Atzinums

Ministru kabinets nedrīkst noteikt soda sekas, ja rezultātā projekta iesnieguma iesniedzējs un atbalsta saņēmējs konkursa ietvaros nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu.
Likumdevējam ir jānoteic vadlīnijas vai skaidrojumus, kā pilnvarojumu īstenot. Turklāt, ja kritēriju un kārtības noteikšana ir saistīta ar soda sekām (piemēram, 61.3., 61,4, 61.6. u.c. punkti), tad Ministru kabinets šādus jautājumus vispār nedrīkstētu regulēt. Ar sodiem, to sekām saistītie jautājumi ir jāregulē likumdevējam. 
Turklāt tam, ka spēkā esošajā regulējumā, piemēram, ir sastopamas līdzīgas tiesību normas, nav izšķirošas  nozīmes. Tāpat nav nozīmes tam, ja iepriekš izstrādājot normatīvos aktus, Ministru kabinetam tika uzdots noteikt ar sodiem, to noteikšanu, izpildi un sekām saistītus kritērijus un ierobežojumus.
Valsts pārvaldei ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un pilnveidot normatīvo regulējumu (sal. sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmito daļu). Tāpat ir nepieciešams regulāri veikt spēkā esošo tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai normatīvais regulējums joprojām ir nepieciešams, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst tā izstrādes mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai (Krūmiņa I. Kādi faktori kavē efektīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu Latvijā? Pētījuma galaziņojums. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2024, 2. lpp.).
Ņemot vērā minēto, rosinām pārskatīt 61. punktu pēc būtības. Ja citur Ministru kabineta noteikumu tekstā ir ietverts līdzīgs regulējums, aicinām izvērtēt un pārskatīt regulējumu. Nepieciešamības gadījumā aicinām izvērtēt ierobežojumu ietveršanu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā vai citos nozares likumos. 
Lūdzam arī atkārtoti izvērtēt noteikumu 63.¹ un 63.² punktā ietverto regulējumu. Norādām, ka saistībā ar "uzticamības atjaunošanu" tomēr nav pārliecības, ka tas nav saistīts ar sodīšanu vai sodīšanas sekām. Ar sodīšanu saistītie jautājumi ir ietverami likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos. Sodoša rakstura (arī ar sankcijām vai to sekām saistīti) izslēgšanas kritēriji pamatā nosakāmi likuma, nevis Ministru kabineta noteikumu līmenī, līdzīgi kā izņēmumi no šādu kritēriju piemērošanas.

-

Lūdzam precizēt projektu kopumā, izvērtējot nepieciešamību Lauku atbalsta dienestam iegūt informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētā Sodu reģistra, un, ja gadījumā joprojām tiek saskatīta nepieciešamība informācijas iegūšanai, precizēt projektu, skaidri nosakot, kādas ziņas ir iegūstamas no Sodu reģistra, kā arī lūdzam no Sodu reģistra pieprasāmo datu apjomu saskaņot arī ar Datu valsts inspekciju. Paskaidrojam, ka jebkura personas datu apstrāde ir uzskatāma par pamattiesību ierobežojumu, turklāt sodāmības datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi, pienākas īpaša aizsardzība, to apstrādei noteiktas papildu stingrākas prasības. Attiecīgi Datu regulas[1] 10.pants noteic, ka personas datu apstrāde par sodāmību un pārkāpumiem veic pamatojoties uz 6. panta 1. punktu un, ja apstrādi atļauj nacionālie tiesību akti, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām. Turklāt, plānojot šādu sodāmības datu apstrādi, ir veicams izvērtējums par šādas personas datu apstrādes samērīgumu un šajā gadījumā nepieciešamību kopumā, jo īpaši ņemot vērā, ka atbalsta pretendents jau ar parakstu sniedz apliecinājumu par to, ka tā darbībā nav konstatēti profesionālās darbības pārkāpumi un nepastāv spēkā esošs spriedums ar kuru tas ir atzīts par vainīgu nodarījumā saistībā ar savu profesionālo darbību.
Tāpat norādām, ka pašreizējā projekta redakcija ir pārāk vispārīga, jo tā paredz visas informācijas par sodāmību par pretendentu saņemšanu. Šāda personas datu apstrāde nebūtu uzskatāma par samērīgu un projekta mērķim atbilstošu, turklāt tā rada smagu iejaukšanos personas tiesībās uz personas datu aizsardzību. Ņemot vērā minēto, šāda redakcija par sodāmības datu iegūšanu nav atbalstāma un no projekta ir svītrojama. 

