Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projektā "Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk – projekts) nav noteikts, kāds ir informācijas par administratīvā pārkāpuma procesu apstrādes apjoms un tiesiskais pamats.

Projekta 12.3. apakšpunktā ir norādīts, ka Nodokļu un muitas policijas Integrētās riska informācijas sistēmā (turpmāk - sistēma) iekļauj un apstrādā informāciju par administratīvā pārkāpuma procesu. Ne no projekta satura, ne tā sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija) informācijas neizriet, kādus tieši datus par administratīvā pārkāpuma procesu paredzēts apstrādāt un kāds ir apstrādes tiesiskais pamats. Apstrādājamo datu veidi būtu nosakāmi likumā; Ministru kabinets varētu konkretizēt datu apjomu. Nodokļu un muitas policijas likumā ir minēti dati par administratīvajiem pārkāpumiem. Taču tie nav dati par administratīvā pārkāpuma procesu. Tāpat projektā konkretizējams datu (iekļaujamās informācijas) apjoms.

Vienlaikus lūdzam vārdus daudzskaitlī "administratīvo pārkāpumu" aizstāt ar vārdiem vienskaitlī "administratīvā pārkāpuma". Informācijas sistēmas nosaukums šobrīd ir Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma (sk. Administratīvās atbildības likuma 296. panta pirmo daļu). Līdzīgi arī citviet projektā jāievēro, ka Administratīvās atbildības likumā izmantotais termins ir "administratīvā pārkāpuma process" un "administratīvā pārkāpuma lieta" (nevis "administratīvo pārkāpumu lietas" vai tamlīdzīgi).

-

Projektā un anotācijā nav ietverts skaidrojums informācijas par administratīvo pārkāpumu un resoriskajām pārbaudēm glabāšanas termiņam.

Projekts paredz, ka informāciju par administratīvo pārkāpumu un resoriskajām pārbaudēm dzēš pēc diviem gadiem no iekļaušanas brīža. Lūdzam sniegt pamatojumu divu gadu glabāšanas termiņa ievērošanai. Turklāt arī Nodokļu un muitas policijas likumā ir noteikti šādu datu glabāšanas termiņi.

-

Izvērtējama auditācijas pierakstu iegūšanas regulējuma nepieciešamība.

Projektā paredzēts, ka auditācijas pierakstus var nodot kompetentajām iestādēm arī disciplinārlietas vai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Lūdzam izvērtēt, vai šāds regulējums projektā ir nepieciešams, tostarp tā ietekmi uz tiesību sistēmu kopumā. Citiem vārdiem sakot, izvērtējams, vai gadījumā, ja šajā projektā vai citos līdzīgos Ministru kabineta noteikumos vai likumā nav ietverts regulējums, ka auditācijas pierakstus pieļaujams izmantot, piemēram, administratīvā pārkāpuma procesā, tad nepastāv tiesiska iespēja iegūt šādus datus administratīvā pārkāpuma procesā.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 1. punktu atbilstoši Nodokļu un muitas policijas likuma 15. panta piektajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam (proti, aizstāt vārdus "piekļuves nosacījumus" ar vārdiem "piekļuves noteikumus").
Papildus lūdzam projekta 1. punktā lietot tajā paredzēto saīsinājumu "sistēma".
 

-

Lūdzam precizēt projekta II, III un IV nodaļas nosaukumu atbilstoši Nodokļu un muitas policijas likuma 15. panta piektajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
 

-

Ievērojot, ka Nodokļu un muitas policijas likuma 15. panta pirmajā daļā ir noteikts sistēmas mērķis, lūdzam izvērtēt projekta 2. punktā paredzētā regulējuma nepieciešamību un attiecīgi precizēt projektu.
 

-

Lai tiesību normu varētu efektīvāk piemērot praksē, kā arī ņemot vērā personas datu minimizēšanas principu, aicinām anotācijā sniegt skaidrojumu, kādus datu veidus tiek plānots apstrādāt, iespēju robežās precizējot projektu kopumā.

-

Ņemot vērā personas datu minimizēšanas principu, lūdzam precizēt projekta 4.12. un 4.13.apakšpunktu, skaidri nosakot, kādus datu veidus plānots apstrādāt par fiziskajām personām, piemēram, vārds, uzvārds, amats.

-

Lai tiesību normu varētu efektīvāk piemērot, lūdzam iespēju robežās precizēt projektu kopumā, nosakot, kādus datu veidus plānots apstrādāt, īpaši, ja tiek plānots apstrādāt fizisko personu datus, attiecīgi anotācijā sniedzot plašāku skaidrojumu.

-

Ņemot vērā personas datu minimizēšanas principu, lūdzam precizēt projekta 5.8.apakšpunktu, skaidri nosakot, kādus datu veidus plānots apstrādāt par fiziskajām personām, piemēram, vārds, uzvārds.

-

Noteikumu projekta 7., 8. un 9. punktā tiek lietots vārds "riskants". 

Lūdzam anotācijā vai projekta tekstā sniegt nenoteikta satura jēdziena "riskants" skaidrojumu projekta ietvaros.

-

Ņemot vērā personas datu minimizēšanas principu, lūdzam precizēt projekta 11.3.apakšpunktu, skaidri nosakot, kādus datu veidus plānots apstrādāt par fiziskajām personām, piemēram, vārds, uzvārds, personas kods.

-

Ņemot vērā personas datu nolūka ierobežojuma, likumības, godprātības un minimizēšanas principu, lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kādēļ nepieciešams nodot visus sistēmā esošos datus citām - projektā noteiktajām sistēmām. Tieslietu ministrijas ieskatā bez attiecīga skaidrojuma anotācijā netiek gūta pārliecība, ka informāciju saņemošajām sistēmām nepieciešama visa pieejamā informācija no sistēmas, tāpat anotācijā nav sniegta informācija, vai ir vērtēts, kādiem nolūkiem dati ir nepieciešami, vai iegūstamais datu apjoms ir samērīgs.

-

Lūdzam tehniski precizēt izstrādes pamatojuma aprakstā norādīto ("(..) iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu “Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumus”). 

(..) iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumus “Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumi".