Atzinums

[1] Nav skaidrība par daudz pieļautajām gramatikas, stilistikas kļūdām. Pievērst rūpīgu uzmanību esošajai noteikumu redakcijai un tajā lietotajai valodai. Iztrūkstoši burti, teikumi un doma nedz palīdz šos noteikumus izprast, ar tiem strādāt un ieteikt saturiskus pilnveidojumus pēc būtības.
[2] Nepieciešams ievērot terminoloģijas vienveidīgu un konsekventu izmantošanu. Terminus nepieciešams skaidri vienuviet definēt un tos konsekventi izmantot viscaur dokumentam un tikai atsevišķos gadījumos, ja nepieciešams paskaidrojums, pievienot iekavās papildus sinonīmu, lai saprastu termina nozīmi teikuma un domas ietvaros.

1.2. kritērijus pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas potenciālu un īstenošanu;

Skatīt 1.2. punkta [2]  iebildumu.
 

1.3. gadījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas;

Skatīt 1.2. punkta iebildumus.
 

1.4. nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni;

Skatīt 1.2. punkta iebildumus.
 

1.5. valsts zinātniskās institūcijas darbinieka tiesību uz taisnīgu atlīdzību noteikšanas principus, nosacījumus un kārtību;

Skatīt 1.2. punkta iebildumus.
 

1.6. kārtību, kādā nosaka atlīdzību par tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializāciju pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī atlīdzības noteikšanas kritērijus;

Skatīt 1.2. punkta iebildumus.
 

1.7. nosacījumus un kārtību valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai – pieļaujamais riska līmenis veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem, laika periods, kādā mēra risku līmeni (toleranci), prasības pieļaujamā riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, rīcība gadījumos, kad konstatē, ka noteiktais risku līmenis ir pārsniegts.

Papildināt ar jauniem apakšpunktiem. Skatīt 1.2. punkta [2] iebildumus.

2.4. publisks finansējums – valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu, citas publiskas personas finansējums vai cita publiska ārvalstu finanšu palīdzība;

2.5. zaudējumi – saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies valsts zinātniskajai institūcijai no tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni ieguldīšanas uzņēmumā saimnieciskās darbības rezultātā;

2.6. pārvaldnieks – valsts zinātniskā institūcija, tās noteikta struktūrvienība vai speciāli dibināta vai līdzdibināta juridiska persona, kuras mērķis ir valsts zinātniskās institūcijas radīto zinātnisko rezultātu centralizēta pārvaldība un ar komercializācijas procesiem saistītu saimniecisku un administratīvu darbību un pienākumu veikšanu, tiesību un saistību uzņemšanos;

2.7. tiesības uz intelektuālo rezultātu – zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni vai citu zinātniskās, radošās, vai pētniecības rezultātu;

2.8. tirgus cena – cena, atlīdzība vai kompensācija valsts zinātniskajai institūcijai, kas ir noteikta saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (2022/C414/01) 30. punktu, lai izslēgtu komercdarbības atbalsta pastāvēšanu (esamību);

2.9. intelektuālais rezultāts – zinātnisko pētījumu rezultātā radītā zinātība, tehnoloģijas, izgudrojumi vai augu šķirne vai cits zinātniskās, radošās, vai pētniecības rezultāts, kas ir pakļauts vai nav pakļauts reģistrācijai;

2.10. tehniski-ekonomiskā priekšizpēte – tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni vai citu zinātniskās, radošās, vai pētniecības rezultātu komercializācijas potenciāla sākotnējais vai atkārtotais izvērtējums par to tehniskajām, praktiskajām un ekonomiskajām īpašībām;

2.11. tiesību pārneses ieguldījumu stratēģija - Zinātniskās darbības likuma 32.¹ panta pirmajā daļā noteiktā stratēģija par finanšu un citu ieguldījumu veikšanu jaunos vai esošos saimnieciskās darbības veicējos nolūkā veicināt tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pārnesi;

2.12. risku tolerances politika – valsts zinātniskās institūcijas izstrādāts iekšējs dokuments (kārtība), kā tiek vērtēti un apzināti riski, kā tiek aprēķināta noturība un noturības līmenis pret dažādiem riskiem, kas saistītos ar komercializācijas veikšanu ar tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni vai citu zinātniskās, radošās, vai pētniecības rezultātu ieguldīšanu pamatkapitālā.

