Atzinums

 Iebilstam pret esošo grozījumu redakciju, un piedāvājam jaunu 37.panta redakciju. 

"Ja vienas zemesgabala robežās vai vienā būvē atsevišķus objektus vai atsevišķas darbu zonas projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, ciktāl šo objektu būvniecības ierosinātājs ir viena un tā pati persona, zemesgabala ģenerālplāna izstrādāšanu  vai atsevišķās ieceres vienas būves ietvaros vada viens būvprojekta vadītājs, kura pienākums ir koordinēt zemesgabala apbūvi kopumā, vai koordinēt visu risinājumu vienas būves ietvaros savstarpējo saskaņotību.”

 

"Ja vienas zemesgabala robežās vai vienā būvē atsevišķus objektus vai atsevišķas darbu zonas projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, ciktāl šo objektu būvniecības ierosinātājs ir viena un tā pati persona, zemesgabala ģenerālplāna izstrādāšanu  vai atsevišķās ieceres vienas būves ietvaros vada viens būvprojekta vadītājs, kura pienākums ir koordinēt zemesgabala apbūvi kopumā, vai koordinēt visu risinājumu vienas būves ietvaros savstarpējo saskaņotību.”
 

       Atkārtoti iebilstam pret 102.panta svītrošanu, kas nosaka autoruzraudzību. Tās atcelšana nozīmētu, ka no būvniecības procesa tiek izslēgts arhitekts, kurš uzrauga projekta arhitektonisko kvalitāti visā tā īstenošanas laikā (projekta būvniecība var ilgt 8 – 10 gadus). Pastāv risks, ka būvuzņēmēji centīsies ietaupīt veidos, kuri mazina būves arhitektonisko kvalitāti (atkāpes no arhitektoniskās ieceres mēdz neuzskatīt par būtiskām, būvuzraugiem mēdz būt plašas tolerances robežas attiecībā uz būvniecībā izmantojamiem materiāliem.
ka atceļot obligāto autoruzraudzību pastāv īpaši riski attiecībā uz publisko pasūtītāju projektiem (publiskie pasūtījumi būvniecībā krietni pārsniedz privāto pasūtījumu skaitu). Jebkuras publiskas ēkas būvniecība ietekmē sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu arhitektūru un dzīves vidi. Tieši autoruzraugiem ir būtiska loma minēto sabiedrības tiesību nodrošināšanā. Ņemams vērā, ka publiskajos iepirkumos būvniecībā parasti galvenais kritērijs ir zemākā cena, kā rezultātā līdzekļu taupīšana notiek uz arhitektoniskās kvalitātes rēķina. Turklāt, ja publiskajiem pasūtītājiem būs jāpamato, kāpēc viņi ir izvēlējušies saglabāt autoruzraudzību, kura vairs nebūs obligāta, tiem var tikt pārmesta valsts mantas izšķērdēšana.
Esošais autoruzraudzības regulējums ir jāsaglabā līdz topošā nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” pabeigšanai; tikai tad būs iespējams identificēt objektīvi nepieciešamās izmaiņas autoruzraudzības regulējumā.Latvijas Arhitektu savienība kā iepirkuma uzvarētājs šobrīd veic standarta izstrādi ciešā sadarbībā ar nozaru speciālistiem. Standartā plānots definēt vienotas prasības būvprojekta daļu detalizācijai katrai stadijai. Šādas prasības būs saprotamas un izpildāmas visām iesaistītajām būvniecības procesa pusēm, tās cels būvprojektu kvalitāti un paātrinās būvprojektu dokumentācijas saskaņošanu. Standarta izstrāde ir pamatots risinājums administratīvā sloga mazināšanai, kura rezultātā netiks pazemināta būvju arhitektoniskā kvalitāte un sabiedrības dzīves vides kvalitāte.
Ierosinām sarīkot atsevišķu starpministriju sanāksmi par autoruzraudzības jautājumiem  pēc nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” pabeigšanas un nodevuma iesniegšanas, uz kuru būtu jāpieaicina arī Latvijas Arhitektu savienības un citu ieinteresēto pušu pārstāvji pārstāvji. 
 

