Atzinums

BITE piekrīt, ka konkurences veicināšanai ir nepieciešams pāriet uz IP adresēm, kas nodrošina publiskām iestādēm neatkarību no sākotnēja interneta pakalpojuma piegādātāja un risina IPv4 adrešu potenciālā trūkuma problēmu. Pāreja uz IPv6 adresēm ir šāds risinājums. Vienlaicīgi norādām, ka deleģējums vienīgam komersantam VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) veikt attiecīgas funkcijas nav pietiekami pamatots.

Deleģējums pēc būtības nozīmē pāreju uz “in-house” iepirkuma modeli, kam nepieciešams nopietnāks efektivitātes ieguvumu un ietekmes uz konkurenci izvērtējums nekā tas ir sniegts Anotācijā. Vēršam uzmanību uz svarīgiem apstākļiem, kas, kā izriet no Anotācijas, netika izvērtēti vai arī šī izvērtējuma secinājumi ir bijuši maldīgi:
1) Interneta pakalpojumu iegāde publiskajā sektorā notiek uz iepirkumu pamata, kur IP adrešu nodrošināšana pasūtītājiem ir pretendentu konkurēšanas elements piedāvājuma ietvaros. Tikai no pasūtītāja ir atkarīgs, kādas IP adreses (piemēram, provaider-neatkarīgas, globāli maršrutējamās, bez papildus maksas) tiks pieprasītas. Līdz ar to jau pašlaik interneta pakalpojumu sniedzēju rīcības brīvība piedāvāt pakalpojumus ir ierobežota ar iepirkumu prasībām. Konkursu nolikumus pasūtītāji veido paši, līdz ar to tiem ir visas iespējas norādīt nolikumā pakalpojuma iegādes un lietošanas nosacījumus, prasības pret IP adresi, lai nenonāktu līdz Anotācijā aprakstītām problēmām/riskiem. Ieviešot deleģējumu LVRTC, komersantiem tiks mazināta iespēja elastīgi un konkurētspējīgi veidot savus piedāvājumus iestādēm.
2) Privātie interneta pakalpojumu sniedzēji tāpat kā LVRTC spēj nodrošināt minētās pasūtītāju prasības. Pašlaik interneta pakalpojumus, ieskaitot IP adrešu nodrošināšanu, publiskajā sektorā var piedāvāt vairāk kā 60 komersanti Latvijā, kuriem ir noslēgti līgumi ar RIPE. LVRTC darījumos ar RIPE pēc būtības ir tāds pats LIR, kā visi pārējie komersanti, kas pašlaik Latvijā darbojas kā LIR. Tāpēc LVRTC ekskluzīvais statuss nenodrošinātu publiskām iestādēm nekādus papildus ieguvumus/iespējas/tiesības tehniskajā ziņā.
3) deleģējums LVRTC radīs papildus administratīvo slogu publiskām iestādēm, jo pagarinās piegādes ķēdi: ja tagad iestāde var iegādāties interneta pakalpojumu un IP adreses no viena un tā paša komersanta (ja tas ir LIR), tad, ieviešot deleģējumu LVRTC, iestādei būs jāvienojas gan ar LVRTC par IP adresēm kā ar vienīgo ekskluzīvo IP adrešu piešķīrēju (slēdzot atsevišķo līgumu) gan ar interneta pakalpojuma piegādātāju (slēdzot līgumu par pašu interneta pakalpojumu). Citi komersanti-LIR, iespējams, nevarēs izmantot LVRTC iestādēm izsniegtās IPv6 adreses bez LVRTC iesaistes, jo šādā gadījumā būs jāveic papildus tehniskās darbības (piemēra, jākonfigurē t.s. BGP protokols), un ir apšaubāmi, ka iestādēs ir kvalificēti speciālisti, kuri varēs veikt savu iekārtu konfigurācijas izmaiņas. Tāpat iestādēm var nebūt atbilstošās iekārtas. Ja iestādēm nav attiecīgo speciālistu un iekārtu, nav skaidrs, kas nodrošinās iekārtu administrēšanas/nomas pakalpojumus. Tādējādi deleģējuma gadījumā saskatāmi iespējamie papildus sarežģījumi un izmaksas publiskām iestādēm interneta pakalpojuma iegādē.
4) Valsts uzņēmuma iesaiste jomā, kurā jau pastāv efektīva konkurence, var novest pie neefektīvas darbības pārvaldīšanas, nelietderīgas resursu izmantošanas, mākslīgas izmaksu paaugstināšanas un tirgus izkropļošanas. Par to, ka efektivitātes ieguvumu (izmaksu) aprēķinos Anotācijā ir iespējami trūkumi, liecina tajā iekļautas atsauces uz informāciju par cenu IP adresēm: Anotācijā ir norādīts, ka IPv4 adrešu noma pasaulē ir pieejama, sākot ar 512 eur/mēnesī par 256 adresēm. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijā IPv4 adrešu noma izmaksā daudz lētāk. Publiski pieejamā informācija liecina, ka 256 IP adrešu noma ir pieejama pat par aptuveni 150 euro/mēnesī, kas ir gandrīz 3 reizes lētāk kā norādīts Anotācijā.
5) Jāņem vērā arī Konkurences padomes 2023.gada 6.jūlija atzinumā izteiktais viedoklis, ka “Ņemot vērā, ka anotācijā nav vērtēti veidi kā nodrošināt privāto komersantu iesaisti interneta protokola sestās versijas (turpmāk – IPv6) ieviešanā, t.sk., IPv6 adrešu piešķiršanā valsts un pašvaldību institūcijām, un, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo daļu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, KP aicina anotāciju papildināt ar potenciālo alternatīvo risinājumu, kas nodrošinātu privāto komersantu iesaisti IPv6 adrešu piešķiršanā valsts un pašvaldību institūcijām un saglabātu pēc iespējas lielākas konkurences iespējas starp pakalpojumu sniedzējiem, pilnvērtīgu analīzi un izvērtējumu, skaidrojot, kā attiecīgo funkciju deleģēšana Latvijas Valsts radio un televīzijas centram ir efektīvākais veids noteikumu mērķu sasniegšanai.” Aprakstot Anotācijā alternatīvo risinājumu, netiek izvērtēts risinājums, ka Latvijā esošie komersanti-LIR sāk (un tas jau notiek) piedāvāt IPv6 adreses, kas ir vienkāršs un acīmredzams. Aprakstītais risks, ka publiskās iestādes var palikt bez IP resursiem un pat bez interneta pakalpojumiem ir pārspīlēts. Ievērojot, ka interneta pakalpojumus iestādes iegādājas iepirkumos, nav iedomājama situācija, ka privātais komersants-piegādātājs var pēkšņi pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, par kuru ir noslēgts līgums ar iestādi. Turklāt, ja tomēr tiks pierādīts, ka pāreja uz “in-house” modeli rāda lielākus efektivitātes ieguvumus, būtu tomēr jāparedz periodisko ex-post efektivitātes ieguvumu pārvērtēšanu, bet Anotācija to neparedz.

Ievērojot visu augstāk minēto, uzskatām, ka, paredzot deleģējumu LVRTC ekskluzīvo funkciju piešķirt publiskām iestādēm IP adreses un administrēt to reģistru, nav pietiekami izvērtēti divi būtiskie aspekti:
1) kāpēc nepieciešama pāreja uz “in-house” modeli un
2) kāpēc deleģējums ir tieši LVRTC. 

-