Atzinums

Neskaidras trīspakāpju izvērtēšanas modeļa un kumulatīvā investīciju apjoma noteikšanas prasības
1.ziņojumā ir ietverta prasība ieguldījumus viena IKT resursa attīstībā un uzturēšanā uzskaitīt kumulatīvi kā vienotu investīciju kopumu, bet nav skaidri noteikta šīs pieejas saikne ar trīs līmeņu izvērtēšanas modeli;
2.nav skaidri saprotams:
2.1.kāda ir kumulatīvās uzskaites un trīspakāpju izvērtēšanas savstarpējā saikne;
2.2 kādā periodā jāveic ieguldījumu summēšana;
2.3 vai robežvērtības attiecināmas uz atsevišķu attīstības aktivitāti, projektu, informācijas sistēmas dzīves cikla izmaksām vai konkrēta laika perioda ieguldījumu kopumu;
2.4 kādā veidā identificējamas un summējamas savstarpēji saistītas aktivitātes;
2.5 kā tiks noteiktas stratēģiskas aktivitātes gadījumos, kad investīciju apjoms nesasniedz noteikto robežvērtību;
3. tas rada būtisku interpretācijas risku un var novest pie atšķirīgas regulējuma piemērošanas valsts pārvaldes iestādēs. Īpaši būtiski tas ir iestādēm, kuru pārziņā jau ir ilgtermiņā attīstāmas pamatdarbības informācijas sistēmas, kurās attīstība tiek īstenota nepārtraukti, vairākos secīgos attīstības posmos;
ierosinām: normatīvajā regulējumā precīzi definēt summēšanas (kumulatīvās pieejas) principus, piemērojamo periodu, uzskaites vienību un robežsummu piemērošanas metodiku, kā arī stratēģiskas aktivitātes noteikšanas procedūru.

-

Trīspakāpju izvērtēšanas procesa laikietilpība
1. ziņojumā paredzēts būtiski paplašināt VARAM pilnvaras, ieviešot centralizētu IKT projektu uzraudzību, lietderības izvērtēšanu, projektu statusa monitoringu un neatkarīgu izvērtēšanu;
2. šāds process ir laikietilpīgs, kas kopā ar publiskā iepirkuma procedūras īstenošanas (līdz 4 mēnešiem) un valsts drošības iestāžu atzinuma saņemšanas termiņiem (līdz 4 mēnešiem) var sasniegt pat 12 mēnešu periodu, līdz attīstības aktivitātes uzsākšanai;
3. tas var negatīvi ietekmēt iestādes pamatdarbības nepārtrauktību, t.sk., kad kritisko pakalpojumu sniedzējiem nepieciešama tūlītēja reaģēšana un steidzama rīcība. Īpaši tas attiecas uz:
3.1. informācijas sistēmas atbalsta izstrādi, lai ieviestu izmaiņas normatīvajos aktos iestādes sniegtajos pamatdarbības pakalpojumos, ievērojot noteiktos ieviešanas termiņus, īpaši gadījumos, kad ieviešanai dots neliels termiņš;
3.2 pamatdarbības pakalpojumu un risinājumu pilnveidi;
3.3 kiberdrošības prasību ieviešanu;
3.4 infrastruktūras (īpaši kritiskās) modernizāciju;
ierosinām normatīvajā regulējumā paredzēt:
1. īpašu kārtību normatīvo aktu ieviešanas projektiem;
2. izņēmumus kritiskās infrastruktūras un kritisko pakalpojumu sniedzējiem, t.sk paātrināta procedūra normatīvo aktu prasību ieviešanai;
3. iespēju neatliekamus darbus uzsākt pirms pilna izvērtēšanas cikla pabeigšanas;
4. vismaz viena gada pārejas periodu jaunā regulējuma ieviešanai.

