Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 53. punktā nedublēt attiecīgo regulas normu, atbilstoši precizējot noteikumu projektu. Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu par normas atbilstību iepriekš minētajam vai arī pamatot, kādēļ noteikumu projektā nepieciešams dublēt regulas prasības. Norādām, ka Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus. Aicinām arī pārskatīt citas noteikumu projekta vienības, nodrošinot, ka tajās netiek dublētas vai interpretētas regulas normas.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotāciju papildināt ar informāciju, kādā procesā akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - sabiedrība "Altum") piemēro kapitāla atlaidi (pieņem lēmumu par kapitāla atlaides piešķiršanu), un, ja sabiedrība "Altum" to dara administratīvā procesa ietvaros, lūdzam pārskatīt anotāciju un nodrošināt, ka tajā ietvertie skaidrojumi atbilst Administratīvā procesa likumam. Piemēram, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmo daļu iesniegumu var iesniegt rakstveidā, kas nozīmē, ka iesniegumu var iesniegt arī papīra formā.
Vienlaikus lūdzam noteikumu projektā lietot konsekventu terminoloģiju (proti, lietots gan termins "pieteikums", gan "iesniegums"). 

-

Aicinām izvērtēt iespēju precizēt noteikumu projekta nosaukumu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 90.-92. punktam, proti, veidojot to iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam. Nosaukumu veido no vārdiem, kas atklāj noteikumu saturu, un tajā iekļauj vārdu “noteikumi”, “nolikums”, “kārtība” vai “prasības”. Ja, izmantojot iepriekš minēto paņēmienu, nav iespējams izveidot stilistiski pareizu noteikumu projekta nosaukumu, to sāk ar vārdiem “noteikumi par” un noslēdz ar vārdiem, kas atklāj noteikumu projekta saturu.

-

Ņemot vērā normas precizējumu, lūdzam anotācijā sniegt pamatojumu šāda ierobežojuma noteikšanai, tostarp skaidrojot tā samērīgumu. Vienlaikus aicinām izvērtēt termina "uzņēmums" lietojumu. Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins „uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projekta vienības, kurās lietots attiecīgais termins, termina „uzņēmums” vietā izmantojot terminu „komersants” vai „saimnieciskās darbības veicējs”.

-