Nepieciešams precizēt terminu un tā skaidrojumu. Ne visi piešķīrumi ir un būs uzskatāmi par komercdarbības atbalstu.

 

2.1 gala saņēmējs - fiziska persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību neatkarīgi no tās juridiskās formas un darbības veida, un kuram valsts zinātniskā institūcija komercializācijas projekta ietvaros piešķir valsts zinātniskajai institūcijai piederošas tiesības uz intelektuālo rezultātu vai citus resursus komercializācijas veikšanai;

Skatīt 1.2. punkta [2] iebildumu.
 

2.2. ieguldīšana pamatkapitālā – tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni vai citu zinātniskās, radošās, vai pētniecības rezultātu nodošana pamatkapitāla apmaksai atbilstoši Komerclikuma 151. pantam zinātniski ietilpīgam jaunuzņēmumam, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punkta definīcijai, vai komersantam, kas izstrādā vai ievieš inovācijas;

Skatīt 1.2. punkta [2] iebildumu.
 

2.3. intelektuālā rezultāta radītājs - valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, kurš ir zinātības un tehnoloģijas, vai izgudrojuma autors vai līdzautors vai augu šķirnes selekcionārs;

Nepieciešams papildināt noteikumu punktus ar attiecīgām iekšējām atsaucēm, ņemot vērā, ka noteikumos tika ievietoti jauni noteikumu punkti.
Skatīt 1.2. punkta [2] iebildumu.
 

3.1. tiesības uz intelektuālo rezultātu radīta pētījuma rezultātā, par kuru ir saņemts publisks finansējums;
 

Nepieciešams papildināt noteikumu punktus ar attiecīgām iekšējām atsaucēm, ņemot vērā, ka noteikumos tika ievietoti jauni noteikumu punkti.
Skatīt 1.2. punkta [2] iebildumu.
 

3.2. atbilstoši šo noteikumu 19.punktam ir veikta tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializācijas tehniski-ekonomiskā priekšizpēte, ievērojot šo noteikumu 21.punktā noteikto.

Ņemot vērā, ka noteikumos tiek ieviests pārvaldnieka termins, attiecīgi grāmatvedības nodalīšanas un lietvedības pienākums būtu attiecināms arī uz pārvaldnieku, nevis tikai uz valsts zinātnisko institūciju.

7. Pārvaldnieks, veicot tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializāciju, veic publiskā finansējuma grāmatvedības uzskaites nodalīšanu.

Ņemot vērā, ka noteikumos tiek ieviests pārvaldnieka termins, attiecīgi grāmatvedības nodalīšanas un lietvedības pienākums būtu attiecināms arī uz pārvaldnieku, nevis tikai uz valsts zinātnisko institūciju, ņemot vērā plašāku noteikumu piemērojamības iespējas (veikt divpakāpju jeb pastarpinātu komercializācijas procesu), nepieciešams aktualizēt iekšējās atsauces.
 

12. Pārvaldnieks nodrošina šo noteikumu ietvaros noteikto procesu rakstisku lietvedību un informācijas uzglabāšanu 10 gadus no dienas, kad ir pieņemts šo noteikumu 7., 8. vai 9. punkta kārtībā pieņemtais lēmums.

Dzēst vai precizēt attiecīgo punktu.

-

Precizēt redakciju un papildināt ar skaidrojumu, ka šādā gadījumā tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Aktualizēt iekšējo atsauci.
 