-

Iebilstam pret izmaiņām 103.pantā, jo autoruzrauga un būvuzrauga pienākumi būtiski atšķiras un to atbildības nepārklājas. Autoruzrauga kompetencē ir kontrolēt tos normatīvos aktus, kuri attiecas uz būvprojektā ietvertiem risinājumiem (arhitektoniskā un inženiertehniskā kvalitāte, drošība, ugunsdrošība, vides pieejamība, higiēna, u.c.); tā ir būvprojekta izpildījuma pārraudzība. Savukārt būvuzrauga kontrolē ir nepieļaut pārkāpumus pašā būvniecības procesā; tā ir būvdarbu veikšanas procesa uzraudzība.

Ierosinām sarīkot atsevišķu starpministriju sanāksmi par autoruzraudzības jautājumiem  pēc nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” pabeigšanas un nodevuma iesniegšanas, uz kuru tiktu uzaicināti arī Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji un citas iesaistītās puses. 

-

Iebilstam pret 104.panta svītrošanu,  KM ieskatā esošais autoruzraudzības regulējums ir jāsaglabā līdz topošā nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” pabeigšanai; tikai tad būs iespējams identificēt objektīvi nepieciešamās izmaiņas autoruzraudzības regulējumā.
Šobrīd Latvijas Arhitektu savienība kā iepirkuma uzvarētājs ir uzsācis standarta izstrādi ciešā sadarbībā ar nozaru speciālistiem. Ierosinām sarīkot atsevišķu starpministriju sanāksmi par autoruzraudzības jautājumiem  pēc nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” pabeigšanas un nodevuma iesniegšanas.

 

-

Iebilstam pret mainīto 105. panta 1.punkta redakciju , kas izslēdz otrās un trešās grupas ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas) pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam. Uzskatām, ka atceļot obligāto autoruzraudzību pastāv īpaši riski attiecībā uz publisko pasūtītāju projektiem (publiskie pasūtījumi būvniecībā krietni pārsniedz privāto pasūtījumu skaitu). Jebkuras publiskas ēkas būvniecība ietekmē sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu arhitektūru un dzīves vidi. Tieši autoruzraugiem ir būtiska loma minēto sabiedrības tiesību nodrošināšanā. Ņemams vērā, ka publiskajos iepirkumos būvniecībā parasti galvenais kritērijs ir zemākā cena, kā rezultātā taupīšana notiek uz arhitektoniskās kvalitātes rēķina. Turklāt, ja publiskajiem pasūtītājiem būs jāpamato, kāpēc viņi ir izvēlējušies saglabāt autoruzraudzību, kura vairs nebūs obligāta, tiem var tikt pārmesta valsts mantas izšķērdēšana
 Kā jau minējām iepriekš ierosinām sarīkot atsevišķu starpministriju sanāksmi par autoruzraudzības jautājumiem  pēc nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” pabeigšanas un nodevuma iesniegšanas.

-

Iebilstam pret šādu redakciju, skatīt iepriekšminētos argumentus pie  102. un 105.panta. 
Uzskatām, ka atceļot obligāto autoruzraudzību pastāv īpaši riski attiecībā uz publisko pasūtītāju projektiem (publiskie pasūtījumi būvniecībā krietni pārsniedz privāto pasūtījumu skaitu). Jebkuras publiskas ēkas būvniecība ietekmē sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu arhitektūru un dzīves vidi. Tieši autoruzraugiem ir būtiska loma minēto sabiedrības tiesību nodrošināšanā. 
Ierosinām sarīkot atsevišķu starpministriju sanāksmi par autoruzraudzības jautājumiem  pēc nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” pabeigšanas un nodevuma iesniegšanas Ekonomikas ministrijai, uz kuru tiek uzaicināti arī Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji un citas ieinteresētās puses.. 
 

-

Iebilstam pret šādu redakciju, skatīt iepriekšminētos argumentus pie 102.panta. 
Ierosinām sarīkot atsevišķu starpministriju sanāksmi par autoruzraudzības jautājumiem. Pēc nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” pabeigšanas un nodevuma iesniegšanas Ekonomikas ministrijai, uz kuru tiek uzaicināti arī Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji. 
 

-

          Iebilstam pret šādu redakciju, skatīt iepriekšminētos argumentus pie 102.panta. Ierosinām sarīkot atsevišķu starpministriju sanāksmi par  autoruzraudzības jautājumiem. Pēc nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” pabeigšanas un nodevuma iesniegšanas Ekonomikas ministrijai, uz kuru tiek uzaicināti arī Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji. 
 

-