Atzinums

Likuma “Par valsts noslēpumu” 3.panta pirmā nodaļa nosaka, ka Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā un informācijā dienesta vajadzībām. Savukārt MK 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.887 “Valsts noslēpumu objektu saraksts” nekur nav minēts, ka informācija dienesta vajadzībām ir nosakāma kā valsts noslēpuma objekts. Līdz ar to nav skaidrs vai gadījumos, kad runa ir par valsts noslēpuma aizsardzību, tiek runāts arī par informāciju dienesta vajadzībām vai arī tikai par konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu informāciju kā tas bija līdz šim. Papildu jautājums vai 1.2. apakšpunkts ietver arī valsts noslēpuma izstrādi vai radīšanu?

-

No apakšpunktā sniegtās definīcijas nav viennozīmīgi saprotams tvērums, kādā MK noteikumu projektā tiek izprasts valsts noslēpuma objekts. Līdz ar to nav skaidrs vai ar valsts noslēpuma objektu tiek saprasta arī informācija dienesta vajadzībām vai tikai konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena informācija. 

-

Valsts kancelejas ieskatā 2.23. apakšpunkts ir pretrunā ar 1.2. apakšpunktu, jo 2.23. apakšpunkts esošajā redakcijā neaptver informāciju dienesta vajadzībām, kas savukārt ir valsts noslēpuma objekts likuma "Par valsts noslēpumu" 3. panta izpratnē. 

-

Aicinām precizēt MK noteikumu projekta 8.3. apakšpunktu, paredzot, ka aptaujas lapu var parakstīt ar drošu elektronisko parakstu. 

Papildu vēršam uzmanību, ka MK noteikumu projekta 2. pielikumā minēts, ka "Aptaujas lapu aizpilda personīgi, tajā sniedzot skaidri salasāmu, patiesu un sev zināmu informāciju". Esošajā redakcijā nav viennozīmīgi saprotams, vai 2. pielikumu var aizpildīt elektroniski vai tas būtu jāaizpilda tikai rakstiski ar roku.

pievieno personas personīgi aizpildītu un parakstītu, tai skaitā ar drošu elektronisko parakstu, aptaujas lapu (2. pielikums);
 

MK noteikumu projekta 2.2. apakšnodaļā aprakstītās prasības ārkārtējā stāvokļa laikā nebūs izpildāmas, piemēram, 23.2. apakšpunktā aprakstītās prasības veikt pārbaudi par personu. Šobrīd nav skaidri saprotams, kā šāda procedūra strādātu realitātē, tāpēc lūgums būtu sniegt piemēru, kā šāda procedūra būtu izpildāma. Aicinām izvērtēt vai ārkārtējās situācijas laikā vislabākais risinājums nebūtu personas parakstīts saistību raksts.
 

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt vai šī prasība nerada nesamērīgu slogu iestādēm, kurās līdz šim slepenības režīma nodrošināšanas un sevišķās lietvedības organizēšanas funkcijas nodrošināja viens darbinieks. Iestādēm ar maza apjoma informāciju un mazu dokumentu skaitu, kurās līdz šim abas funkcias pildīja viens darbinieks, būs nepieciešami papildu resursi prasības izpildei. 

-

Lūgums izvērtēt lietotā termina atbilstību sniegtajam aprakstam saistībā ar MK noteikumu projekta 50.2. apakšpunktā un 52. punktā minēto. 

-

Valsts kanceleja aicina izvērtēt, vai MK noteikumu projekta 5. punkta redakcijā nevajadzētu paredzēt izņēmumu attiecībā uz informāciju dienesta vajadzībām, nosakot, ka "Institūcijas vadītājs apstiprina ar klasificēto informāciju, izņemot informāciju dienesta vajadzībām, saistīto institūcijas amatu sarakstu, kurā norāda ar kādas slepenības pakāpes klasificēto informāciju darbu veiks amatā esošā persona".

-

Lūgums atkārtoti izvērtēt, vai noteiktais termiņš septiņi mēneši atkārtotai speciālās atļaujas izsniegšanai ir pamatots un samērīgs. Atkārtotai speciālās atļaujas izsniegšanai paredzamais termiņš būtu nosakāms īsāks nekā pirmreizējais speciālās atļaujas izsniegšanai.

-

Aicinām izvērtēt, vai nebūtu jāprecizē MK noteikumu projekta 20. punkta redakcija, paredzot, ka personu ar klasificēto informāciju iepazīstina, ne ar to iepazīstas pati. 

Personu ar klasificēto informāciju iepazīstina, ievērojot nepieciešamības zināt principu.
 

 Esošajā redakcijā nav viennozīmīgi saprotams, ko nozīmē "būtiska" negatīva informācija. Lūgums sniegt plašāku skaidrojumu izziņā vai MK noteikumu projekta anotācijā. 