13. Ja tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācija tiek veikta par cenu, kas ir zemāka par šo noteikumu 21. punktā noteikto tirgus cenu, šādu atbalstu valsts zinātniskā institūcija sniedz saskaņā ar šo noteikumu VIII. nodaļu un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

Ņemot vērā jauno noteikumu numerāciju un pārvaldnieka koncepta ieviešanu, nepieciešams aktualizēt atsauces un aizstāt "valsts zinātniskā institūcija" ar "pārvaldnieks" attiecīgajās vietās. Precizēt, ka 12. punktā ieguldījums ir tieši komercdarbības atbalsts.

 

14. Attiecībā uz šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minēto komercializācijas veidu, valsts zinātniskā institūcija, ņemot vērā šo noteikumu 18.punktā sagatavoto izvērtējumu un ievērojot tās iekšējo kārtību tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju prasību nodrošināšanai, lemj par tiesības uz intelektuālo rezultātu komercializāciju atbilstoši tiesību pārneses ieguldījumu stratēģijai, un ievēro šo noteikumu 44. punktā noteikto pieļaujamo risku līmeni. Ja valsts zinātniskā institūcija savā lēmumā par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks, tad šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minētais ieguldījums nav komercdarbības atbalsts.

Ņemot vērā jauno noteikumu numerāciju un pārvaldnieka koncepta ieviešanu, nepieciešams aktualizēt atsauces un aizstāt "valsts zinātniskā institūcija" ar "pārvaldnieks" attiecīgajās vietās. Precizēt, ka 12. punktā ieguldījums ir tieši komercdarbības atbalsts.
 

15. Ja pārvaldnieks šo noteikumu 14. punktā noteiktajā kārtībā nepierāda, ka tā rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks, 7.3.apakšpunktā minētais ieguldījums ir komercdarbības atbalsts, ko pārvaldnieks sniedz saskaņā ar šo noteikumu VIII. nodaļu.
 

Precizēt IV nodaļas nosaukumu.
Precizēt iekšējās atsauces. Izsoles (publiskas pārdošanas) kārtības apraksta precizēšana. 21.2. apakšpunktu sadalīt atsevišķos apakšpunktos uzskaitāmības un pārredzamības uzlabošanai. Papildināt 21.3. apakšpunktu ar izņēmumu attiecībā uz sadarbības pētījumiem, kad komersantam ir pirmpirkuma tiesības.
Aizstāt neprecīzi lietoto "licencētāju" ar "licenciātu" 22. punktā.

 

IV. Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializāciju pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī atlīdzības noteikšanas kritērijus

21. Attiecībā uz šo noteikumu 7.1. apakšpunktā un 7.2. punktā minēto komercializācijas veidu, valsts zinātniskā institūcija, komercializējot  tiesību uz intelektuālo rezultātu, izņemot augu šķirni, dokumentāri pierāda tās tirgus cenu vienā no šādiem veidiem:

21.1. pamatojoties uz neatkarīgu eksperta vērtējumu, ko sniedz fiziska vai juridiska persona ar atbilstošu pieredzi vai profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā zinātnes nozarē vai intelektuālā īpašuma, tehnoloģiju, izgudrojumu vai citu nemateriālo vērtību tirgus vērtības noteikšanā  un tai nav interešu konflikts ar komercializācijā iesaistītajām pusēm;

21.2. atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un konkurencē balstīta pārdošanas procedūra, piemēram, publiska izsole. Valsts zinātniskā institūcija nosaka izsoles kārtību, norādot vismaz šādu informāciju:

21.2.1. izsoles organizēšanas veidu;

21.2.2. tiesību uz intelektuālo rezultātu sākumcenu izsolē;

21.2.3. sākumcenas noteikšanas metodi;

21.2.4. maksājumu un izmantošanas nosacījumus;

21.3. ar vienošanos par kompensāciju, kas atbilst nosacījumam, ka tā panākta godīgas konkurences apstākļos ar nesaistītu pusi, lai iegūtu maksimālu saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, vienlaikus ņemot vērā valsts zinātniskās institūcijas likumīgos mērķus (izņemot zinātniskos pētījumus, kas paredz efektīvu sadarbību, kad sadarbības nolīgums sadarbības komersantam dod pirmpirkuma tiesības uz tiesībām uz intelektuālo rezultātu  vai citu intelektuālo rezultātu);

21.4. saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšana, ko izmanto, ja sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības uz intelektuālā rezultāta – sadarbības nolīguma puses izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.

