Atzinums

Biedrība "Maģie suiti" uztur savus iebildumus pret Elwind projektu. Atbildot uz biedrības 19.06.2024. argumentiem, EM vien norāda, ka "teritorija būs tālāk no krasta", nespējot norādīt precīzu lokāciju. Ja ar to ir domāts precizētā anotācijas pielikuma 6. attēls, tad šeit nav saskatāms, ka Elwind teritorijas tuvākais punkts būtu atvirzīts tālāk jūrā.


EM savā atbildē norāda, ka ar šo likumu "tiek nostiprināta vēja parka izpētes teritorija". Tomēr nespēj argumentēt, kādēļ ir izvēlēta šī konkrētā teritorija, kas, pirmkārt, noteikta nekvalitatīvā “Pondera Consult un Henkrikson & Ko” priekšizpētes ziņojumā, otrkārt, pārkāpj Jūras plānojumu 2030.

Elwind projekta tiesiskais pamats ir Jūras plānojums 2030. Tas Latvijas teritoriālajā jūrā nosaka 5 izpētes laukumus, kur iespējama atkrastes vēja parku būvniecība. Jūras plānojumā, kas ļāva uzsākt Elwind projektu, vairākkārtīgi tiek atrunāts, ka ir jāvērtē atkrastes vēja parka redzamība un ietekme attiecībā gan uz piekrastes tūrismu, gan uz ainavu vērtībām. Norādīts, ka vēja turbīnu izvietošana jūras ainavā ir uzskatāma par nevēlamu. Plānošanas dokumentos noteikts, ka piekrastes tūrisma attīstība jākoncentrē Piekrastes plānojumā noteiktajās kompleksi attīstāmajās vietās, savukārt to tuvumā plānotai jūras izmantošanai, tostarp atkrastes vēja parkiem, ir jāvērtē šo darbību potenciālā ietekme uz piekrastes un jahtu tūrismu. Elwind to ignorē, par laukumu izvēloties vienu no attīstītākajām Latvijas piekrastes tūrisma zonām, turklāt lokācija noteikta iespējami tuvu krastam ar iespējami visaugstākajām vēja turbīnām. Papildus tam Elwind priekšizpētes ziņojumā ainavai un ietekmei uz sabiedrību ir noteikta iespējami viszemākā nozīme, neievērojot Jūras plānojuma 2030 nosacījumus.


Īpaši jāatzīmē, ka Jūras plānojumā 2030 norādīts, ka "iedzīvotāju aptaujas rāda, ka piekrastes iedzīvotāji un tūristi lielu vērtību piešķir jūras ainavai līdz horizontam un vertikālu objektu izvietošanu šajā zonā uzskata par nevēlamu". Jāatzīmē, ka brīdī, kad tika izstrādāts Jūras plānojums 2030, vēja turbīnas bija tehnoloģiski mazāk attīstītas un zemākas, tādēļ laukumi netika noteikti tālāk no krasta.


Elwind teritorijas izvēle ir balstīta nekorektā “Pondera Consult un Henkrikson & Ko” priekšizpētes ziņojumā. Piemēram, norādīts, ka šis projekts ietekmēs vien 549 cilvēkus, kas dzīvo no Pāvilostas līdz Užavai, un ka Jūrkalnē nav neviena tūrisma objekta. Pāvilostas apdzīvotība tiek mērīta tādi pati kā tukšākajās Kurzemes piekrastes teritorijās, proti, sarēķinot pēc platības, sanāk, ka Pāvilostā dzīvo 18 līdz 60 cilvēki. Realitātē šajā teritorijā ir vairāk nekā 100 dažādas naktsmītnes un 10 krogi, kafejnīcas un restorāni. Jūrkalnes centra pludmali pēdējā pusgadā ir apmeklējuši vairāk nekā 50’000, bet Pāvilostas promenādi vairāk nekā 40’000 cilvēki. Un tie ir tikai 2 no vairāk nekā 30 tūrisma objektiem. No 2015. līdz 2019. gadam tūristu nakšņojumu skaits Pāvilostā ir pieaudzis no 11’951 līdz 13’474, bet Jūrkalnē no 12’732 līdz 19’293, pieaugot arī tūrisma mītņu skaitam par 21, bet gultasvietu skaitam par 207. Un šie statistikas dati ir vēl pirms pandēmijas, kad bija novērojama visstraujākā iekšzemes tūrisma attīstība. Nekorekti priekšizpētes dati un kritēriji radīja nekorektu Elwind lokācijas izvēli.


Tikmēr uz pārējiem biedrības argumentiem EM atbildes nav sniegusi.

-

Elwind apdraud dabas aizsardzību. Šobrīd LIFE REEF pētījumā tiek atklātas dabas bagātības Elwind teritorijas tuvumā – unikālas zemūdens morēnas un Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi, kas kalpo kā dzīvotnes daudzām reti sastopamām zivju un putnu sugām. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana pirms šo pētījumu rezultātiem ir uzskatāma par Satversmes pārkāpumu.

Elwind negatīvi ietekmēs Baltijas jūras ekosistēmu, kas jau šobrīd ir piesārņotākā jūra pasaulē. Jūrkalnē ir novērojama viena no intensīvākajām krasta erozijām Latvijā. LIAA norāda, ka ietekmi uz krasta nobrukumiem varēs novērtēt vienīgi Elwind ekspluatēšanas laikā, nevis IVN procesā. Tomēr krasta erozija ir viegli izprovocējama – to pierāda Pāvilosta, kur pēc mola pagarināšanas pilsēta pazaudēja savu pludmales līniju.
Elwind apdraud valsts drošību. Aizsardzības Ministrija norāda, ka Elwind radīs ievērojami negatīvu ietekmi uz armijas radariem, traucējot NATO Gaisa telpas patruļas.

Latvijas piekraste ir 500 km (tostarp mazattīstītas un mazapdzīvotas teritorijas), tādēļ par ELWIND lokāciju nav jāizvēlas viens no Latvijas ainavu dārgumiem un tūrisma magnētiem. Latvijas reģionos samazinās iedzīvotāju skaits un ekonomiskā aktivitāte, bet tikmēr Pāvilosta – Jūrkalne – Sārnate ir viena no retajām Latvijas teritorijām, kas spēj attīstīties.


Interesi par atkrastes vēja parku attīstību izrāda Liepājas un Ventspils ostas. Ja atkrastes vēja parki tiktu izvietoti šo pilsētu tuvumā, tas samazinātu kuģu ceļu, elektrotīklu un citas izmaksas. Atkrastes vēja parki arī iekļautos šo industriālo zonu ainavā. Ir nekorekti vēja parkus izvietot teritorijās, kas ietekmē citu pašvaldību iedzīvotājus un citu industriju uzņēmējus. EM savā 2022. gada informatīvajā ziņojumā par Elwind norāda, ka, attīstot Elwind pie Ventspils (Zēģelnieku sēklis), nevis Jūrkalnes – Pāvilostas (Alku sēklis), būtu iespējams projektam ietaupīt 250 miljonus EUR. Turklāt LIFE REEF pētījumā atklātā morēna un akmens sēkļi padarīs Alku sēkli vēl ekonomiski neizdevīgāku, jo investori sagaida smilšu sēkļus būvniecības izdevumu dēļ.

