “bērna labākās intereses” un “īpašie apstākļi (sociālie, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi)” (2. punkts) nav konkretizēti ar pārbaudāmiem kritērijiem. Tas radīs atšķirīgu praksi dažādās pašvaldībās un būtisku lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas risku, kas pašvaldībām nozīmē papildu slogu – apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanu un pārstāvību administratīvajā tiesā.
Tāpat noteikumu projekts neskaidro pašvaldības atbildību gadījumā, ja pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas tiek konstatēts bērna interešu aizskārums. Pašvaldība faktiski kļūst atbildīga par situāciju, kuru ikdienā nekontrolē, jo mācību procesu nodrošina izglītības iestāde, kas bieži atrodas citā pašvaldībā vai ir privāta.

LPS iesaka Izglītības un zinātnes ministrijai līdz regulējuma piemērošanas sākumam izstrādāt vienotas metodiskās vadlīnijas izvērtēšanai, vienotas iesnieguma un lēmuma veidlapas (vēlams, kā e-pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv) un nodrošināt pašvaldību speciālistu apmācības.
 

-

Noteikumu projekta 6.punkts paredz, ka pašvaldībai10 darba dienu laikā jāizvērtē, vai izglītības ieguve ģimenē vai tālmācībā atbilst  bērna labākajām interesēm.
Noteikumu projektā mnav noteikti vienoti vērtēšanas kritēriji, izvērtējuma metodika, lēmumu pieņemšanas procedūras minimālais saturs.
LPS lūdz noteikumos paredzēt vienotu izvērtēšanas metodiku un standartizēu izvērtējuma veidlapu.

-

Paredzēt iespēju pagarināt izvērtēšanas termiņu, informējot par to bērna vecāku (personu, kas realizē aizgādību), ja tiek veiktas 7.punktā minētās darbības.

-

Izvērtēšanas gaitā pašvaldībai būs jāapstrādā bērna veselības dati un informācija par iespējamu vardarbību (6.3. un 6.6.2. apakšpunkts), kas ir īpašu kategoriju personas dati Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta izpratnē.
Noteikumu projektā nepieciešams skaidri noteikt tiesisko pamatu informācijas pieprasīšanai no izglītības iestādēm, sociālā dienesta un bāriņtiesas, datu glabāšanas termiņus un piekļuves ierobežojumus.
Norādām, ka pašvaldībai, visticamāk, būs jāveic arī novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību, kas ir papildu administratīvais slogs.
 

-

Noteikumu projektā pašvaldībai paredzētie pienākumi pēc būtības ietver ne tikai administratīvu iesniegumu izskatīšanu, bet arī bērna situācijas profesionālu izvērtēšanu - bērna veselības, psiholoģiskā stāvokļa, mācīšanās vajadzību, sociālo apstākļu un bērna labāko interešu izvērtēšanu. Šādu izvērtējumu veikšana nevar tikt uzskatīta tikai par pašvaldības administratīvu funkciju, jo tai nepieciešama dažādu jomu speciālistu iesaiste.

Īpaši norādām uz noteikumu projekta 6.5. apakšpunktu, kas paredz noskaidrot bērna viedokli bērnam draudzīgā un drošā veidā. Šādu uzklausīšanu kvalitatīvi var veikt tikai atbilstoši apmācīts speciālists, kura pieejamība un atlīdzība pašvaldībai jānodrošina.

Tādēļ nepieciešams skaidri noteikt, kādas pašvaldības institūcijas vai amatpersonas ir kompetentas veikt šādu izvērtēšanu, kāda profesionālā kvalifikācija nepieciešama lēmuma pieņemšanā iesaistītajām personām un kādos gadījumos obligāti nepieciešama izglītības, psiholoģijas, sociālā darba vai citu jomu speciālistu iesaiste. Pašvaldībai nevar tikt uzlikta atbildība par profesionāla izvērtējuma veikšanu jomās, kurās pašvaldības darbiniekiem nav atbilstošas profesionālās kompetences.
 