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula).
 

-

Lūdzam izvērtēt un argumentēti pamatot projekta 63.2. apakšpunktā ietverto ierobežojumu nepieciešamību, pieļaujamību un samērīgumu.
Proti, nav saskatāmi kritēriji (tostarp, samērīguma, lietderības, ierobežojumu nepieciešamības kritēriji) un pamatojums projektā minēto pārkāpumu ietveršanai projektā.  Vēršam uzmanību, ka ir arī citi līdzvērtīgi pārkāpumi, kas ne mazākā mērā varētu ietekmēt atbalsta pretendenta iespējas pretendēt uz finansējuma saņemšanu. Anotācijā arī nav ietverts argumentēts pamatojums projektā norādītajiem ierobežojumiem. 
 

-

Ņemot vērā izziņas 11. punktā un anotācijā sniegto skaidrojumu (kā arī atzinuma 1. iebildumu), atkārtoti vēršam uzmanību, ka uzticamība var tikt izprasta un piemērota plašākā juridiskā kontekstā, savukārt noteikumu projektā atbilstoši pilnvarojumam pieļaujams regulēt vienīgi atbalsta piešķiršanas nosacījumus un kārtību. Attiecīgi projektā ietvertajam regulējumam arī terminoloģiski būtu jāatbilst likumā paredzētajam pilnvarojumam, neradot šaubas par tā paplašināšanu. Attiecīgi atkārtoti lūdzam izvērtēt un svītrot abus minētos punktus, nepieciešamības gadījumā pilnveidojot (paplašinot) noteikumu 63. punktā jau iekļautos nosacījumus. 
Vienlaikus atkārtoti lūdzam izvērstāk skaidrot paredzēto regulējumu:
1) anotācijā minēts, ka "[i]zvērtēšana nav pieejama personām, [..] kuras atkārtoti pieļāvušas būtiskas neatbilstības". Lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai tas paredzēts projektā (proti, vai ar minēto skaidrojumu domāts 63.² punktā paredzētais "plānošanas periodā nav saņēmusi uzticamības atjaunošanu";
2) atkārtoti lūdzam projektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir saprotams ar apzinīgu maksājumu izpildi. Vēršam uzmanību, ka norāde uz apzinīgumu ir subjektīva un varētu būt apgrūtinoši piemērojama praksē;
3) atkārtoti tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam projektā vai tā anotācijā skaidrot (nepieciešamības gadījumā - piemērveidā), kādi citi pasākumi varētu apliecināt normā minēto.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt projektu attiecībā uz projekta 1. pielikuma grozījumu - apliecinājumu "apliecinu, ka neesmu valsts vai teritorijas, kas minēta normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm vai teritorijām, pilsonis un/vai nodokļu rezidents" (sk. izziņas 17. punktu). Lūdzam projekta pamattekstā paredzēt attiecīgu kritēriju, jo šobrīd tāds nav ietverts, attiecīgi papildinot arī anotāciju par ierobežojuma nepieciešamību un mērķi, kā arī atbilstību diskriminācijas aizlieguma principam, balstoties uz pilsonību kā aizliegto kritēriju, vai arī svītrot minēto apliecinājumu pielikumā. Vienlaikus lūdzam nodrošināt konsekvenci ar noteikumos jau šobrīd ietverto regulējumu. Vēršam uzmanību, ka noteikumu 61.2. apakšpunkts paredz, ka projektu noraida un atbalstu nepiešķir, ja pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vai tā vērtēšanas laikā, konstatēts, ka atbalsta pretendenta dalībniekiem un to saistītajām personām, kuras reģistrētas valstī vai teritorijā, kas minēta normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm vai teritorijām, pieder vairāk nekā 25 procenti kapitāldaļu. Attiecīgi lūdzam precizēt projektu, nodrošinot konsekventu tiesisko regulējumu un to attiecīgi pamatojot anotācijā.

