Atzinums

Lūdzam VARAM pasākuma īstenošanas noteikumu projektā iekļaut  vispārējos IKT projektu priekšatlases principus, t.sk., piemēram:
- nosakot, ka funkcionāli līdzīgām darbībām tiek nodrošināts centralizētais lietojums;
- saņemts ārējo ekspertu atzinums par IKT projektu sarakstu ar rekomendācijām par risinājumu vai to daļu, ja tās jau eksistē tirgū, iegādi vai izstrādi;
- vai tie ir/nav galveno publisko pakalpojumu sarakstā, kas jānodrošina 2021-2027 (minēti anotācijā);
-gadījumos, kad plānota IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram, risinājuma nepieciešamību pamato "klientu vajadzību izpētes" dokuments, nodrošinot, ka tiek izstrādāts tikai tad, kas prioritāri nepieciešams privātajam sektoram (veicams sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) vai vismaz saskaņojams ar EM);
- tiek ievērots darbību loģiskais secīgums;
- risinājuma sadarbspēja, t.sk. vienreizes principa nodrošināšana;
- ievēroti VARAM norādījumi par maksimālo uzturēšanas izmaksu līmeni, piemēram, noteikts vienots % ierobežojums, gan par īpašumtiesībām;

Tāpat aicinām VARAM izvērtēt nepieciešamību noteikumu projektā noteikt, ka VARAM ir jāizstrādā kārtība IKT projektu izvērtēšanai/priekšatlasei, atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām minimālajām prasībām, kas saskaņojami arī ar Finanšu ministriju kā ES fondu vadošo iestādi, t.sk. atrunājot arī kā un kādā veidā, cik bieži valsts prioritāro IKT projektu saraksts var tikt pārskatīts vai iekļaut atsauci uz dokumentu, kas to nosaka.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projektu ar normu, kura paredzētu, ka plānotie ieguldījumi publiskās pārvaldes īpašumā esošajos digitālajos risinājumos, t.sk. pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības atrodas finansējuma saņēmēja īpašumā.

-

Informējam, ka atbilstoši Kohēzijas programmas 2021.-2027. gadam 9. sadaļai “Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks” 1.3.1.1. pasākumā ir paredzēti stratēģiski svarīgie projekti. Lūdzam papildināt MK noteikumu projektu ar informāciju attiecībā uz tiem. Noteikumu projektā ir jābūt norādītiem konkrētiem plānotajiem stratēģiski svarīgajiem projektiem vai jābūt norādītam, ka visi attiecīgā pasākuma/ atlases kārtas projekti ir uzskatāmi par stratēģiski svarīgiem projektiem. Atbildīgā iestāde noteikumu projektā var definēt arī stratēģiski svarīgo projektu kopumu.

Ja noteikumu projekts paredz stratēģiski svarīgu projektu īstenošanu, noteikumu projektā iekļauj pienākumu finansējuma saņēmējam nodrošināt papildus komunikācijas pasākumu īstenošanu atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktajam.

-

Lūdzam anotācijā sniegt informāciju attiecībā uz konkrētajiem plānoto projektu priekšatlases kritērijiem un kartību, kādā minētie projekti tiks atlasīti.
Vienlaikus lūdzam norādīt datumu, līdz kuram plāno apstiprināt plānoto projektu sarakstu.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar jaunu punkta normu aiz noteikumu projekta 6.punkta, kas nosaka, ka neskatoties uz priekšatlasē atlasītajiem IKT projektiem, institūcijām iesniedzot IKT projektu pases saskaņošanai, to IKT projektu gadījumā, kas tiek iesniegti vairāk kā pēc 1,5 gadiem pēc IKT projektu saraksta apstiprināšanas, nepieciešams atkārtoti izvērtēt risinājuma aktualitāti, t.sk.nodrošinot, ka netiek izstrādāti un ieviesti tehnoloģiski novecojuši/ neaktuāli risinājumi, atkārtoti saņemot VARAM kā valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas atzinumu.

