Atzinums

Lai nerastos pārpratumi saistībā ar 6.1 panta otrā daļā noteikto, ka  kompetentā institūcija lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu pieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas”, grozījumu projekta 6.1 panta sestajā daļā būtu jāprecizē iesnieguma veids.

 

“(6) Kompetentā institūcija pieņem paredzētās darbības akcepta lēmumu 10 darbdienu laikā pēc ierosinātāja iesnieguma par darbības akceptu saņemšanas.

Iebilstam pret normu, kas paredz  pašvaldībai, izvērtējot kādu ieceri, kas neatbilst teritorijas plānojuma prasībām, uzreiz pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu. Teritorijas plānojums un lokālplānojuma izstrāde ir komplicēts process, kuram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta konkrēta to izdošanas izstrādes un apstiprināšanas procedūra un kurā tiek sabalansētas pašvaldības, sabiedrības, valsts institūciju un uzņēmēju intereses. Tādējādi šāda lēmuma pieņemšana ir pretrunā ar teritorijas plānošanas principiem un  faktiski ir ieceres iesniedzēja maldināšana, ka, teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes process tiešām noslēgsies tam labvēlīgi. Papildus nav skaidrs, kādu iemeslu dēļ pašvaldībai būtu jāfinansē  šādas izmaiņas pašvaldības plānošanas dokumentos viena uzņēmēja vai institūcijas interesēs.
Lai pašvaldība politiski varētu atbalstīt paredzēto darbību gadījumā, ja paredzētā darbība neatbilst teritorijas plānojumam, bet pašvaldība konceptuāli atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, ir jābūt pieņemtam lēmumam par lokālplānojuma apstiprināšanu, nevis izstrādes uzsākšanu. Pašvaldības domes pieņemtais lēmums par teritorijas plānojumu grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu vēl negarantē to, ka šāds attīstības plānošanas dokuments tiks apstiprināts. Plānošanas dokumenta neapstiprināšanas gadījumā paredzētās darbības ierosinātājs būs veltīgi iztērējis laika un finanšu resursus ietekmes uz vidi procedūras nodrošināšanai, To ļoti labi pierāda Ropažu novada pašvaldības pieredze ar lokālplānojuma izstrādi nekustamajos īpašumos “Dārzi Mežrozīte” un “Mežinieki”, Dreiliņi, Stopiņu pagasts, Ropažu novads, kur paralēli lokālplānojuma izstrādei noritēja ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra “Koģenerācijas iekārtas būvniecība Ropažu novadā atkritumu reģenerācijai enerģijas ieguvei un cietā kurināmā sadedzināšanai”.  Pašvaldība pārtrauca lokālplānojuma izstrādi, ņemot vērā daudzos iedzīvotāju iebildumus, Rīgas valstspilsētas nostāju un to, ka lēmuma pieņemšanas brīdī nebija aktuāls Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāns. Pie tam, lai uzsāktu lokālplānojuma vai teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi, domei ir jāpieņem lēmums, jāizdod darba uzdevums un jāapstiprina izstrādes vadītājs. Lai klāt pie izziņas pievienotu domes lēmumu par izstrādes uzsākšanu, tad pirms izziņas izsniegšanas būtu jāvirza uz domi domes lēmums par lokālplānojuma vai teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu un tikai pēc domes lēmuma pieņemšanas varētu izsniegt izziņu, kas nozīmē, ka 1 mēneša laikā no iesniedzēja iesnieguma saņemšanas viņam nevarēs sniegt atbildi, līdz ar to nav iespējams iekļauties termiņā, kā to paredz Administratīvā procesa likums.
Ne no likumprojekta, ne no tā anotācijas nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem un kāpēc tieši  transporta un elektronisko sakaru tīklu un  enerģijas pārvades būvju būvniecība ir uzskatāma par izņēmumu. Uzskatām, ka visas paredzētās darbības, t.sk. arī tās, kas saistītas ar nacionālo interešu objektiem ar vietējo pašvaldību ir izdiskutējamas, piemēram, lai vienotos par pieņemamāko risinājumu ne tikai paredzētās darbības ierosinātajam, bet arī pašvaldībai (un  pašvaldības teritorijai)  - objekta novietojumus, trasējumus, aizsargjoslas u.tml., respektējot konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju intereses. Tāpat, anotācijā nepārprotami jānorāda, ka gadījumā, ja nepieciešama teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrāde, tā jāfinansē paredzētās darbības ierosinātājam.
Vienlaicīgi visos likuma grozījuma punktos būtu svītrojams “….ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību”.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka pašvaldības saskaras ar  lielu aktivitāti potenciālo vēja parku būvniecības jomā. Ja, saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likuma prasībām, šīm darbībām nebūs nepieciešams pašvaldības lēmums/ akcepts, pastāv aizdomas, ka pašvaldība var nezināt par būvniecības plāniem līdz pat būvprojektu iesniegšanai, kas nekādā ziņā nesekmē caurspīdīgumu un atklātību.
 

