Atzinums

Lūdzam papildināt likumprojektu "Sporta likums" (turpmāk – likumprojekts), norādot, kādas tieši personas datu kategorijas plānots apstrādāt reģistrā, piemēram, reģistrā par sporta tiesnešiem tiks apstrādāti to identifikācijas dati, kontaktinformācija, reģistrā par sportistiem tiks apstrādāti to identifikācijas dati, informācija par sacensībām un piedalīšanās rezultātiem. Paskaidrojam, ka likumprojekts paredz personas tiesību uz personas datu aizsardzību ierobežojumu, un tikai likumdevējs ir tiesīgs izvērtēt iejaukšanās personas pamattiesībās nepieciešamību un šā ierobežojuma apjomu. Tādēļ vismaz likuma līmenī ir nosakāms personas datu apstrādes reģistrā nolūks un apstrādājamo personas datu apjoms - kādu datu subjektu un kādus datus plānots apstrādāt. 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 360. panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.
Turklāt Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
Savukārt Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 8. un 10. punkts noteic, ka šā panta pirmā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības, kā arī administratīvais akts atceļ, anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.).
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Savukārt administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu. Līdz ar to, ja likumprojektā ir nepieciešams paredzēt citādāku regulējumu nekā Administratīvā procesa likumā, likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) jāietver attiecīgs pamatojums.
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 17. panta trešo daļu, nedublējot Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 8. un 10. punktā paredzēto regulējumu, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu pamatojumu.

 

-

Lūdzam izvērtēt Latvijas Antidopinga biroja tiesības veidot citus reģistrus un attiecīgi precizēt likumprojektu kopumā, ņemot vērā, ka šādu tiesību piešķiršanas izvērtējums nav atspoguļots anotācijā, nav skaidri noprotams, kāda veida reģistri tie varētu būt, vai tie varētu radīt ietekmi uz personas tiesībām uz personas datu aizsardzību. Papildus vēršam uzmanību, ka šādu tiesību piešķiršana varētu rezultēties ar sadrumstalotas un nepārskatāmas informācijas uzkrāšanu, ņemot vērā, ka tiek jau plānota Sporta reģistra izveide.

-

Lūdzam precizēt likumprojektu kopumā, skaidri nosakot, kādu kategoriju datus plānots apstrādāt, ja tas nav pietiekami skaidri saprotams no attiecīgās institūcijas funkcijām un uzdevumiem. Paskaidrojam, ka šāds formulējums, kas paredz veikt personas datu, tai skaitā veselības datu apstrādi, ir pārāk vispārīgs un neskaidrs, attiecīgi radot personas datu apstrādes neatbilstību tādiem personas datu apstrādes principiem kā likumīguma, godprātības un pārredzamības princips. Iebildums attiecināms uz likumprojektu kopumā, ņemot vērā, ka šāds formulējums attiecībā uz personas datu apstrādes veikšanu ir izmantots likumprojektā arī citviet.

-

Lūdzam izvērtēt atbilstoši Tieslietu ministrijas iepriekš sniegtajam iebildumam, vai ierobežojumi attiecībā uz sporta tiesnešiem un sporta treneriem, kuri strādā ar nepilngadīgajiem, būtu salāgojami ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā daļā paredzētajiem ierobežojumiem, anotācijā skaidrojot, ka, ja sporta tiesnesis vai sporta treneris strādā ar bērniem, tad uz viņu ir attiecināmas Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasības, t.sk. šā likuma 72. panta piektajā daļā noteiktie ierobežojumi. 
Tāpat aicinām tiesību normā neatsaukties uz konkrētu Krimināllikuma pantu (Krimināllikuma 212.¹ pants), aizstājot to ar vispārīgu norādi uz noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā saistībā ar sporta sacensībām (anotācijā kā piemēru norādot Krimināllikuma 212.¹ pantu - manipulācijas ar sporta sacensībām).

-

Ar likumprojektu tiek paredzēti jauni administratīvie pārkāpumi sporta jomā. Taču nav izvērtēta administratīvās atbildības nepieciešamība un pieļaujamība, kā arī paredzētais regulējums neatbilst administratīvās atbildības regulējumam noteiktajām prasībām.

1. Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (detalizētāk par katru kritēriju informācija ir jau sniegta Tieslietu ministrijas 2025. gada 10. jūnija atzinumā).