-

Nepieciešamība nošķirt prasības esošas informācijas sistēmas uzturēšanai/attīstībai un jaunas sistēmas izveidei
Ziņojumā ir ietverts vienots regulējums gan esošu informācijas sistēmu uzturēšanai un attīstībai, gan jaunas informācijas sistēmas izveidei, kaut gan abu šo aktivitāšu mērķi, raksturs un riski būtiski atšķiras;
 ierosinām normatīvajā regulējumā skaidri nodalīt:
1.esošu ekspluatācijā nodotu informācijas sistēmu uzturēšanu un attīstību, jo šādā gadījumā sistēma jau darbojas un nodrošina valsts funkciju izpildi, un iestādei ir pienākums nodrošināt tās nepārtrauktu darbību, tai skaitā īstenojot regulāru pilnveidošanu un jaunu normatīvo aktu prasību vai grozījumu esošajos tiesību aktos operatīvu ieviešanu. Iestādei ir pienākums veikt kiberdrošības un uzturēšanas uzlabojumus esošajās sistēmās;
2. jaunu informācijas sistēmu izveidi, jo šādā gadījumā ir pamatota pilna alternatīvu analīze, plašāks lietderības izvērtējums un detalizētāki izvērtēšanas nosacījumi.
3. īpaši nepieciešams atsevišķi regulēt gadījumus, kad attīstāmā sistēma ir kritiskās infrastruktūras sastāvdaļa un/vai nodrošina kritisku pakalpojumu sniegšanu un ir valsts mēroga pamatdarbības sistēma. Šādā gadījumā primāri jāvērtē iestādes darbības nepārtrauktības, pieejamības un kiberdrošības prasības.

-

Obligātās programmatūras koda publicēšanas repozitorijos ietekme
Ziņojumā paredzēts noteikt programmatūras koda publicēšanu repozitorijos kā obligātu prasību individuāli izstrādātiem risinājumiem. Atbalstām atvērtā koda pieejas izmantošanu tajās jomās, kur tas ir drošs un lietderīgs risinājums, tomēr uzskatām, ka ziņojumā nav pietiekami izvērtēta šādas prasības ietekme uz:
1. kritisko informācijas sistēmu drošību;
2. kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzību;
3. valsts kiberdrošības prasībām;
4. administratīvo slogu iestādei, kurai informācijas sistēmu pirmkoda apjoms ir ievērojams, un tā sagatavošanai publiskošanai, kā arī regulārai aktualizēšanai būs nepieciešami papildu tehnoloģiskie, finanšu un cilvēkresursi.
ierosinām normatīvajā regulējumā paredzēt:
1. izņēmumus kritiskajai infrastruktūrai;
2. ierobežotas pieejamības repozitorijus;
3. diferencētu pieeju atkarībā no sistēmas kritiskuma un drošības klasifikācijas.

-

Attiecībā uz 6.pielikumā pausto par  veselības un labklājības  jomu tehnoloģiskā nodrošinājuma iespējamo konsolidēto  pārvaldību, rosinām papildināt tekstu, ka par jebkādām izmaiņām var diskutēt tikai tad, ja ir veikta izpēte un ir saskatāmi  ieguvumi.  Esošajā modelī labklājības jomas  informācijas sistēmu attīstība un tehnoloģiskā pārvaldība tiek nodrošināta  labā līmenī. Vienlaikus,  ja būs nepieciešama mainīt pārvaldību, tad ministrija saskata, attīstīt  nozares kompetences centra izveidi uz VSAA bāzes, t.sk. piesaistot papildus resursus, uz VSAA esošās kompetences, pieredzes un pārvaldīto valsts mēroga informācijas sistēmu bāzes veidot un attīstīt biznesa procesu pārvaldības kompetenču centru. 

-

Ziņojumā iekļauts 3.5. Uzdevums FM: virzīt izskatīšanai MK grozījumus MK 2022. gada 20. decembra noteikumos Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi", nosakot ierobežojumus kopējai līgumcenai, par kādu pasūtītājs gada laikā var iegādāties programmatūras izstrādes pakalpojumus EIS e-katalogos.

Ierobežojumus attiecinot uz iestādi rodas nevienlīdzīga attieksme pret iestādēm ar atšķirīgu IKT sistēmu skaitu. Bez tam šāda pieeja var radīt situācijas, kad, sasniedzot slieksni, rodas nesamērīgs administratīvais slogs arī nelielu sistēmu uzlabojumu vai uzturēšanas pakalpojumu iegādei. 

Ierosinām ierobežojumus kopējai līgumcenai noteikt vienai IKT sistēmai nevis pasūtītājam.

-