Ierosinām 6.2 panta pirmās un otrās daļas redakcijas  izteikt sekojoši:
"(1) Ierosinātājs pirms paredzētās darbības pieteikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā.
(2) Pašvaldība izvērtē paredzēto darbību un izsniedz ierosinātājam izziņu par paredzētās  darbības atbilstību vai neatbilstību teritorijas plānojumam.

Ja nav iespējams panākt vienošanos par to, ka darbību akceptē tikai tad, ja tā atbilst teritorijas plānojumam, ierosinām 6.2 panta pirmās un otrās daļas redakcijas  izteikt sekojoši:
"(1) Ierosinātājs pirms paredzētās darbības pieteikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā.
(2) Pašvaldība izvērtē paredzēto darbību un izsniedz ierosinātājam izziņu par paredzētās  darbības atbilstību vai neatbilstību teritorijas plānojumam. Ja paredzētā darbība neatbilst teritorijas plānojumam, pašvaldība izziņā norāda, vai paredzētās darbības īstenošana pašvaldības teritorijā konceptuāli tiek pieļauta, realizējot teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojuma izstrādi, pēc attiecīga  iesnieguma saņemšanas no paredzētās darbības ierosinātāja. Iesnieguma saņemšanas gadījumā, pašvaldība lēmumu par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi pieņem ne vēlāk kā 60 dienu laikā.
Paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar nacionālo interešu objektiem, pašvaldības lēmums par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu nav nepieciešamas.

 

Lūdzam izslēgt vārdus "transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību".

-

Lūdzam izslēgt vārdus "transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību".

-

Likumprojekts paredz izslēgt 14.1 panta pirmajā daļā teikumu: "Kompetentā institūcija informē paredzētās darbības ierosinātāju un attiecīgo pašvaldību par to, vai nepieciešams organizēt sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi, un par nosacījumiem programmas izdošanai" un vienlaikus papildināt 14.1 pantu ar 1.3 daļu, kurā ir atsauce uz 14.1 panta pirmajā daļā minētās programmas izsniegšanu. Aicinām novērst pretrunas likumprojekta 14.1 panta normu tekstā.
 

-

Lūdzam izslēgt vārdus "transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību".

-

LPS nepiekrīt un nesaskata pamatojumu tam, ka pašvaldībām tiek uzlikts papildus pienākums informēt sabiedrību, turklāt nav saprotams, kādā veidā pašvaldība šo pienākumu realizē. Paziņojumu nosūtīšana nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritorija var prasīt ievērojamus administratīvos, un finanšu resursus, līdz ar to (11) daļā ir svītrojami vārdi “vai pieprasa paziņojumu nosūtīt pašvaldībai”, kā arī svītrot (12) daļu.
 

-

Lūdzam izslēgt vārdus "transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību".

-

Uzskatām, ka pašvaldības ,izvērtējot paredzēto darbību, ir tiesīgas un kompetentas paust par to  atzinumu, kas sagatavots, ievērojot  katras konkrētās pašvaldības plānošanas un attīstības dokumentus un stratēģiskos plānus. Pašvaldības sagatavotais atzinums ir jārespektē, gatavojot  paredzētās darbības akceptu, un tas (pašvaldības atzinums) nebūtu pielīdzināms kategorijai “sabiedrības viedoklis”, kam bieži ir emocionāls raksturs bez nopietnas viedokļa analīzes un pamatojuma.

(2) Pieņemot paredzētās darbības akcepta lēmumu, kompetentā institūcija ņem vērā attiecīgās pašvaldības atzinumu par paredzēto darbību un sabiedrības viedokli. Ja paredzētajai darbībai ir pārrobežu ietekme, kompetentā institūcija izvērtē arī ietekmētās valsts ieinteresēto institūciju un sabiedrības viedokli, kā arī konsultāciju rezultātus.
 