Ievērojot minēto, lai varētu izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību likumprojektā paredzētajos gadījumos, anotācijā jāietver argumentēts visu iepriekš minēto kritēriju izvērtējums. Administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums ir jāveic par katru projektā paredzēto pārkāpumu atsevišķi. Kā piemēru aicinām skatīt Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma anotāciju. Ja, izvērtējot administratīvās atbildības pieļaujamības un nepieciešamības kritērijus, tiek konstatēta neatbilstība kādam no kritērijiem, administratīvā atbildība nebūtu paredzama.

Prasība anotācijā iekļaut administratīvās atbildības pieļaujamības un nepieciešamības kritēriju izvērtējumu nav vērtējama kā birokrātiska prasība vai lieks apgrūtinājums normu izstrādātājiem un pieņēmējiem. Administratīvās atbildības pieļaujamības un nepieciešamības kritēriju izvērtējums ir būtisks, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību tiesiskās noteiktības principam. Ja likumdevējs reiz ir izveidojis vai akceptējis noteiktus administratīvās atbildības noteikšanas pamatprincipus, tad arī to konkretizējumam normatīvajos aktos un piemērošanas praksē jābūt konsekventam (sal. Danovskis E. Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, 187. lpp.).

2. Anotācijā iekļaujams arī paredzēto pārkāpumu satura skaidrojums, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta administratīvā atbildība. Tās ir likumprojekta vai citu normatīvo aktu vienības, kurās ir noteikti pienākumi, par kuru neievērošanu tad būs piemērojama administratīvā atbildība.

3. Likumprojektu ir nepieciešams papildināt ar regulējumu, kas nosaka administratīvā pārkāpuma pazīmju saturu (regulējums, par kura neievērošanu tiek paredzēta administratīvā atbildība).  
Nav pieļaujama situācija, ka administratīvā pārkāpuma saturu būtībā nosaka Ministru kabinets vai Latvijā atzītās sporta federācijas (piemēram, nosakot sporta darbinieku kvalifikācijas prasības, kas ir par pamatu sertifikāta iegūšanai, vai, piemēram, sporta reģistrā obligāti sniedzamās informācijas saturu).
Administratīvo pārkāpumu (t. i., tā pazīmes, nodarījumu, nepieļaujamo rīcību) un par to piemērojamo sodu var noteikt tikai formālais likumdevējs – Saeima. Nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu patiesībā noteiktu izpildvara – Ministru kabinets, pārvaldes iestāde u. tml. Lai arī blanketas normas ir pieļaujamas, tomēr likumā, definējot pārkāpumu, ir jānorāda visas tā nepieciešamās pazīmes. 

Vienlaikus norādām, ka pārkāpumu formulējumā neizmanto tādas frāzes kā "bez normatīvajos aktos noteiktā" vai tamlīdzīgi. Pašsaprotami, ka attiecīgajam pienākumam jābūt normatīvi noteiktam.

4. Anotācijā iekļaujams soda veida un apmēra izvēles pamatojums (detalizētāks skaidrojums ir ietverts  Tieslietu ministrijas 2025. gada 10. jūnija atzinumā).
Anotācijā iekļautais skaidrojums, ka naudas soda apmērs iekļaujas Administratīvās atbildības likumā noteiktajā minimālajā un maksimālā naudas soda apmērā, nepamato likumprojektā iekļauto pārkāpumu paredzēto naudas sodu apmēru, tiklab par pārkāpumiem varētu piemērot arī naudas sodu 400 naudas soda vienību apmērā. Lūdzam soda veida un apmēra izvēles pamatojumu saistīt ar pārkāpuma smagumu un tā iespējamām sekām, tostarp vērtējot jau pastāvošo administratīvo atbildību salīdzināmās situācijās citos likumos.

 

-

Informācijas aprites pārkāpumi ir jau iekļauti Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk - Administratīvo sodu likums) un likumprojektā nav dublējami.

Administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma 3. pantā. Šajā pantā ir apvienoti visi administratīvie pārkāpumi, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā).
Ievērojot minēto, citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Ja ir nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par informācijas sniegšana pārkāpumiem, tādā gadījumā likumprojektā ir iekļaujams regulējums, kas paredz pienākumu sniegt informāciju noteiktā kārtībā, kā arī ir jāveic grozījumi Administratīvo sodu likumā, paredzot Izglītības kvalitātes valsts dienestam kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. 

Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai par informācijas nesniegšanu vispār būtu pieļaujama un ir nepieciešama administratīvā atbildība. Proti, iespējams informācijas sniegšanu efektīvāk var nodrošināt administratīvā procesa ietvaros, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus.

-

 Anotācijas 1.3 sadaļā ir norādīts attiecībā uz likumprojekta 35.pantu, ka par sporta treneri un sporta tiesnesi drīkst strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācijai, kā arī turpmāk ir iekļauts skaidrojums par jēdzienu "nevainojama reputācija". Tomēr likumprojekta 35. pants to neparedz, līdz ar to lūdzam atbilstoši precizēt anotāciju.
 

-

Atkārtoti aicinām anotācijas 5.3. apakšsadaļā ne tikai norādīt starptautiskos tiesību aktus un dokumentus, kuru prasības ieviestas likumprojektā, bet pēc būtības aizpildīt anotācijas 5.2. apakšsadaļu un 5.5. apakšsadaļas 2. tabulu, sniedzot informāciju par starptautiskajos tiesību aktu vienībās paredzēto saistību izpildi konkrētās likumprojekta vienībās, kā arī 5.3. apakšsadaļā sniedzot izvērstāku skaidrojumu par konkrēto juridiski nesaistošo starptautisko dokumentu prasību pārņemšanu likumprojektā. Salīdzinājumam lūdzam sk. 2018. gada 24. maija un 2021. gada 6. jūlijā Saeimā pieņemto Sporta likuma grozījumu anotācijas 5. sadaļu (anotācijas pieejamas: https://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/6DCC8F966460A1D7C225821A003C9CF0?OpenDocument#b; https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/8C59CDBD54686E56C22586E6003238CE?OpenDocument#b).
Atgādinām, ka likumprojekts ir nevis grozījumu spēkā esošajā Sporta likumā projekts, bet gan jauns likumprojekts. Attiecīgi atkārtoti arī aicinām izvērstāk pamatot likumprojektā paredzētos ierobežojumus, to nepieciešamību un samērīgumu, ne tikai norādīt, ka ierobežojumi ir aktuāli un nav grozāmi (piem., 33. un 34. pantā paredzētie ierobežojumi).

-

Ievērojot, ka likumprojekts ir jauns likums, nevis grozījumi spēkā esošajā Sporta likumā, anotācijā nepieciešams ietvert informāciju par visu likumprojektā paredzēto regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu informāciju par likumprojektā (t.sk., likumprojekta 6. panta sestajā daļā) paredzēto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41. panta otrās un trešās daļas noteikumus. Citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. Šādā gadījumā piemērojami šīs nodaļas noteikumi, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 49. panta pirmā daļa noteic, ka privātpersonu ar ārēju normatīvo aktu vai līdzdarbības līgumu (50. pants) var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu. Savukārt 54. panta ceturtā un piektā daļa noteic, ka iestādes var sadarboties gan atsevišķā gadījumā, gan pastāvīgi. Sadarbojoties pastāvīgi, iestādes var slēgt starpresoru vienošanos (58.-60. pants). Publiskas personas sadarbojoties var slēgt sadarbības līgumu (61. pants).
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt projekta 9. panta otrās daļas 4. punktā paredzēto regulējumu un precizēt to, kā arī precizēt anotācijā ietverto attiecīgo informāciju.
 

-

Lūdzam precizēt pantu atbilstoši Tieslietu ministrijas un tās padotības iestādes kompetencei. Vēršam uzmanību, ka ministrijas padotībā ir vairākas iestādes, bet ieslodzījuma vietas ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienības.
 

(4) Tieslietu ministrija (Ieslodzījuma vietu pārvalde) nodrošina nodarbošanos ar sportu ieslodzījuma vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības līdzekļa - apcietinājums un brīvības atņemšanas soda izpildi.

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punkts noteic, kā izstrādā pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 62. punktā noteiktajam likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu, kā arī uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms likumprojekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojektā (piemēram, likumprojekta 10. panta piektās daļas 3. punktā, 14. panta pirmajā daļā un otrās daļas 3. punktā) paredzēto regulējumu un attiecīgi precizēt to.
 