-

Lūdzam precizēt, norādot, ka atlasi izsludina pēc MK saraksta apstiprināšanas, ņemot vērā, ka Sadarbības iestāde izsludina atlasi  pēc kritēriju un noteikumu apstiprināšanas, bet šajā gadījumā, kad vēl nav zināmi projektu iesniedzēji, tas būtu priekšlaicīgi.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar normu, kura paredzētu, ka finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj dati par kopējiem ieguldījumiem katrā no Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomam- 1.3.1.SAM gadījumā atbilstošā RIS3 joma – IKT, ievadot tos Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību noteikt arī šāda RIS3 rādītāja iekļaušanu noteikumu projektā:
 “P&A izdevumu apjoms - publiskais finansējums”. Aicinām VARAM šo jautājumu savstarpēji izrunāt ar Ekonomikas ministriju kā par RIS3 monitoringu nacionāli atbildīgo iestādi.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 16. un 17.punktus, norādot finansējuma apmēru valsts budžeta finansējumam un pašvaldību budžeta finansējumam.

-

Noteikumu 11., 21., 22. punktā un anotācijā norādīta neviennozīmīga informācija, vai atbalsta pasākums vērsts tikai uz valsts kapitālsabiedrībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām vai visām publisku personu kapitālsabiedrībām. Lūdzam saskaņot informāciju.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt MKN projektu ar jaunu punktu aiz 22.punkta, paredzot VARAM kā valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas tiesības noteikt gadījumus, kad finansējuma saņēmējam ir obligāti jāpiesaista sadarbības partneri, piemēram, lai nodrošinātu centralizētu un /vai koplietošanas risinājumu izstrādi IKT projektu gadījumā, kur nepieciešami analogi risinājumi dažādām institūcijām. Šobrīd noteikumu projekts paredz tikai finansējuma saņēmējam iespēju piesaistīt sadarbības partnerus (var piesaistīt).

-

Ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 36 85. § 3. punkts) noteikto, SAM MK noteikumos ir jāparedz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, ja projekta kopējās izmaksas ir lielākas par 1 miljonu euro, vai arī atbildīgā iestāde SAM MK noteikumu anotācijā pamato, kādēļ var nepiemērot minēto risinājumu.
Tā kā MK noteikumu projekta 26.punktā ir minēts, ka nosacījums par izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu "neattiecas uz  projektu, kura ietvaros tiek īstenota valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem koordinēšana un pārvaldība", lūdzam to skaidrot anotācijā atbilstoši minētā protokollēmuma nosacījumam. Norādām, ka nepieciešams ievērot vienlīdzīgu nosacījumu piemērošanu visiem viena SAM projektiem vienādi, tai skaitā arī attiecībā uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Ja tomēr pastāv objektīvi apstākļi, kā dēļ atsevišķiem projektiem izmaksu un ieguvumu analīzi nav iesējams veikt, lūdzam to skaidrot anotācijā.

 

-

Skaidrojam, ka Vadošās iestādes vadlīniju Nr.1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 10.2.apakšpunktā noteikts šādi: "Projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvprojekta tehniskā projekta vai skiču projekta stadijā izmaksas, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas kopā ir attiecināmas līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu (t.sk. veicot grozījumus)".
Līdz ar to lūdzam nodrošināt minētā ierobežojuma iekļaušanu Ministru kabineta noteikumu projektā (kas attiecas uz minētā projekta 28.1. un 28.3. apakšpunktā minētajām izmaksām), kā arī salāgot informāciju ar anotācijā minēto.

-

Vēršam uzmanību, ka izmaksu attiecināšanā būtu jāievēro vienāda pieeja. Ņemot vērā, ka projekta vadības personāla izmaksu segšanai paredzēts piemērot vienoto izmaksu likmi, lūdzam to piemērot arī projekta īstenošanas personāla izmaksām.

-

Vēršam uzmanību, ka likmes apmērs (t.sk. aprēķini) ir jāsaskaņo ar vadošo iestādi, attiecīgi pēc vadošās iestādes saskaņojuma konkrētais procents tiek iekļauts Ministru kabineta noteikumos un nepieciešamības gadījumā tiek pārskatīta iekļautā informācija anotācijā.

-

Ņemot vērā, ka netiešo izmaksu vienoto likmi rēķina no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, lūdzam papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta 29.punktu ar atsauci arī uz minētā projekta 28.12. apakšpunktu.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Vadošās iestādes vadlīniju Nr.1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" katrā specifiskajā atbalsta mērķī (turpmāk - SAM) minētais procentuālais apmērs ir jāizvērtē individuāli, atkarībā no tā, cik apjomīgus un sarežģītus projektus paredzēts īstenot attiecīgajā SAM, taču tas kopumā nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējo tiešo attiecināmo izmaksu summas. Līdz ar to lūdzam anotācijā iekļaut pamatojumu, kāpēc konkrētajā SAM nosaka procentuālo neparedzēto izdevumu tieši tādā apmērā.

Vienlaikus lūdzam Ministru kabineta noteikumu projekta 30.punktu papildināt ar nosacījumu, ka neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

-

Vēršam uzmanību, ka ja projekta izmaksas paredzēts attiecināt no Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas vai pirms tam, un finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, anotācijā ir jāsniedz pamatojums un Ministru kabineta noteikumu projektam ir jāpievieno Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kas nosaka finanšu plūsmas pirms projekta apstiprināšanas nodrošināšanas nosacījumus, kā arī atbildīgās iestādes pienākumus un atbildību gadījumos, ja pirms projekta apstiprināšanas radušās izmaksas nav attiecināmas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Papildus lūdzam papildināt noteikumu projektu ar informāciju, ka nedrīkst attiecināt jau pabeigtas darbības.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu nosakot, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesamību. Papildus lūdzam papildināt ar nosacījumu, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta neesamība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts. 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar izvērstu pamatojumu nepieciešamībai noteikt 100 % avansa un starpposma maksājumu kopsummu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par nepieciešamību noteikt avansa apmēru 50 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.– 2027. gada plānošanas periodā" 10. punktam sadarbības iestāde, veicot avansa maksājumus, ievēro nosacījumu, ka maksimālais avansa apjoms nevar pārsniegt 30 % no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma. 
Papildus vēršam uzmanību, ka ja finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestādes, tām avansa maksājumu neplāno, attiecīgi lūdzam atrunāt uz kuriem finansējuma saņēmējiem norma par avansu ir attiecināma. 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļas punktā “Pasākumam pieejamais finansējums” norādīto informāciju, ņemot vērā noteikuma projekta 16., 17., 21.punktos norādīto, ka projektos paredzēts arī pašvaldību budžeta finansējums un projekta iesniedzējs ir arī pašvaldība.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka esošais risinājums rada nevienlīdzīgu pieeju un apstākļus projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu segšanā, līdz ar to aicinām izvērtēt, vai vienotā likme nebūtu jāpaaugstina, lai nosegtu projektu īstenošanas personāla izmaksas vai arī izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku personālam.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par sinerģiju, papildinātību ar Atveseļošanas fonda 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" plānotajiem ieguldījumiem, norādot, kā tiks nodrošināta demarkācija un dubultfinansējuma riska novēršana gadījumos, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas līdzīgas atbalstāmās darbības.

