Atzinums

Vēršam uzmanību, ka projekta 4. punkts daļēji dublē vai pat interpretē Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma (turpmāk - likuma) 3.¹ panta otrajā daļā noteikto līguma mērķi. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt punktu.

-

No projektā ietvertā regulējuma izriet, ka paredzēta iespēja jaunuzņēmumus pārstāvošajai organizācijai atbalstāmos pasākumus īstenot sadarbībā ar juridiskām vai fiziskām personām, kā arī minētajām personām sniegt tālāk finansējumu, tostarp de minimis atbalstu. Lūdzam skaidrot šādu fizisku un juridisku personu statusu komercdarbības atbalsta kontekstā (proti, vai tās ir sadarbības partneri), atbalsta sniegšanas mērķi (proti, kādēļ atbalsts tiek piešķirts tālāk), kā arī atkārtoti lūdzam anotācijā pamatot šāda regulējuma nepieciešamību un atbilstību likuma 3.¹ pantam, tostarp likumā paredzētajam pilnvarojumam. Lūdzam arī izvērtēt, vai organizācijai, ar kuru Ekonomikas ministrija slēgs līgumu, būtu kapacitāte īstenot šādu tiesisko regulējumu (proti, piešķirt atbalstu un nodrošināt tā uzraudzību). Ja regulējums atbilst likumā paredzētajam pilnvarojumam, lūdzam izvērtēt, vai noteikumos paredzēts pietiekams tiesiskais regulējums attiecīgajam mehānismam. 

-

Projekta 8. un 9. punktā paredzēto tiesisko regulējumu par to, ka “organizācija ar fiziskām vai juridiskām personām slēdz līdzdarbības līgumu” piedāvājam precizēt, jo Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. – 53. pants neparedz līdzdarbības līguma slēgšanu starp divām privātpersonām. Tādējādi līdzdarbības līgums var būt tikai starp publisku personu, kuras pārstāvis būs Ekonomikas ministrija un privātpersonu – jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju. Organizācijas un fizisku vai juridisku personu savstarpējās tiesiskās attiecības nepieciešams veidot ar cita veida regulējumu. Atbilstoši nepieciešams precizēt projekta anotāciju.

-

Ņemot vērā, ka parasti valsts atbalsta pasākumos tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu (administratīvs akts), pēc kā tiek noslēgts līgums par projekta īstenošanu, lūdzam izvērtēt plānotā regulējuma (tostarp arī 11. punkta) tiesiskumu, atbilstību sasniedzamajam mērķim un piemērošanu praksē. Atgādinām, ka Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 15. novembra lēmumā Nr. SKA-839/2024 norādīts, ka valsts atbalsta piešķiršana, pat, ja tā ietvaros tiek vērtēta pretendenta atbilstība privāttiesībām raksturīgiem kritērijiem, ir publiski tiesisks process. Lai pārbaudītu, vai valsts pārvaldes uzdevums – valsts atbalsta piešķiršana – tiek pildīts tiesiski, persona lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Gadījumā ja pieteicēja lēmumu pa pieteikuma noraidīšanu nevarētu pārsūdzēt administratīvajā tiesā, tad šādam lēmumam zustu efektīva tiesiskuma kontrole. Proti, tādā gadījumā nebūtu iespējams pārliecināties, vai valsts atbalsta piešķiršanas process norisinās tiesiski. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta trešā daļa noteic: uzraudzībai pār pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt pilnīgai un efektīvai. Tādējādi nevar pastāvēt situācija, kad nav iespējams pārbaudīt, vai valsts pārvaldes uzdevums – valsts atbalsta piešķiršana – tiek pildīts tiesiski. Attiecīgi aicinām izvērtēt projektā paredzēto regulējumu.
Citastarp norādām, ka ar līdzdarbības līgumu var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 49. panta pirmo daļu). Ja paredzēts, ka organizācijas var tālāk piešķirt atbalstu fiziskām un juridiskām personām, izvēlētais mehānisms varētu neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumam. Lūdzam kopumā arī, ņemot vērā komercdarbības atbalsta iespējamību, izvērtēt attiecīgo mehānismu (proti, tieši līdzdarbības līguma slēgšanu), ņemot vērā, ka līdzdarbības līgumu slēdz, lai pilnvarotu veikt pārvaldes uzdevumu sabiedriskā labuma (nekomerciālos) nolūkos (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 49. panta pirmās daļas 1. punktu).

-

Aicinām redakcionāli precizēt noteikumu projekta 1.2. un 1.3. apakšpunktu, precīzi pārrakstot likuma 3.¹ panta trešajā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam ("jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju kvalifikācijas nosacījumus līgumu slēgšanai; jaunuzņēmumus pārstāvošajām organizācijām piemērojamā komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus").

-

Ņemot vērā, ka atbalstāmie pasākumi ir paredzēti jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai, aicinām sniegt skaidrojumu, kādēļ paredzēts, ka ieinteresētās personas, kuras piedalās konsultāciju un investīciju sesijās, var būt ne tikai jaunuzņēmumi. Ja nepieciešams, aicinām precizēt projektu. Aicinām arī izvērtēt citus 3. punktā minētos pasākumus un, ja nepieciešams, veikt attiecīgus precizējumus.

-

Lūdzam neizmantot projektā sarunvalodā lietotus vārdus un izteicienus (piemēram, "uzņēmējs"), tā vietā atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām projekta tekstā lūdzam lietot skaidrus un nepārprotamus izteicienus un juridiski korektu valodu.

-

Atkārtoti aicinām nedublēt Komercdarbības atbalsta kontroles likumā paredzēto tiesisko regulējumu, kas noteic, kas ir komercdarbības atbalsts. Vēršam uzmanību, ka nepieciešamības gadījumā izvirzāmas konkrētas prasības, kas nodrošina, ka sniegtais atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

-

Lūdzam skaidrot, kas ir de minimis atbalsta uzskaites piešķiršanas kārtība. Ja nepieciešams, aicinām precizēt. Vienlaikus norādām, ka, ja nepieciešams noteikt citām privātpersonām saistošas prasības, tās būtu ietveramas ārējā normatīvajā aktā.

-

Lūdzam izvērtēt, vai projektā ietverts pilnīgs un pietiekams tiesiskais regulējums. Piemēram, anotācijā norādīts, ka "[k]ad lēmums par līdzdarbības līguma slēgšanu tiek pieņemts, Ekonomikas ministrija slēdz līgumu ar organizāciju, kas konkursā ieguvusi augstāko novērtējumu atbilstoši kritērijiem". Vienlaikus norādām, ka pastāv iespēja, ka vairākas organizācijas var izpildīt projekta 5. punktā paredzēto, proti, vairākām organizācijām var būt vienāds un reizē augstākais punktu skaits. Attiecīgi aicinām paredzēt, kam šādā gadījumā tiks dota priekšroka. 

-

Ņemot vērā arī projekta 4. punktā noteikto, aicinām skaidrot projektā ietvertā regulējuma un Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 317 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu" piemērošanas mijiedarbību.

-