22. Valsts zinātniskā institūcija, komercializējot tiesību uz augu šķirni, ievērojot vispārpieņemto starptautisko praksi, tirgus cenu nosaka līgumā ar licenciātu (piemēram, procentu no pārdošanas ieņēmumiem), balstoties uz komercializācijas faktiskajiem apjomiem un līgumattiecību noteikumiem ar licenciātu.
 

Precizēt noteikumu punkta stilistiku un kopējo uzbūvi noteikumu kontekstā. Pārvietot vārdu savienojumus (definīcijas) "publiskais finansējums" un "tiesības uz intelektuālo rezultātu" uz noteikumu otro punktu "2. Noteikumos lietotie termini".
 

1.1. nosacījumus un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (turpmāk - komercializējamas)  ar valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas finanšu līdzekļiem finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni vai citas tiesības uz intelektuālo rezultātu;  

Noteikumos vajadzētu paredzēt iekļaujošāku to piemērojamību, attiecinot uz visiem pētniecības rezultātiem, neatkarīgi vai tie ir vai nav reģistrēti vai reģistrējami, kā arī pētījumiem, kas tiek finansēti arī no citiem avotiem.
Vajadzētu skaidrāk paredzēt vairākas komercializācijas ekosistēmas (līmeņus) attiecībā uz tehnoloģijas pārneses struktūru, kas varētu veikt centralizēti komercializācijas procesu pārvaldīšanu. Tāpat būtu nepieciešams skaidrāk paredzēt visaptverošāku komercializācijā iesaistīto personu loku, t.i. paredzot, ka var tikt dibināta kapitālsabiedrība, kas veic centralizētu komercializācijas procesu pārvaldīšanu un uzraudzību, atvieglojot valsts zinātniskajai institūcijai nepieciešamo iesaistes apmēru tieši administratīvu un ar saimniecisku raksturu darbību veikšanā.
Noteikumi būtu jāveido pēc iespējas pilnīgāk, lai varētu izmantot Zinātniskās darbības likumā paredzēto regulējumu plašāk un ļautu augstskolām pēc iespējas efektīvāk veikt tiesību uz intelektuālo īpašumu vai citu zinātniskās darbības rezultātu komercializāciju tām piemērotā modelī. Būtu skaidri jāparedz, ka ir iespējama divpakāpju komercializācija, atbilstoši Eiropas valstu pieredzei. T.i., komercializācijas process tiek veikts pastarpināti caur tehnoloģiju pārneses biroju jeb veidojumu, kas augstskolas dotā uzdevuma ietveros veic noteiktas funkcijas, lai paātrinātu un atvieglotu zināšanu pārneses un komercializācijas procesus.
Piedāvātā noteikumu redakcija sašaurina iespējas likuma piemērotājiem un arī pašām zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem saprast komercializācijas tiesisko ietvaru, lai arī Zinātniskās darbības likuma grozījumu anotācijā ir tieši pieminēti.
Kā populāri piemēri tika norādītas Kembridžas un Oksfordas universitātes, kā arī Zviedrijas Karaliskās tehnoloģiju institūta (KTH) Tehnoloģiju pārneses biroju (7.lpp.). Kembridžas universitātei ir savs tehnoloģiju pārneses birojs (Cambridge Enterprise). Cambridge Enterprise Limited ir izveidots 2006. gada 1. decembrī kā Kembridžas Universitātes pilnībā piederošs meitasuzņēmums. Cambridge Enterprise Limited ir atbildīgs par konsultāciju pakalpojumu, tehnoloģiju pārneses funkciju un sākuma kapitāla aktivitāšu veikšanu universitātes vārdā. Cambridge University Technical Services Limited (CUTS) ir Cambridge Enterprise Limited pilnībā piederošs meitasuzņēmums. CUTS ir atbildīga par konsultāciju līgumiem un saistītajām ienākumu plūsmām, atbalstot Cambridge Enterprise konsultāciju pakalpojumu komandu. Attiecības starp šīm pusēm ir noteiktas īpašā saprašanās memorandā.[1] Savukārt, Oksfordas Universitātei ir Oksfordas Universitātes Inovāciju centrs - Oxford University Innovation Limited, kas ir Oksfordas Universitātes tehnoloģiju pārneses uzņēmums, kas pārvalda Universitātes intelektuālā īpašuma portfeli, sadarbojoties ar universitātes pētniekiem tehnoloģiju identificēšanā, aizsardzībā un mārketingā, izmantojot licencēšanu, atvasinātu uzņēmumu izveidi un materiālu pārdošanu.[2]