-

Vēršam uzmanību, ka apstāklis, vai nav būtisku risku attiecībā uz nodokļu saistību izpildi, varētu būt subjektīvi interpretējams un apliecināms apstāklis un praksē varētu būt problemātisks. Lūdzam precizēt projektu (noteikumu 46. punktu) un tā pielikumā ietverto apliecinājumu, nodrošinot atbalsta piešķiršanā un saņemšanā iesaistītajām personām un institūcijām viennozīmīgu un skaidru tiesisko regulējumu. Citstarp norādām, ka atsauce uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 36. punktu ietverta nevietā, jo norma paredz vienīgi to, ka nodokļu administrācijas pienākums ir, lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu. Norma neparedz nodokļu saistību izpildes nosacījumus v.tml. Turklāt no kritērija, kā arī apliecinājuma formulējuma nav viennozīmīgi skaidrs, vai ar teikuma daļu "ja nodokļu maksātājs pilda nodokļu saistības ar labu disciplīnu un bez būtiskiem riskiem attiecībā uz nodokļu saistību izpildi" ir domāts tas pats, kas "Valsts ieņēmumu dienestā ir piešķirts nodokļu maksātāja reitings "A"", vai arī divi dažādi kritēriji. Turklāt kritērija un apliecinājuma formulējumi ir atšķirīgi. Visbeidzot, aicinām izvērtēt, vai nepieciešams norādīt, ka "nodokļu parāda esamības vai neesamības pārbaude netiek veikta", ja pirmšķietami nodokļu maksātāja reitings "A" ir alternatīva kritērijam "nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi nav lielāki par 1000 euro vai ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"". Proti, aicinām izvērtēt, vai kritērijs nav formulējams kā alternatīva pirmajā teikumā paredzētajam kritērijam.

-

Ņemot vērā Valsts kancelejas 2021.gada vadlīnijās sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajam,lūdzam precizēt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, ietverot skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot arī – vai personu dati tiks glabāti un kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā.
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā atkārtoti lūdzam projektā vai anotācijā norādīt, kādas vēl investīcijas uzskatāmas par neienesīgām. Izziņas 21. punktā norādīts, ka papildināta anotācija, tomēr papildinājumi attiecībā uz priekšlikumā minēto anotācijā nav atrodami.

-

Kontekstā ar izziņas 6. punktā sniegto skaidrojumu par noteikumu 46. punktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz ostu pārvaldēm un zinātniskajām institūcijām aicinām sniegt izvērstāku skaidrojumu, pamatojot, kādēļ konkrētajā gadījumā izziņā minētie apstākļi ir būtiski, lai paredzētu attiecīgo izņēmumu (proti, kādēļ tas, ka attiecīgie subjekti nav "parasti" saimnieciskās darbības veicēji, ir atbalsta piešķiršanas kontekstā būtisks apstāklis, kura dēļ tiek paredzēts izņēmums).

-

Aicinām svītrot vārdus "un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams", jo šie vārdi ir lieki. 

-

 Aicinām svītrot vārdus "kā to paredz Darba likuma 40. pants", neskaidrojot citos normatīvajos aktos noteikto.

-

Saistībā ar lūgumu sniegt skaidrojumu par rīcību gadījumā, ja Konkurences padome izbeidz lietu, nekonstatējot pārkāpumu, vai cita institūcija izbeidz kriminālprocesu uz reabilitējoša pamata, izziņas 15. punktā citastarp ietverts šāds skaidrojums: "Vienlaikus šī norma nav uzskatāma par galīgu atbalsta atteikuma pamatu, bet gan par pagaidu ierobežojumu maksājuma veikšanai līdz brīdim, kad attiecīgais process ir noslēdzies. Ja Konkurences padome pieņem lēmumu izbeigt lietu, nekonstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, vai ja kriminālprocess tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, atbalsta saņēmējam saglabājas tiesības saņemt atbalstu, ja ir izpildīti pārējie atbalsta saņemšanas nosacījumi. Šāda pieeja nodrošina līdzsvaru starp publisko finanšu līdzekļu aizsardzību un atbalsta saņēmēja tiesību ievērošanu, jo maksājuma veikšana tiek atlikta tikai uz attiecīgā procesa izskatīšanas laiku, vienlaikus saglabājot iespēju izmaksāt atbalstu gadījumos, kad pārkāpums netiek konstatēts." Aicinām izvērtēt un konkrēti norādīt, no kurām noteikumu normām izriet, ka maksājumu veikšana tiek atlikta un atbalsts tiek izmaksāts gadījumā, ja Konkurences padome izbeidz lietu, nekonstatējot pārkāpumu, vai cita institūcija izbeidz kriminālprocesu uz reabilitējoša pamata. Proti, aicinām izvērtēt un skaidrot, vai noteikumos ietverts pilnīgs un pietiekams tiesiskais regulējums, lai īstenotu attiecīgo rīcību. Ja nepieciešams, aicinām precizēt projektu.

-