Atzinums

Aicinām šo jēdzienu vismaz pagaidām neattiecināt uz elektroenerģijas sadales sistēmas līmeni, jo pašlaik nav tādas praktiskas vajadzības. Sadales sistēmas darbības kontekstā šāda jēdziena ieviešana varētu radīt papildus riskus un pretrunas ar sadales sistēmas operatoru licences darbības zonu principu. Sauszemes enerģētikas projektos (sadales sistēmai atbilstoši projekti) šādu pārrobežu iekārtu uzstādīšana visticamāk nav praktiski iespējama. Ja tāda tomēr būtu iespējama, tad veidotos situācija, ka sadales sistēmas operators sniegtu sadales sistēmas pakalpojumu cita (t.sk. ārvalstu) sadales sistēmas operatora licences darbības zonā. Ierosinām jau termina skaidrojumā noteikt, ka šādas iekārtas tiek pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai.
Redakcionāli ierosinām precizēt, ka pārrobežu iekārtu kopuma atsevišķas daļas var atrasties dažādās valstīs. Viena un tā pati iekārta nevarētu atrasties vienlaikus 2 valstu teritorijās. Arī 31.⁸ panta pirmās deaļas redakcijā ir minētas pārrobežu iekārtu daļas.

"42¹) pārrobežu iekārta – elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve, vai šo iekārtu kopums, kuru veidojošās daļas vienlaikus atrodas Latvijas Republikas un citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā un ir pieslēgts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai;”.

Likumprojekta 4.pantā, ar kuru tiek papildināts 5. pants ar astoto punktu, ir noteikts, ka sistēmas operatori attīsta viedo elektroenerģijas sistēmu, lai veicinātu energoefektivitāti un no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas integrēšanu.
Lai nodrošinātu skaidru normas izpratni lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka energoefektivitātes veicināšana nozīmē attiecību starp sasniegto rezultātu un patērēto enerģijas apjomu, proti, cik efektīvi enerģija tiek izmantota. Augstāka energoefektivitāte tiek sasniegta gadījumos, kad tas pats rezultāts tiek nodrošināts ar mazāku enerģijas patēriņu vai kad nemainīgu enerģijas patēriņu tiek sasniegts lielāks rezultāts.
Šāda izpratne ir nostiprināta arī Direktīvas Nr.2019/944 2.panta 30.punktā, kurā ar terminu "energoefektivitāte" tiek izprasts snieguma, pakalpojuma, preču vai enerģijas izlaides attiecība pret pievadīto enerģiju.

Nav pilnībā izprotama šo punktu praktiskā nozīme, tās vairāk izskatās par deklaratīvām normām. Pēc būtības Regulators šo viedā tīkla attīstības uzraudzības funkciju un kritēriju definēšanu, vismaz attiecībā uz tiem operatoriem, kas izstrādā 10 gadu attīstības plānus, var īstenot attīstības plāna uzraudzības ietvaros.

-

Likumprojekta 5. pantā, ar kuru tiek papildināts 5.¹ pants ar 4.¹ daļu, ir noteikts, ka
"(4¹) Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības piekļūt datu platformā uzglabātajiem datiem, kas ir nepieciešami tā funkciju izpildei."

Sadales sistēmas operators konceptuāli atbalsta likumprojekta 5.pantā ietverto regulējumu, vienlaikus lūdz paredzēt pārejas periodu šīs normas piemērošanai, nosakot, ka minētā piekļuve tiek nodrošināta ne vēlāk kā līdz 2026.gada 31.decembrim.

Sistēmas operators norāda, ka, lai nodrošinātu pārvades sistēmas operatoram tiešu piekļuvi datu platformai un lai pārvades sistēmas operators varētu iegūt reāllaika datus, sistēmas operatoram ir nepieciešams veikt datu platformā izstrādes. Šādām izstrādēm ir nepieciešami cilvēkresursi, kuri uz doto brīdi ir iesaistīti stratēģisku projektu realizācijā. Ņemot vēra, ka uz doto brīdi nepieciešamie cilvēkresursi ir piesaistīti un strādā pie citiem stratēģiski nozīmīgiem projektiem, sadales sistēmas operatoram nav pietiekamu cilvēkresursu, lai uz likumprojekta spēkā stāšanos brīdi pārvades sistēmas operatoram nodrošinātu reāllaika datus.
Sadales sistēmas operators norāda, ka iespēju robežās tas nodrošinās nepieciešamo informācijas apmaiņu manuālā režīmā, ciktāl tas tehniski būs iespējams un sniegs pārvades sistēmas operatoram pieprasīto informāciju, vienlaikus ir jānorāda, ka informācijas sagatavošana var prasīt arī zināmu laiku. Paredzot pārejas periodu, tas neliedz sistēmas operatoriem apmainīties ar informāciju manuālā režīmā, jo tiesiskais regulējums to pieļaus.
 

Pārejas noteikumi
papildināt ar 144. punktu šādā redakcijā:
144. Šā likuma 5.¹ pants ar 4.¹ daļā minētās ir tiesības piekļūt datu platformā uzglabātajiem datiem nodrošina ne vēlāk kā līdz 2026.gada 31.decembrim.
 

Aicinām (2⁹) daļā neattiecināt prasības uz sadales sitēmām.

"(2⁸)  Pārrobežu iekārtas ieviešanai elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators papildus šā likuma 22. panta pirmajā daļā noteiktajai atļaujai iesniedz sistēmas operatoram informāciju, kas apliecina citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanas atbilstību attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem valsts drošības un būvniecības jomā.
(2⁹) Ja elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators vēlas pieslēgt elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvi, kas vienlaikus atrodas Latvijas Republikas teritorijā un citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, citai Eiropas Savienības dalībvalsts elektroenerģijas pārvades sistēmai, atzinumu par elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanas atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām sniedz dienests.";

Aicinām precizēt piedāvāto redakciju.

2) atsevišķa nekustamā īpašuma vai vairāku teritoriāli un funkcionāli savienotu nekustamo īpašumu iekšējā līnija, kas savieno viena lietotāja elektroiekārtas;

Lietojot jēdzienu "elektroenerģijas uzkrātuves operators", tas būs attiecināms tikai uz reģistrētiem energoapgādes komersantiem, kuru bateriju jauda ir lielāka par 1 MW. Būtu pamatoti prasības attiecināt uz visiem enerģijas uzkrātuvju īpašniekiem, arī tiem, kas nav enerģijas uzkrātuves operatori.

"31.⁸ pants. Elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju nojaukšana
(1) Elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves īpašniekam pēc sistēmai pieslēgtas elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves, tajā skaitā pārrobežu iekārtas Latvijas Republikas teritorijā esošas daļas, ekspluatācijas izbeigšanas ir pienākums informēt par to attiecīgo sistēmas operatoru, nojaukt  būves būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, kā arī demontēt un utilizēt iekārtas.
(2) Pēc pārrobežu iekārtas ekspluatācijas pārtraukšanas elektroenerģijas ražotāja vai elektroenerģijas uzkrātuves īpāsnieka rīcību attiecībā uz pārrobežu iekārtas daļu, kas atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, noteic attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti būvniecības jomā.
(3) Prasības atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvju iekārtu demontāžai un utilizācijai, kārtību, kādā notiek prasību izpilde un finansēšana, kā arī neizpildes sekas nosaka Ministru kabinets.".
Veids