[1] https://www.enterprise.cam.ac.uk/privacy-compliance/structure-and-governance/
[2] https://innovation.ox.ac.uk/about/

3. Noteikumi var tikt piemēroti arī zinātniskās intelektuālajiem rezultātiem (pētniecības rezultātiem), uz kuriem vēl nav reģistrētas vai reģistrējamas tiesības, t.sk. intelektuālā īpašuma tiesības.
 

Skatīt 3. punkta priekšlikumu.

4. Noteikumi var tikt piemēroti arī tādu valsts zinātnisko institūciju intelektuālo rezultātu (pētniecības rezultātu) komercializācijā, kas tiek finansēti arī no citiem avotiem.

Skatīt 3. punkta priekšlikumu.

5. Ja valsts zinātniskā institūcija veic komercializāciju ar tādas sevis dibinātas vai līdzdibinātas juridiskas personas, kuras mērķis ir valsts zinātniskās institūcijas radīto zinātnisko rezultātu centralizēta pārvaldība un komercializācija (pārvaldnieks), palīdzību, noteikumu regulējums par valsts zinātnisko institūciju tiesībām un pienākumiem piemērojams arī pārvaldniekam tiesību un pienākumu apjomā, kas Zinātniskās darbības likuma regulējuma tvērumā nav paredzēts īstenošanai tikai un vienīgi valsts zinātniskajai institūcijai.

Skatīt 1.2. punkta [2] iebildumu.
Ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma grozījumu, kas pieņemti 04.12.2024., anotācijas 1.3. punkta pēdējā rindkopā aprakstīto citu Eiropas valstu pieredzi, būtu nepieciešams veikt attiecīgus precizējumus noteikumu punktā paredzot, ka ir veicama divpakāpju komercializācija, kas tiek veikta pastarpināti caur tehnoloģiju pārneses biroju - veidojumu, kas augstskolas dotā uzdevuma ietveros veic noteiktas funkcijas, lai paātrinātu un atvieglotu zināšanu pārneses un komercializācijas procesus.

 

5. Ja valsts zinātniskā institūcija pieņem lēmumu par tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializācijas īstenošanu, ieguldot tās pārvaldnieka vai gala saņēmēja pamatkapitālā, tā nodrošina ieguldījumu atbilstību tiesību pārneses ieguldījumu stratēģijai un atdeves noteikšanas principiem (piemēram, peļņas daļu, licencēšanas maksas).

Mainīt nodaļas nosaukumu, terminoloģiski un saturiski saskaņojot ar noteikumos ieviesto tehniski-ekonomiskās priekšizpētes terminu.
Pievienot jaunu noteikumu punktu (17.), kas nosaka, kuras personas ir tiesīgas veikt tehniski-ekonomisko priekšizpēti.