-

Ņemot vērā anotācijā norādīto informāciju, ka likumprojekts paredz Sporta reģistra kā Valsts izglītības informācijas sistēmas daļas izveidi, lūdzam precizēt likumprojektu kopumā, nodrošinot Sporta reģistra normatīvā regulējuma atbilstību Valsts informācijas sistēmu likuma prasībām, tajā skaitā, prasību ārējos normatīvajos aktos noteikt Sporta reģistra funkcijas un uzdevumus (Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹ daļas 1. apakšpunkts).

-

Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 8. panta 5. punktā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu, apstiprināt nolikumu, kā arī noteikt lēmumu un atzinumu pieņemšanas kārtību, un likumprojekta 15. panta otrajā un trešajā daļā arī ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus attiecībā uz Latvijas Nacionālo sporta padomi.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 8. panta 5. punktā un 15. panta otrajā un trešajā daļā, savstarpēji nedublējot attiecīgo regulējumu.

-

Ievērojot, ka likumprojekta 8. panta 3. punktā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Nacionālos antidopinga noteikumus, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 24. pantu, kā arī nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt likumprojekta 8. panta 3. punktu.

-

Lūdzam pārskatīt likumprojekta saturu, aktualitāti un atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem un atbilstoši precizēt likumprojektu kopumā, ņemot vērā, ka Latvijas Antidopinga biroja tiesības apstrādāt noteiktas personas datu kategorijas un datu veidus izriet jau no citiem normatīvajiem aktiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Tāpat personas datu aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības pārzinim ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai tas papildu tiek noteikts speciālajā normatīvajā aktā.

 

-

Aicinām precizēt atsauci, norādot korektu iekšējo vienību, nevis 27. panta pirmo daļu (iespējams, domāta 28. panta pirmā daļa).

-

Aicinām izvērtēt, vai ietvertās iekšējās atsauces ir korektas, un nepieciešamības gadījumā precizēt vai sniegt skaidrojumu, kādēļ ietvertas atsauces tieši uz konkrētajām likumprojekta vienībām.

-

Lūdzam pārskatīt likumprojekta saturu, aktualitāti un atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem un atbilstoši precizēt likumprojektu. Vēršam uzmanību, ka personas datu aizsardzības jomu regulējoši normatīvie akti pārzinim ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai tas papildu tiek noteikts speciālajā normatīvajā aktā, tādēļ šāda prasība nebūtu iekļaujama atsevišķi likumprojektā. Iebildums attiecināms uz likumprojektu kopumā, ņemot vērā, ka šāds formulējums personas datu apstrādi veikt atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, izmantots arī citviet likumprojektā.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. apakšsadaļas pamatojumā ietverto informāciju, norādot korektu likumprojekta spēkā stāšanās termiņu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju atbilstoši precizētajiem likumprojekta pārejas noteikumiem.

-

Aicinām izziņas 83. punktā sniegto skaidrojumu ietvert arī anotācijā (ciktāl attiecināms), sniedzot skaidrojumu par likumprojekta IV nodaļā ietverto regulējumu, īpaši ņemot vērā, ka projekts ir jauna Sporta likuma projekts, nevis grozījumu Sporta likumā projekts. Vienlaikus aicinām skaidrojumu papildināt, ņemot vērā, ka IV nodaļā tiek pārņemtas ne vien spēkā esošā Sporta likuma normas, kuras likumā tika ietvertas ar 2021. gada 6. jūlija grozījumiem, bet arī 2018. gada 24. maija grozījumiem, kuri izziņā nav minēti. Attiecīgi aicinām sniegt vai papildināt skaidrojumu izziņā un anotācijā.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Valsts iestāžu juridisko dienestu 2010. gada 12. marta sanāksmes protokollēmuma "Par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" (Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumi Nr. 170)" (prot. Nr. 2 1. §) 8. punktā noteikto ir atbalstāma Ministru kabineta noteikumu projektu izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē, kad likumprojekts Saeimā izskatīts otrajā lasījumā, kā arī šādi Ministru kabineta noteikumu projekti var tikt izskatīti Ministru kabinetā, kad likumprojekts pieņemts Saeimā. Iepriekš minētais ir attiecināms arī uz Ministru kabineta noteikumu projektiem, kas ietverti Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 4.1. apakšsadaļā informāciju par to, kad tiks pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
Vienlaikus lūdzam norādīt korektas precizētā likumprojekta tiesību normas, kurās ietverts attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam.
 

-