Atzinums

Tiek uzturēts 2025. gada 25. septembrī un 13. oktobrī izteiktais iebildums.
Papildus vēršam uzmanību uz turpmāk minēto.
VM izziņā dotā atsauce uz Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2021.gada 15.jūlija spriedumu lietā C-535/19 A nav pamatota, jo spriedums ir par gadījumiem, kad ES pilsonis, nevis trešo valstu pilsonis ir neaktīvs (nestrādā un nav sociāli apdrošināts) un viņam tika liegta veselības aprūpe citā ES valstī.
Likumprojekta anotācijas 1.sadaļā rakstīts, ka "nepieciešams ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kurām deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta (turpmāk - deklarēta dzīvesvieta) Latvijā vai tās strādā Latvijā, atsakoties no veselības aprūpes divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” (“pamata grozs” un “pilnais grozs”) principa īstenošanas. Respektīvi, nepieciešams atteikties no jebkāda dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu Latvijas nodokļu maksātājiem (konkrēti sociāli apdrošinātām personām veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā (oficiālais ieraksts Fizisko personu reģistrā)." Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija tomēr paredz divu grozu principu un ārzemnieki, kuri ieguvuši uzurēšanās atļauju Latvijā, varētu saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, nevis visus veselības aprūpes pakalpojumus, kā to paredz likumprojekts. 
Ņemot vērā, ka ierobežota budžeta ietvaros savlaicīgi netiek nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi Latvijas pilsoņiem, kuri pastāvīgi strādā, dzīvo un ir deklarēti Latvijā, kā rezultātā personas ir pakļautas invaliditātei, nav pamata dot tiesības saņemt visus veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārzemniekam, kurš, iegādājoties īpašumu Latvijā, būs ieguvis uzturēšanās atļauju un kura pienākums ir deklarēt dzīvesvietu Latvijā, kaut faktiski viņš Latvijā nedzīvo. 

-

Tiek uzturēts 2025.gada 25.septembrī un 13. oktobrī izteiktais iebildums.
Papildus vēršam uzmanību, ka Latvijai ir sociālās drošības līgumi ar vairākām valstīm (Krievijas Federāciju, Baltkrieviju, u.c.). Šo līgumu ietvaros pensija tiek aprēķināta un piešķirta pat par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts Latvijā, un par kuru tiek iegūtas tiesības uz Latvijas pensiju. Tādējādi trešo valstu pilsonis, kurš Latvijā būs nostrādājis vienu gadu un kurš par to saņems Latvijas pensiju, bet būs deklarējies citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, varēs saņemt visus veselības aprūpes pakalpojumus uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina. Vēršam uzmanību, ka šādai personai vienīgā saistība ar Latviju var būt tikai šī pensijas izmaksa.
Ņemot vērā, ka tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem šajā punktā minētajām grupām jau tiks nodrošinātas 11.panta otrās daļas ietvaros, nav pamata šīs grupas iekļaut atsevišķā 11.panta trešās daļas punktā.
Lūdzam likumprojekta 7. pantā izslēgt 11. panta trešās daļas 7. punktu.
 

-