 

III. Intelektuālā rezultāta komercializācijas tehniski-ekonomiskās priekšizpētes izvērtējuma kritēriji

17. Tehniski-ekonomisko priekšizpēti ir tiesīga veikt valsts zinātniskā institūcija, pārvaldnieks vai speciāli pilnvarota persona, ievērojot šo noteikumu 18. un tālākajos punktos noteikto.

18. Tehniski-ekonomiskā priekšizpēte veicama ievērojot valsts zinātniskās institūcijas noteikto iekšējo kārtību. Tehniski-ekonomiskajā priekšizpētē obligāti  ņem vērā:

18.1. ekonomisko ietekmi – novērtē potenciālo tirgus segmenta lielumu un pieprasījumu pēc radītā intelektuālā rezultāta, iespējamas tirgus pieprasījuma izmaiņas, kā arī novērtē finansiālo dzīvotspēju, tostarp – attīstības izmaksas, iespējamos ieņēmumus un peļņu, kā arī - riskus un iespējamos finansiālos zaudējumus, saprotot tos kā mantiski novērtējamus potenciālos finanšu zaudējumus, kas var rasties no ieguldījumiem komercializācijā, tostarp no tirgus, tehnoloģiju, produktu vai īstenošanas riskiem, kā arī no darbībām vai bezdarbībām, kas ietekmē komercializācijas rezultātu, nosaka pamatvērtību;

18.2. inovācijas potenciālu, ko novērtē atbilstoši šādiem kritērijiem:

18.2.1. tehnoloģiskās gatavības līmenis (TRL) – nosaka radītās intelektuālā rezultāta attīstības posmu no idejas līdz sekmīgai ekspluatācijai;

18.2.2. inovācija – novērtē, vai tiesības uz intelektuālo rezultātu komercializācijas rezultātā tiks radīts jauns vai būtiski uzlabots produkts vai pakalpojums. Būtiski uzlabojumi ir, piemēram, jaunu funkciju pievienošana, funkcionālo īpašību un lietojuma uzlabošana, tai skaitā kvalitātes paaugstināšana, finansiālā pieejamība, lietojamības un ērtuma uzlabošana, ekonomiskāka izmantošana, izturības palielināšana, produkta dzīves ilguma pagarināšana. Nav nepieciešami visu produkta funkciju vai darbības specifikāciju būtiski uzlabojumi;

18.2.3. tiesību uz intelektuālo rezultātu izmantošanas spēja – novērtē, vai radītās tiesības uz intelektuālo rezultātu komercializācijai un tālākai attīstībai pastāv kādas pielietojamības vai īstenošanas apgrūtinājumi vai ierobežojumi;

18.3. tiesības uz intelektuālo rezultātu īstenošanas stratēģija – novērtē, vai ir lietderīgi un ar kādu intelektuālā īpašuma aizsardzības veidu ir potenciāli aizsargājamas tiesības uz intelektuālo rezultātu.
 

Nepieciešams saturiski saskaņot ar noteikumos ieviesto tehniski-ekonomiskās priekšizpētes terminu.

 

18. Tehniski-ekonomiskā priekšizpēte veicama ievērojot valsts zinātniskās institūcijas noteikto iekšējo kārtību. Tehniski-ekonomiskajā priekšizpētē obligāti  ņem vērā:

Papildināt punktu ar nosacījumiem, kādos gadījumos tehniski-ekonomiskās priekšizpētes aktualizēšana ir obligāta. Aktualizēt iekšējo atsauci.
 

19. Gadījumā, ja radītajam intelektuālajam rezultātam pēdējā kalendārā gada laikā jau ir veikta tehniski-ekonomiskā priekšizpēte, šo noteikumu 18. punktā minētais izvērtējums nav jāveic vai ir aktualizējams tikai nepieciešamajā sadaļā. Aktualizēšana ir jāveic, ja ir atklāta kāda jauna īpašība, ir ticams pamats tam, ka ir mainījies tehnoloģiskās gatavības līmenis, radušies jauni inovācijas potenciāla izvērtējuma aspekti, kā arī citi šeit neminēti iemesli.