-

Saskaņā ar noteikumu projekta 7.1. apakšpunktu pašvaldība ir tiesīga pieprasīt speciālistu atzinumus.
No noteikumu projekta nav skaidrs, kā rīkoties gadījumos, kad speciālistu pieejamība konkrētajā pašvaldībā ir ierobežota vai speciālistu pieejamība nenodrošina atzinuma iesniegšanu viena mēneša laikā.
Lūdzam  papildināt noteikumu projekta 7.1. apakšpunktu vai anotāciju, paredzot rīcību gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams saņemt nepieciešamo speciālista atzinumu noteiktajā termiņā, tostarp speciālistu pieejamības dēļ

 

-

IZM normatīvajā regulējumā nevar pieprasīt "segt izdevumus" trešajām personām. Svītrot vārdus  " un sedzot izdevumus" 

LPS viedoklis 7.1. punktu izteikt sekojošā redakcijā: 7.1. pašvaldība, ievērojot speciālistu pieejamību ir tiesīga pieprasīt speciālista atzinumu, gadījumā, ja vecāks iesniegumā norāda apstākļus, kuriem nepieciešams speciālista izvērtējums vai izpēte, un vecāks savam iesniegumam nav pievienojis attiecīgā speciālista atzinumu;

-

Noteikumu projekta 7.2. apakšpunkts piešķir pašvaldības speciālistiem tiesības apmeklēt bērna deklarēto vai faktisko dzīvesvietu.
LPS uzskata, ka nav pietiekami skaidri noteikts šādas rīcības tiesiskais pamats, kā arī nav noteikta rīcība gadījumā, ja personas nepiekrīt dzīvesvietas apmeklējumam. Tādējādi pastāv Satversmes 96. pantā nostiprināto privātās dzīves aizsardzības tiesību ierobežojuma risks.
Lūdzam izvērtēt, vai Ministru kabineta noteikumi un Izglītības likuma 14. pantā ietvertais deleģējums ir pietiekams tiesiskais pamats šādam regulējumam.
Tāpat nepieciešams precīzāk noteikt šādas vizītes tiesisko pamatu, robežas, veicamo darbību apjomu, iesaistāmo speciālistu kompetenci, amatpersonu drošības nodrošināšanu un kārtību, kādā tiek nodrošinātas bērna un ģimenes tiesības. Noteikumu projekts neregulē, kādas ir sekas, ja vecāks (persona, kas realizē aizgādību) atsakās pieļaut dzīvesvietas apmeklējumu un vai tas ir pamats negatīva lēmuma pieņemšanai.
Vienlaikus nepieciešams skaidri nodalīt pašvaldības funkcijas no citu institūciju, tostarp bāriņtiesas, sociālā dienesta, pašvaldības izglītības pārvaldes (departamenta) un izglītības iestādes, kompetences, lai nepieļautu funkciju dublēšanos vai situāciju, kurā neviena institūcija neuzņemas atbildību.

Lūdzu  precizēt dzīvesvietas apsekošanas kārtību, pilnvaras, dokumentēšanu un personas datu aizsardzības prasības.
 

-

Noteikumu projekta 12. punkts paredz, ka pašvaldība konstatē būtiskus pārkāpumus mācību gada laikā, taču informāciju par tiem pašvaldība saņem tikai no izglītības iestādes (19. un 36. punkts).

Noteikumu projekts neregulē:
Informācijas apriti gadījumos, kad izglītības iestāde atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai ir privāta;
Pašvaldības piekļuvi Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem par izglītojamajiem, kuri apgūst izglītību ģimenē vai tālmācībā;
Lēmuma spēku gadījumā, ja ģimene mācību gada laikā maina deklarēto dzīvesvietu uz citu pašvaldību;
Rīcību gadījumos, kad bērna deklarētā un faktiskā dzīvesvieta atrodas dažādās pašvaldībās;
Pašvaldības lomu noteikumu projekta 22. punktā minētajā situācijā, kad izglītības iestāde ir atkāpusies no vienošanās, bet pašvaldības lēmums nav atcelts.

-

Noteikumu projekts paredz pašvaldībai veikt ikgadēju izvērtēšanu, lēmumu pagarināšanu, pārkāpumu uzraudzību, atkārtotus izvērtējumus, datu apkopošanu un apstrādi.
LPS uzskata, ka anotācijā nav kvalitatīvi novērtēta administratīvā sloga ietekme uz pašvaldībām, īpaši valstspilsētām.
Lūdzu papildināt anotāciju ar administratīvā sloga un ietekmes uz pašvaldību resursiem izvērtējumu.