-

Aicinām atkārtoti izvērtēt, vai MK noteikumu projekta 27.3. apakšpunktā minētā prasībā sniegt atzinumu, ka "nav iespējams cits risinājumus" nedublē 27.1. apakšpunktā minēto prasību, ka "noteiktā jautājuma risināšanā vai krīzes pārvarēšanā konkrētā persona ir neaizvietojama".

-

Aicinām izvērtēt, vai MK noteikumu projekta 27.4. apakšpunktā nebūtu jāparedz arī situācijas, kad persona tiek iepazīstināta arī ar citu institūciju gatavotu informāciju.

-

Lūgums skaidrot, vai sevišķo lietvedību paredzēts sadalīt divās daļās un vai informācija dienesta vajadzībām atradīsies ārpus sevišķās lietvedības.

-

Lūgums skaidrot, vai šis amatu saraksts būtu attiecināms arī uz informāciju dienesta vajadzībām. 

-

Aicinām atkārtoti izvērtēt, vai minētā prasība nerada pārmērīgu slogu. 34.8. apakšpunkta redakcija būtu precizējama, nosakot, ka valsts drošības iestāde veic šīs pārbaudes.

34.8. par kuru valsts drošības iestāde nav saņēmusi narkologa un psihiatra atzinumu par to, ka tai nav diagnosticēti psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

Lūgums skaidrot, vai šīs prasības attiecināmas arī darbam ar informāciju dienesta vajadzībām.

-

Lūgums skaidrot, vai šīs prasības ir attiecināmas arī darbam ar informāciju dienesta vajadzībām.

-

Aicinām izvērtēt, vai MK noteikumu 58. punktā minētais aprīkojums nebūtu papildināms ar informācijas sistēmām vai datortehniku.

-

Jāņem vērā, ka MK noteikumu projekta 59.1. apakšpunktā minētās prasības iestādēm radīs papildu izmaksas, lai izpildītu šīs prasības.

-

Aicinām MK noteikumu projekta 90.6. apakšpunkta redakciju dzēst un saglabāt Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" 96. punktā esošo formulējumu.

-

Aicinām precizēt MK noteikumu projekta 94. punkta redakciju nosakot, ka autors var noteikt slepenības pakāpi, ja konkrētais dokuments jau nav minēts Valsts noslēpuma objektu sarakstā. 

Konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju saturoša dokumenta nosaukumam autors var noteikt slepenības pakāpi, ja konkrētais nosaukums jau nav minēts Valsts noslēpuma obejktu sarakstā. Dokumenta nosaukuma slepenības pakāpi norāda, izmantojot 90.2. apakšpunktā minētos speciālos saīsinājumus. Dienesta vajadzībām klasificēto informāciju saturoša dokumenta nosaukums ir vispārpieejama informācija.
 

Aicinām precizēt MK noteikumu projektā vai anotācijā kā dokumenta autoram jānodrošina saiksnes saglabāšana ar orģinālo dokumentu. Piemēram,  veicot konkrētas atsauces dokumentā.

-

Aicinām izvērtēt vai MK noteikumu projekta 111. punktā nebūtu svītrojama norāde uz papīra formātu, ja procedūra papīra formātā pārsūtāmiem dokumentiem ir aprakstīta 4.5. apakšnodaļā. Šī brīža redakcija ir mulsinoša un iespējams būtu jāprecizē, ka "Klasificētus dokumentus var saņemt un nosūtīt papīra formā, kā arī izmantojot elektronisku datu nesēju vai akreditētu informācijas sistēmu" vai jāizmanto līdzīga redakcija kā MK noteikumu projekta 129. punktā.
Lūgums arī skaidrot, vai 111. punktā minētais ir attiecināms uz informāciju dienesta vajadzībām, jo sevišķā lietvedībā, ņemot vērā 2.23. apakšpunktā minēto, nosūtāma tikai K, S un SS informācija.

-

Aicinām skaidrot, vai MK noteikumu projekta 131.1. apakšpunktā minētās prasības ir attiecināmas arī uz informācijas dienesta vajadzībām transportēšanu. Ja apakšpunktā minētās prasības ir attiecināmas arī uz informāciju dienesta vajadzībām, tad šīs prasības ir nesamērīgas, jo lietvedim var nebūt pielaide, kamēr cilvēkam, kurš transportē informāciju dienesta vajadzībām, pielaide ir nepieciešama. Uz informāciju dienesta vajadzībām būtu jāparedz atvieglotas prasības, piemēram, 131. punktā nosakot, ka "Šo noteikumu 129.1. - 129.3. apakšpunktā minētajai personai, kas transportē klasificētu informāciju, izņemot informāciju dienesta vajadzībām".

-

Aicinām izvērtēt vai administratīvā sloga mazināšanai nebūtu jānosaka, ka rakstveida informēšana nav attiecināma gadījumā, ja pieņemts lēmums saglabāt slepenības pakāpi vai tā netiek mainīta. 

-