Elwind apdraud Latvijas ekonomikas konkurētspēju.  Atkrastes vēja parki pasaules praksē pierādās kā elektroenerģijas sadārdzinātaji, kas neiztiek bez valstu subsīdijām un garantijām. To saražotās elektroenerģijas pašizmaksa ir 2 – 3 reizes augstāka nekā iekšzemes parkiem. Atkrastes vēja parki (atšķirībā no iekšzemes parkiem) nav spējīgi strādāt brīvā tirgus apstākļos bez cenas garantijas no valsts un elektrības lietotāju puses. Lietuva ir izvēlējusies attīstīt atkrastes vēja parkus (30 km no krasta, kamēr Latvijā 15 km), jo piejūras zemju ir maz, bet valstī ir būtisks elektroenerģijas deficīts, kas biržā palielina elektrības cenu arī Latvijā. Lietuvā notika atkrastes vēja parka laukuma izsole. Sākotnēji tā aizkavējās par vairākiem mēnešiem, jo investori atteicās piedalīties izsolē, ja nebūs valsts atbalsts. Tomēr pat ar cenas garantiju 11 centi par kilovatstundu izsole beidzās bez rezultātiem, jo tā nespēja piesaistīt starptautiskos investorus. Šobrīd elektrības cena biržā ir aptuveni 6 centi par kilovatstundu. Klimata un enerģētikas ministrija kā nākotnes elektroenerģijas cenu prognozē 5 – 7 centus par kilovatstundu. Ņemot vērā Lietuvas pieredzi, ja valsts būtu investoram garantējusi cenu 11 centus par kilovatstundu, tad tas ar biržas cenu veidotu starpību aptuveni 5 centi par kilovatstundu, ko var definēt kā jaunu OIK mehānismu.

Elwind palielinās elektrības pārvades un sadales tarifus. Atkrastes vēja parks būtiski palielinās elektroenerģijas pārvades, sadales un balansēšanas izmaksas, kas ietekmēs AST un ST tarifus, kā arī valsts budžetu. ELWIND izmaksās 500 miljonus EUR, lai pieslēgtu atkrastes vēja parku energotīklam, 100 miljonus EUR, lai stiprinātu iekšējos tīklus, 100 miljonus EUR, lai stiprinātu Latvijas armijas radarus un nodrošinātu NATO gaisa patruļas, un 30 miljonus, lai sagatavotu projektu. Vēl jārēķina arī papildus izmaksas tīkla uzturēšanai un balansēšanai, ko Ekonomikas ministrija savā 2022. gada ziņojumā vērtēja kā 7% pieaugumu pārvades tarifam.

Elwind nomelno vietējo sabiedrību par NIMBY jeb “tikai ne manā sētā” domāšanu. Vietējā sabiedrība neiestājas pret Latvijas enerģētisko attīstību un mūsdienu tehnoloģijām. Šobrīd teritorijā no Pāvilostas līdz Užavai vēja parki tiek plānoti gan mežos, gan laukos, gan jūrā, kopumā 6 dažādi projekti ar kopējo jaudu 2877 MW. Tas jau divkārši pārsniedz Latvijas kopējo patēriņu (līdz 1300 MW). No šiem 6 projektiem 3 nesaskaras ar vietējās sabiedrības iebildumiem. 

Elwind neciena vietējos uzņēmējus un iedzīvotājus. EM un LIAA atbild par tūrisma un filmu industrijas attīstību. Situācijā, kad Latvija atrodas pēdējā vietā ES apkalpoto tūristu skaita ziņā, EM un LIAA īsteno projektu, kas apdraud vienu no Latvijas tūrisma magnētiem, kas veidots vairāk nekā 30 gadus un kas balstīts neskartas dabas vērtībās. Piemēram, CNN ir ierindojis Jūrkalni starp Eiropas 20 visskaistākajām vietām. Šis ainavu dārgums regulāri piesaista arī ārvalstu kino projektus, ļaujot uzņemt vēsturiskās filmas. Piemēram, Dienvidkorejas kara drāma My Way, kas Latvijai piesaistīja 2 miljonus EUR un kur Jūrkalnes neskartā ainava izkonkurēja daudzu pasaules valstu pludmales. Elwind dēļ vietējie zvejnieki zaudēs zvejniecības teritorijas. Jūrkalnes stāvkrasts ir vienīgā vieta Latvijas piekrastē, kur iespējami paraplāna lidojumi. Elwind parks mainīs vēja turbulences plūsmas, padarot paraplāna lidojumus nedrošus un pat neiespējamus. Elwind negatīvi ietekmēs arī burāšanas, sērfinga un kaitboda sportus.

Elwind neciena kultūru. Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, bet Jūrkalnes stāvkrasts starp Latvijas ainavu dārgumiem. Saules paneļi netiek plānoti uz Rundāles pils jumtiem, tāpat kā atomelektrostacija Vecrīgā un HES Gaujas Nacionālajā parkā.

-