Neatbalstām papildināt 11.punkta 2.1 apakšpunktu aiz vārda “pielikums” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kad tiek palielināta atkritumu apstrādes iekārtu jauda”. Nepiekrītam, ka turpmāk atkritumu pārstrādes un apstrādes iekārtas jaudas palielināšanas gadījumā netiks veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, proti, koģenerācijas stacijas turpmāk varēs bez sākotnējā izvērtējuma un IVN būtiski palielināt atkritumu dedzināšanas jaudas.
 

-

Neatbalstām svītrot likumprojekta normu, kas izslēdz 2.pielikuma 3. punkta 8. apakšpunkta c) punktu. Šāda likumprojekta norma ievērojami palielina sabiedrības īpašuma un veselības apdraudējumu.





 

-

No Anotācijas un likumprojekta nav saprotams, kāpēc tai ir jābūt tieši izziņai par paredzētās darbības atbilstību vai neatbilstību teritorijas plānojumam, kāpēc tā nevar būt parasta informācijas izsniegšana, kā tas ir šobrīd. Pašvaldība neizsniedz izziņu par atbilstību teritorijas plānojumam, bet izsniedz informāciju – parastu pašvaldības vēstuli, kurā ir sniegta informācija. Lūdzam aizstāt vārdus "izziņu" ar vārdiem "informāciju".

-

Aicinām  pārskatīt 14.1 panta (13)  daļas nepieciešamību. Uzskatām, ka prasība par  informatīvās tāfeles izvietošanu nav lietderīga. Šādu prasību var paredzēt, bet ne kā obligātu, jo vairumā gadījumu tāfeles izvietošana vairāk ir deklaratīva, nedodot vēlamo rezultātu.

-

Labākai uztverei lūdzam redakcionāli precizēt15. panta  1.1 daļas 2. punktu
 

2) tiem ēku un dzīvokļu īpašniekiem (valdītājiem), kuriem piederošās (valdījumā  esošās)  ēkas un dzīvokļi  izvietoti šā panta 1. punktā  minētajos nekustamajos īpašumos.

 

Nolūkā nodrošināt ērtu piekļuvi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastei un vienlaicīgi mazināt šīs zonas antropogēno slodzi, aicinām grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” papildināt sekojoši:
2. pielikumā:
“ izteikt 11. punkta 12 apakšpunkta e) apakšpunktu šādā redakcijā:
“e) ne vairāk kā trīs metrus platu velo un gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu””;
 

-

 Aicinām novērst  sekojošas neprecizitātes 2. pielikumā un veikt norādītos papildinājumus:

papildināt 11. punkta 12. apakšpunkta b) apakšpunktu aiz vārda "pārbūvi" ar vārdiem "ciemos un teritorijās ārpus pilsētām un ciemiem",

papildināt 11.punkta 12. apakšpunktu ar b1) apakšpunktu šādā redakcijā:
b1) esošo ēku vai būvju pārbūvi pilsētā, ja tām netiek mainīts lietošanas veids, ir nodrošināta piekļuve, kā arī, palielinot būves vai tās daļas apjomu, nav nepieciešama zemes lietojuma veida maiņa, t.i., ēkas un būves pārbūve tiek veikta esoša pagalma robežās,";


papildināt 11.punkta 12. apakšpunktu ar f) un g) apakšpunktu šādā redakcijā:

"f) pilsētu teritorijās inženierkomunikāciju būvniecību ielu sarkanajās līnijās un ārpus tām līdz esošai apbūvei īpašumos, kas robežojas ar konkrētajām ielām;
g) jaunu mazēku (palīgēkas vai nojumes), labiekārtojuma elementu būvniecība un 1. grupas ēku novietošana pilsētu teritorijās, ja tām ir nodrošināta piekļuve, būvniecība notiek uz zemes, kuras lietošanas veids ir noteikts kā zeme zem ēkām un pagalmiem, un ja šo darbību rezultātā nav nepieciešama zemes lietošanas veida maiņa."

 

-

Nolūkā īstenot anotācijā norādīto, konkrēti, administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, aicinām Pārejas noteikumos ietvert punktu, kas nosaka, ka grozījumi 2. pielikumā  stājas spēkā nākamajā dienā pēc likuma “Par ietekmes uz vidi  novērtējumu”  grozījumu publicēšanas Latvijas vēstnesī.

-