Atzinums

Projekta ID
21-TA-183
Atzinuma sniedzējs
Labklājības ministrija
Atzinums iesniegts
15.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 117.panta otrajai daļai, pārbaudot sākotnēji Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā saņemto vispārīgo informāciju par iespējamiem bērnu  tiesību pārkāpumiem, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas inspektori bieži veic sarunas ar bērniem, kuri redzēja notikumu, lai noskaidrotu vai ir konstatējamas ticamas ziņas par administratīvo pārkāpumu un tādējādi būtu pamats uzsākt procesu. Problēma ir, ka praksē bērnu vecāki bieži nevēlas nodrošināt, lai procesa laikā bērni, ar kuriem iepriekš, pirms procesa uzsākšanas, bija runāts, tiktu nopratināti kā liecinieki, lai iegūtu detalizētas ziņas pār pārkāpuma apstākļiem.

No anotācijas izriet, ka rīcība, kas ir vērsta uz administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, ir ar administratīvā pārkāpuma procesu tieši saistīta rīcība. Tādējādi rosinām papildināt likumu, nosakot,  ka administratīvo pārkāpumu lietās, kurās kā pierādījumi tiek izmantota bērnu sniegtā informācija, ir pieļaujams, ka amatpersona pirms procesa uzsākšanas ir tiesīga sarunā ar bērniem noskaidrot pārkāpuma apstākļus un bērna liecinieka nopratināšanas procesa laikā nav obligāta.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ar grozījumiem Administratīvās atbildības likuma piedāvātajā E.daļas 40.nodaļas 298.panta otrajā daļā noteiktais dokumentu ievietošanas Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā (APAS)  termiņš "nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā" Labklājības ministrijas ieskatā ir nesamērīgi īss. Atsevišķu iestāžu, piemēram, Valsts darba inspekcijas, darba un tā plānošanas īpatnību dēļ (efektīva pārbaužu veikšana ārpus biroja, kuru laikā amatpersona pati sagatavo dokumentus), kā arī nelielu cilvēkresursu dēļ daļā gadījumu šo termiņu nebūs iespējams ievērot. Līdz ar to lūdzam noteikt termiņu "ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā".
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā tiek skaidrots, ka "projektā paredzētais regulējums attiecas arī uz rīcību pirms administratīvā pārkāpuma procesa formālas uzsākšanas. Arī rīcība, kas ir vērsta uz administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, ir ar administratīvā pārkāpuma procesu tieši saistīta rīcība (sal. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 17. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-863/2020 6. punkts). Piemēram, šāda veida prettiesiska rīcība var tikt pieļauta laikā, kad amatpersona pārbauda iegūtās ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu (AAL 117. pants), un prettiesiski veic izmeklēšanas darbības".
Piedāvātā redakcija
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 117.panta otrajai daļai, pārbaudot sākotnēji Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā saņemto vispārīgo informāciju par iespējamiem bērnu  tiesību pārkāpumiem, inspekcijas inspektori bieži veic sarunas ar bērniem, kuri redzēja notikumu, lai noskaidrotu vai ir konstatējamas ticamas ziņas par administratīvo pārkāpumu un tādējādi būtu pamats uzsākt procesu. Problēma ir, ka praksē bērnu vecāki bieži nevēlas nodrošināt, lai procesa laikā bērni, ar kuriem iepriekš, pirms procesa uzsākšanas, bija runāts, tiktu nopratināti kā liecinieki, lai iegūtu detalizētas ziņas pār pārkāpuma apstākļiem.

No anotācijas izriet, ka rīcība, kas ir vērsta uz administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, ir ar administratīvā pārkāpuma procesu tieši saistīta rīcība. Tādējādi rosinām papildināt likumu, nosakot,  ka administratīvo pārkāpumu lietās, kurās kā pierādījumi tiek izmantota bērnu sniegtā informācija, ir pieļaujams, ka amatpersona pirms procesa uzsākšanas ir tiesīga sarunā ar bērniem noskaidrot pārkāpuma apstākļus un bērna liecinieka nopratināšanas procesa laikā nav obligāta.
 
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā norādīts, ka "projektā ietvertais regulējums, ka, izmantojot e-lietas portālu, var nodrošināt arī tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, nenozīmē, ka visi lietas materiāli automātiski būs pieejami e-lietas portālā. Jebkurā gadījumā ir nepieciešams nodrošināt personas datu aizsardzību procesā. Tas nozīmē, ka lietas materiālus var būt nepieciešams sagatavot atbilstoši konkrētajam gadījumam (lai persona nepiekļūtu datiem, kurus tai nedrīkst izpaust, u. tml.). Nav izslēgta arī situācija, ka e-lietas portāls tehniski nav piemērots konkrētiem lietas materiāliem. Tādā gadījumā tiesības iepazīties ar lietas materiāliem nodrošināmas citā veidā".
Piedāvātā redakcija
Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kā praksē izpaudīsies anotācijā aprakstītā pieeja, proti, vai būs paredzēta instrukcija, kā amatpersona pārliks no APAS  uz e-lietu anonimizētos materiālus.
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā minēta, ka "parakstīšanās uz paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora vai ar APAS pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku ir dokumentu parakstīšana ar elektronisko parakstu, kas ir paredzēta projektā".
Piedāvātā redakcija
Lūdzam anotācijā skaidrot, vai APAS pieejamais elektroniskās parakstīšanas rīks automātiski tiks piešķirts amatpersonām, kas īsteno procesu, vai arī procesu īsenojošajai iestādei ir jāveic konkrētas darbības, lai to iegūtu.
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā norādīts, ka "projekts paredz, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta arī tad, ja dokuments ir sagatavotsAPAS".
Piedāvātā redakcija
Lūdzam anotācijā skaidrot, kādi APAS sagatavotie dokumenti te ir domāti, izņemot lēmumus.
7.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā sniegta informācija, ka "elektroniskā formā pārvērstu dokumentu apliecināšana iespējama divos veidos. Pirmkārt, šādu pārvērsto dokumentu var apliecināt ar kvalificētu elektronisko zīmogu[LV1]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – regula Nr. 910/2014) 3. panta 27. punkta izpratnē un kvalificētu laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē. Otrkārt, pārvērsto dokumentu var apliecināt arī ar kvalificētu elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 12. punkta izpratnē un kvalificētu laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē. Projektā paredzēts pārejas regulējums, ka līdz 2026. gada 31. maijam elektroniskā formā pārvērstu dokumentu var apliecināt arī tikai ar elektronisku parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē".
Piedāvātā redakcija
Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par to, kā procesu īstenojošā iestāde varēs iegūt kvalificētu elektronisko zīmogu vai kvalificētu elektronisko parakstu, lai apstiprinātu papīra lietas materiālu kopijas. Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot, vai amatpersonai būs jāapstiprina arī neparakstītie papīra dokumenti, piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārbaudes aktam pievienotās tabulas vai citi pielikumi, kurus iestāde, kurā veikta pārbaude, nav parakstījusi.