Atzinums

Aicinām  precizēt punktu, svītrojot prasību pēc vismaz divu tieši starptautisku ekspertu piesaistes, bet piesaistot tos pēc nepieciešamības - nacionāla vai starptautiska līmeņa - taču atbilstoši šim: nav saistīti ar projektu Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. panta izpratnē, un nosaka tam nepieciešamo kvalifikāciju, ko saskaņo ar atbildīgo iestādi. 

Minams, ka, piemēram, aizsardzības jomā svarīga ir gan nacionāla, gan starptautiskā dimensija, bet tieši arī lokālo aizsardzības spēju attīstības prioritātes tieši var sekmēt jaunu produktu un pakalpojumu attīstību Latvijā, ko var vērtēt šāds nacionālais eksperts, pēc tam arī nodrošinot starptautisko tirgu apgūšanu, ko var savukārt vērtēt šāds starptautisks eksperts. 

20. Sadarbības iestāde, ja nepieciešams, projekta atbilstības novērtēšanai ar inovāciju un citu saistītu pazīmju un pielietojuma vērtēšanai, kā arī starpposma un noslēguma rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanā, ko neveic šo noteikumu 19. punktā minētais nacionālais eksperts, iepirkuma procedūrā iesaista ne mazāk kā divus nacionāla vai starptautiska līmeņa ekspertus, kas nav saistīti ar projektu Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. panta izpratnē, un nosaka tam nepieciešamo kvalifikāciju, ko saskaņo ar atbildīgo iestādi.

Atkārtoti lūdzam skaidrot vai precizēt šī punkta normu, jo nav skaidrs - vai privātais līdzfinansējums var vai nevar būt natūrā (ne monetārs/naudiskā izteiksmē). 
Izziņā ir minēta pretrunīgs skaidrojums: "Skaidrojam, ka privāto līdzfinansējumu nevar ieguldīt natūrā, taču lai nodrošinātu efektīvu projekta īstenošanu(papildinot publisko finansējumu) projekta iesniedzējs nodrošina privāto līdzfinansējumu un citus privātos resursus, t.sk. īpašumā esošo mantu, intelektuālo īpašumu u.c.".
Pēc esošās normas un skaidrojuma nav saprotams, vai, piemēram, komersants, kurš īsteno projektu, savas esošās iekārtas, to izmantošanu (un ar to izmantošanu saistītās izmaksas) vai materiālus var attiecināt kā privāto līdzfinansējumu vai nevar. 

-

Aicinām precizēt punktu un tā apakšpunktus, ņemot vērā, ka, piemēram, dati “vai eksporta apjoms atbalstītajam komersanta pieaug par vismaz 10 procentiem piecu gadu laikā no noslēgumu pārskata iesniegšanas” attiecas tikai uz datu iesniegšanas periodu pēc projekta pabeigšanas, nevis 63.punktā minēto normu kopumā - ne retāk kā reizi gadā (tas ir, šos datus par procentuālo pieaugumu 10% var iesniegt tikai 5.gadā pēc tam, kad ir iesniegts noslēguma pārskats - ātrāk to nav iespējams zināt - līdz tam var informēt tikai par eksporta apjomu iepriekšējā noslēgtā pārskata gadā).
Kā arī aicinām precizēt – cik ilgā periodā tad šie dati ir jāiesniedz. Vai tie būtu 5 gadi vēl pēc projekta realizēšanas (lai novērtētu 10% pieauguma prasības izpildi saskaņā ar 63.1. un 63.2.minēto), vai arī saskaņā ar izziņā minēto: “Skaidrojam, ka komersantam nepieciešams sniegt informāciju par eksporta apjomu 3 gadu periodā pēc noslēguma pārskata iesniegšanas vadības informācijas sistēmā, informējot Ekonomikas ministriju par eksporta apjoma pieaugumu vismaz 10% apmērā”.
Līdzvērtīgi ir arī ar produktivitātes rādītājiem, ko nosaka 63.2.apakšpunkts.

63. Finansējuma saņēmējs pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā iesniedz atbildīgajai iestādei informāciju par:
63.1. komersanta eksporta apjomu par iepriekšējo noslēgto pārskata gadu ne retāk kā reizi gadā, kā arī noteiktajā projekta atskaites periodā informējot, vai eksporta apjoms atbalstītajam komersanta pieaug par vismaz 10 procentiem piecu gadu laikā no noslēgumu pārskata iesniegšanas vadības informācijas sistēmā;
63.2. komersanta produktivitātes apjomu par iepriekšējo noslēgto pārskata gadu ne retāk kā reizi gadā, kā arī noteiktajā projekta atskaites periodā informējot, vai produktivitātes apjoms atbalstītajam komersantam pieaug par vismaz 10 procentiem piecu gadu laikā no noslēgumu pārskata iesniegšanas vadības informācijas sistēmā.