-

Lūdzam norādīt anotācijā no kādiem līdzekļiem tiks nodrošināta pasākuma rezultātu/ rādītāju ilgtspēja vai uzturēšana.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar novērtējumu par plānoto ietekmi uz tautsaimniecību, t.sk. norādot pēc iespējas izmērāmus faktiski sagaidāmos rezultātus/ rādītājus.
Investīciju pienesumu tautsaimniecībai atspoguļo, piemēram, izmērāma ietekme uz makroekonomisko vidi, pienesums ekonomikas transformācijai, nozaru konkurētspējai, uzņēmējdarbības videi, nodarbinātībai, kā arī ietekme uz nozaru politikas mērķiem, Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021.–2027.gadam noteiktajiem mērķiem u.c. t.sk. iekļaujot informāciju par to, ka projektu iesniegumu kritēriji cita starpā paredz katra IKT projekta līmenī atbilstoši MKN noteiktajiem nosacījumiem veikt izmaksu ieguvumu analīzi.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas 6.punktā ERAF finansējumu 2024.gadam, lai tas sakristu ar 1.1.apakšpunktā 2024.gadam norādīto.
Vienlaikus ievērojot, ka noteikumu projekts tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē 2024.gadā, lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā sniegto informāciju, proti, kā kārtējo gadu norādīt 2024.gadu.
 

-

Noteikumu projekta 21.punktā noteikts, ka projekta iesniedzējs citu starpā var būt arī pašvaldība, tāpat noteikumu projekta 16.punktā noteikts, ka nacionālais finansējums ir gan valsts budžeta finansējums, gan pašvaldību budžeta finansējums, savukārt, anotācijas 3.sadaļā ietekme uz pašvaldību budžetiem nav norādīta. Līdz ar to lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļu, norādot finansiālo ietekmi arī uz pašvaldību budžetiem sadalījumā pa gadiem.

-

Atbilstoši Kohēzijas programmas 2021.-2027. gadam pasākuma ietvaros īstenotie projekti un minētās atbalstāmās darbības veicinās Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) noteikto mērķu sasniegšanu. Tādējādi lūdzam papildināt MK noteikumu projektu ar informāciju par sasaisti ar ESSBJR.
Turklāt lūdzam norādīt anotācijā, ka investīcijām piemērojams Makroreģionālā un jūras baseinu stratēģija kods 03 - Baltijas jūras reģiona stratēģija.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu ar normu, kura paredzētu iespēju atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 9.panta trešajai daļai uzraudzības procesā piesaistīt tiešās pārvaldes iestādes.

-

Lūdzam aizstāt Ministru kabineta noteikumu projekta 7.punktā vārdus "ierobežotai projektu iesniegumu atlasei" ar vārdiem "atlases nolikumā noteiktā kārtībā", ņemot vērā, ka atlases nolikumā tiek noteiktas prasības kā jāsniedz projekta iesniegums un kādiem kritērijiem tam jāatbilst.

-

Lūdzam visur MK noteikumos lietot terminu "pasākums".

-

Ņemot vērā, ka šāds rādītājs ar identisko sasniedzamo vērtību jau iekļauts 1.3.1.2. pasākuma "Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai" MK noteikumos, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju attiecībā uz to, kādā veidā tas tiks uzskatīts 1.3.1.1. pasākuma ietvaros.
Vēršam uzmanību, ka 1.3.1.2. pasākuma MK noteikumu anotācijā attiecībā uz šo aspektu ir sniegta šāda informācija: "Ņemot vērā 1.3.1.1. un 1.3.1.2. pasākumu ciešo sasaisti, savstarpējo mijiedarbību un ietekmi uz 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa RCO 14 rādītāja “Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei” izpildi, lai mazinātu rādītāju pārklāšanās un dubultās uzskaites risku, RCO 14 rādītāja uzskaiti un datu ievadi ES fondu KP VIS sistēmā nodrošinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas ir galvenā atbildīgā iestāde par 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, jo RCO 14 rādītājs var tikt uzskatīts par sasniegtu tikai tad, kad tas ir veidojies no pilna un sekmīgi īstenota 1.3.1.1. un 1.3.1.2. pasākumu ieviešanas cikla, nodrošinot atbalstu publiskā sektora iestādēm digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei. "

-

Ņemot vērā, ka iekavās norādītā informācija neietilpst apstiprinātā rādītāja nosaukumā, bet ir svarīga noteikumu projekta 12.2.apakšpunkta viennozīmīgai izpratnei, aicinām iekavās norādīto informāciju pārcelt uz anotāciju.

