Projekta ID
24-TA-2238Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
31.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam projekta anotācijā neiekļaut norādi, ka likumprojektā paredzētais amatpersonu atbildības regulējums ir alternatīva kriminālatbildībai.
Projekta anotācijā norādīts: "Likumprojekts ir alternatīvs risinājums kriminālatbildības noteikšanai tirgus dalībnieku amatpersonām par iesaistīšanos tirgus dalībnieka īstenotos konkurences tiesību pārkāpumos."
Gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība ir sodu tiesību sastāvdaļa, kā arī pastāv līdzvērtīga pieeja pamattiesību aizsardzības aspektā (sk., piem.: Laveniece-Straupmane N. Tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas administratīvo pārkāpumu lietās. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 75.-76. lpp.). Tomēr administratīvā atbildība un citi administratīvai atbildībai līdzīgi piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (administratīvās sankcijas) ir būtībā atšķirīgs risinājums, salīdzinot ar kriminālatbildību.
Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Līdz ar to nevar apgalvot, ka administratīvās sankcijas ir alternatīvs risinājums kriminālatbildībai. Kriminālatbildības nepieciešamība un pieļaujamība ir atsevišķi un patstāvīgi vērtējams jautājums.
Projekta anotācijā norādīts: "Likumprojekts ir alternatīvs risinājums kriminālatbildības noteikšanai tirgus dalībnieku amatpersonām par iesaistīšanos tirgus dalībnieka īstenotos konkurences tiesību pārkāpumos."
Gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība ir sodu tiesību sastāvdaļa, kā arī pastāv līdzvērtīga pieeja pamattiesību aizsardzības aspektā (sk., piem.: Laveniece-Straupmane N. Tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas administratīvo pārkāpumu lietās. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 75.-76. lpp.). Tomēr administratīvā atbildība un citi administratīvai atbildībai līdzīgi piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (administratīvās sankcijas) ir būtībā atšķirīgs risinājums, salīdzinot ar kriminālatbildību.
Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Līdz ar to nevar apgalvot, ka administratīvās sankcijas ir alternatīvs risinājums kriminālatbildībai. Kriminālatbildības nepieciešamība un pieļaujamība ir atsevišķi un patstāvīgi vērtējams jautājums.
Piedāvātā redakcija
-