Pamatojums:
Par pašvaldībai noteikto papildu pienākumu izpildei nepieciešamajiem resursiem un finansējumu
Saskaņā ar noteikumu projekta 6. punktu pašvaldībai būs jāizvērtē vecāku iesniegumi un tajos norādītie īpašie apstākļi, bērna tiesības uz izglītību, attīstību un labbūtību, mācību procesa organizēšanas iespējas, bērna veselības stāvoklis, mācīšanās grūtības un speciālās vajadzības, informācija par bērna pieskatīšanu un drošību, nepieciešamības gadījumā bērna viedoklis, kā arī cita pašvaldības rīcībā esošā informācija, tostarp iepriekšējās izglītības iestādes sniegtā informācija.
Tāpat 7.2. apakšpunkts paredz pašvaldības amatpersonu tiesības apmeklēt bērna dzīvesvietu, veikt apstākļu izvērtēšanu un dokumentēt novērojumus un secinājumus.
Papildus sākotnējā lēmuma pieņemšanai pašvaldībai paredzēts ik gadu izskatīt iesniegumus par lēmuma pagarināšanu (10. un 11. punkts), mācību gada laikā izskatīt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, rakstiski brīdināt vecākus, pieņemt lēmumus par izvērtējuma atcelšanu (12. punkts) un tos paziņot Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā (13.punkts). Tādējādi pašvaldībai tiek nodota nevis atsevišķa administratīva darbība, bet regulāra, profesionāli ietilpīga bērna izglītības un labāko interešu izvērtēšanas un uzraudzības funkcija.
Jāņem vērā, ka noteikumu projekta 8. punkts nosaka lēmuma derīgumu tikai uz vienu mācību gadu, tātad katrs gadījums pašvaldībai jāizskata atkārtoti katru gadu. Savukārt attiecībā uz tālmācību prasība tiek ieviesta pakāpeniski no 2027. līdz 2029. gadam (40. punkts), līdz ar to izskatāmo gadījumu skaits pašvaldībā kumulatīvi pieaugs vairāku gadu garumā.
Ņemot vērā minēto, LPS uzskata, ka noteikumu projektā paredzēto papildu pienākumu izpilde nav iespējama esošo pašvaldības administratīvo un finanšu resursu ietvaros. Lai pašvaldība varētu kvalitatīvi un tiesiski nodrošināt šo funkciju izpildi, ir nepieciešami papildu finanšu, cilvēkresursi un profesionālie resursi, tostarp speciālistu pieejamība un darba samaksa par veicamajiem pienākumiem.
Lūdzam paredzēt atbilstošu valsts finansējumu pašvaldībām noteikumu projektā paredzēto jauno pienākumu izpildei vai noteikumu projektā skaidri noteikt finansēšanas avotu un kārtību, kādā pašvaldībām tiek kompensēti ar šo pienākumu izpildi saistītie izdevumi. Vienlaikus lūdzam pirms noteikumu projekta tālākas virzības veikt administratīvā un finansiālā sloga novērtējumu pašvaldībām, norādot paredzamo iesniegumu skaitu, nepieciešamo cilvēkresursu apjomu, speciālistu iesaistes izmaksas un citus ar funkcijas īstenošanu saistītos izdevumus, un to atspoguļot noteikumu projekta anotācijā.

 

-

Noteikumu projekta III un IV nodaļa nosaka papildu pienākumus izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības apguvi ģimenē un tālmācībā. Pašvaldības izglītības iestāžu gadījumā šo pienākumu izpildes nodrošināšana gulstas uz pašvaldību kā dibinātāju. Tie ietver:
Vecākam iespēju ne retāk kā reizi mēnesī saņemt mācību priekšmeta pedagoga konsultāciju (18.2. apakšpunkts);
Izglītojamā mācību sasniegumu novērtēšanu ne retāk kā reizi divos mēnešos un atgriezeniskās saites sniegšanu (18.4. un 18.5. apakšpunkts);
Speciālā pedagoga, psihologa un cita atbalsta personāla pieejamību (18.3. apakšpunkts un 29. punkts);
Izglītojamā labbūtības izvērtējumu ne retāk kā divas reizes gadā (29.5. apakšpunkts);
Klases stundas ne retāk kā reizi mēnesī (30. punkts) un tiešo kontaktu ne mazāk kā 30 % apjomā (31. punkts);
Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi tālmācības metodikā un digitālajā pratībā (34.4. apakšpunkts).
LPS lūdz anotācijā skaidrot, vai šo pienākumu izpildei nepieciešamais pedagogu un atbalsta personāla darba laiks ir ietverts valsts mērķdotācijā pedagogu darba samaksai, un, ja nav, paredzēt atbilstošu finansējumu.
 

-