-

Lūdzam precizēt punkta redakciju, ietverot nosacījumu/-s, lai pārliecinātos par rādītāju sasniegšanu un varētu apstiprināt maksājuma pieprasījumu, nevis nosakot, ka maksājuma pieprasījuma apstiprināšana liecina par rādītāju sasniegšanu. 

-

Aicinām papildināt, norādot, ka ERAF finansējuma intensitāte nepārsniedz izmaksu un ieguvumu analīzē aprēķināto finansējuma deficīta procentuālo apmēru, ja projekta iesniedzējs veic 26. punktā noteikto izmaksu un ieguvumu analīzi.

-

Aicinām izvērtēt, vai nav atbalstāma esošo valsts pārvaldes un pašvaldību informācijas sistēmu un platformu pilnveide un, nepieciešamības gadījumā, iestrādāt papildinājumu.

-

Aicinām anotāciju papildināt ar konkrētiem Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem, kas minēti noteikumu projekta 28.4.2. un 28.11.apakšpunktos un kurus jāņem vērā, izvērtējot valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšanas un attīstības izmaksas.

-

Nepārprotamai interpretācijai un izmaksu attiecināmības izvērtēšanai projektu īstenošanā aicinām anotāciju papildināt ar skaidrojumu par licenču un to atjauninājumu darbības periodu. 
Vienlaikus aicinām sniegt skaidrojumu un papildināt anotāciju ar informāciju, vai maksas programmatūras produkta vai programmatūras komponentes izmantošanas lietderība ir pamatota un saskaņota atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts informācijas sistēmu vispārējo tehnisko prasību jomā tiks iekļauts atzinumā saskaņā ar  valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību.
 

-

Ņemot vērā 2014-2020 perioda pieredzi IKT projektu īstenošanas uzraudzībā un interpretācijas iespējas, aicinām dzēst teksta daļu “uzturēšanas atbalsta” vai skaidrot tā nepieciešamību.  

-

Aicinām sniegt skaidrojumu MK noteikumu projekta anotācijā par specializētu tehnoloģisko risinājumu un iekārtu sagādēm un pielāgošanās izmaksām, konkretizējot tās.

-

Lūdzam konkrēti norādīt, kuru iepriekš uzskaitītajām izmaksu pozīcijām ir plānots 3% ierobežojums. Lūdzam papildināt apakšpunktu ar punktiem, kas attiecas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūras un iekārtu iegādes izmaksām.

-

Lai salāgotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai lietoto terminoloģiju, aicinām Ministru kabineta noteikumu projektā un anotācijā, kur attiecināms, aizstāt terminus - personāla atlīdzība/ personāla atlīdzības izmaksas ar "personāla izmaksas".

Lūdzām piemērot visā tekstā, kur tas ir attiecināms.

-

Lūdzam papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta 35. punktu nosakot, ka finansējuma saņēmējs nodrošina arī dubultā finansējuma neiestāšanos. 

-

Lūdzam izvērtēt un skaidri nodalīt, kādas darbības un izmaksas būs attiecināmas uz finansējuma saņēmēju, bet kādas uz sadarbības partneri.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt MK noteikumu projektu ar normu, kura paredzētu arī inovatīva publiskā iepirkuma piemērošanu.
Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

-

Aicinām papildināt ar skaidrojumu par avansa piešķiršanas nosacījumiem, kas tiek ietverts “finansējuma saņēmējam ir pabeigts iepirkums”.

-

Aicinām anotācijā ietvert atsauci uz nacionālo dokumentu, kas nosaka, kuri ir galvenie publiskie pakalpojumi kas jānodrošina ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā vai sniegt šādu skaidrojumu anotācijā.

-

Anotācijas 1.3.sadaļas apakšsadaļā “Vienkāršotās izmaksas” lūdzam norādīt korektas atsauces, precizējot punktu no “27.13.” uz “27.12.”

-