Atzinums

Likumprojekta 11.punktā piedāvātā Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.4redakcija, paredzot visiem apcietinātajiem automātisku satikšanās ierobežojumu fiziska norobežojuma apstākļos 6 mēnešus pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā, nešaubīgi būtiski ierobežo apcietināto tiesības uz privāto dzīvi. Izvērtējot Likumprojekta anotāciju, ir saprotams, ka minētā ierobežojuma mērķis ir novērst neatļauto priekšmetu un vielu nonākšanu ieslodzījuma vietās, kas ir bīstami un rada kaitējumu plašām sabiedrības interesēm (valsts drošības intereses, ieslodzījuma vietas drošība, sabiedrības drošība, personu veselība un dzīvība). Vienlaikus anotācijā ir uzsvērts, ka praksē ir izveidojusies situācija, kad pie ieslodzītajiem nonākot liels daudzums ar neatļautiem priekšmetiem un vielām, liekot secināt, ka šobrīd spēkā esošajā regulējumā noteiktā apmeklējumu un satikšanos kontroles kārtība neesot pietiekami efektīva, jo tā būtiski nesamazina iespējas satikšanos laikā ieslodzītajiem nodot neatļautus priekšmetus un vielas.
 Tiesībsarga ieskatā, šobrīd spēkā esošais regulējums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, kurš paredz iespēju katrā individuālā gadījumā pieņemt lēmumu par satikšanās norisi cietuma pārstāvja klātbūtnē vai fiziska norobežojuma apstākļos, ir samērīgāks un personas cilvēktiesības mazāk ierobežojošs. Iepazīstoties ar anotācijā atspoguļotajiem datiem par situāciju ar atrasto aizliegto priekšmetu, vielu skaitu ieslodzījuma vietās, kā arī apzinoties esošo situāciju ieslodzījuma vietās, kas saistīta ar darbinieku trūkumu, ir izprotama vēlme veikt papildus ierobežojumus satikšanos laikā. Tomēr atzīmējams, ka šāds ierobežojums pilnībā neizslēdz iespēju, ka ļaunprātīgs apmeklētājs savu nodomu nodot apcietinātajam neatļautos priekšmetus vai vielas, var īstenot arī pēc tam, kad ir beidzies laiks, kurā satikšanās notiek fiziska norobežojuma apstākļos, neradot aizdomas vai riskus laikā, kad satikšanās norisinājusies fiziska norobežojuma apstākļos. Līdz ar to  pastāv šaubas par šāda ierobežojuma efektivitāti, kas tomēr būtiski ierobežo personas tiesības uz privāto dzīvi. Tiesībsarga ieskatā samērīgāks risinājums, kas  tādā pašā mērā varētu veicināt šāda ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanu, bet būtu saudzējošāks personai, būtu  Likumprojektā noteiktā ierobežojuma laika samazināšana no 6 uz 3 mēnešiem, jo kā jau minēts iepriekš, neatkarīgi no noteiktā ierobežojuma laika, tam beidzoties joprojām pastāvēs risks aizliegto priekšmetu un vielu nodošanai apcietinātajam satikšanās laikā.
 

-

Lai arī pozitīvi vērtējama likumprojektā ietvertā iespēja satikšanos aizstāt ar videosaziņu, kā arī apcietinātajiem, kuriem nodibināta aizgādnība likumprojektā papildus paredzētā tiesība tikties ar aizgādni vai tiesība uz videosaziņu ar aizgādni, tomēr kritiski vērtējams, ka likumprojekts paredz noteikt, ka videosaziņa notiek izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē. Arī šobrīd spēkā esošajā Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma redakcijā, atsevišķām apcietināto grupām paredzētās tiesības uz videosaziņu, tiek īstenotas tikai un vienīgi izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē. Šajā sakarā atzīmējams, ka saistībā ar videosaziņas norisi izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē, tiesībsargs jau iepriekš  Tieslietu ministrijai ir sniedzis viedokli “Par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (VSS-594)saskaņošanu” (vēstule 09.08.2021. ar Nr.1-8/33), norādot, ka šāds ierobežojums nesamērīgi ierobežo apcietināto tiesības uz privāto dzīvi  un nepieciešamība nodrošināt apcietinātā videosaziņu ar tuviniekiem izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē būtu jāizvērtē katrā individuālā gadījumā.


 

-