Atzinums

Izvērtējot noteikumu projektu, vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas padotībā ir valsts drošības iestāde (Valsts drošības dienests), kā arī vairāki dienesti – operatīvās darbības subjekti.  
Vēršam uzmanību uz Arhīvu likuma 13. pantā  noteikto attiecībā uz arhīvu dokumentu pieejamības un izmantošanas ierobežojumiem. Proti, saskaņā ar minētā likuma 13. panta otro daļu pieejamība tiek ierobežota dokumentiem, kuri satur valsts noslēpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem (1. punkts) un publiskajiem dokumentiem, kuri citastarp radīti vai saņemti valsts drošības iestādēs, kuri satur ar nacionālo drošību, aizsardzību vai ārlietām saistītu informāciju, kuras atklāšana var radīt kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm (3. punkts).
Vienlaikus, operatīvās darbības subjekts, veic pretizlūkošanas darbības, kas atbilstoši 26.10.2004.g. MK noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” attiecībā uz operatīvās darbības subjektu īpaši pilnvaroto struktūrvienību, kas veic speciālo procesuālo aizsardzību, tās personālsastāvu un tajā nodarbināto personu lietām (2.6.3. punkts) ir klasificēti kā valsts noslēpums.
Ņemot vērā valsts drošības iestādes kompetenci, kas aptver valsts drošības aizsardzību, valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzību un noziedzīgu nodarījumu valsts drošības jomā izmeklēšanu, Valsts drošības dienests savā darbībā, tostarp informācijas apstrādē,  ir nepieciešams ievērot sevišķu slepenību, lai nekaitētu nacionālās drošības interesēm un nepārkāptu valsts noslēpuma aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un jebkādas ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem aizsargājamas informācijas nonākšana plašāka personu loka rīcībā apdraud šo iestāžu pamatfunkciju valsts aizsardzības interešu īstenošanā.
Līdz ar to Iekšlietu ministrija iebilst pret noteikumu attiecināšanu uz valsts drošības iestādēm un operatīvās darbības subjektiem tādā apjomā, kādā tas pārsniedz Arhīvu likuma 13. pantā noteiktos dokumentu pieejamības ierobežojumus un ir pretrunā ar Valsts drošības iestāžu likumā, Operatīvās darbības likumu un citos attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto. Attiecīgi lūdzam papildināt noteikumu projektu ar atrunu, ka noteikumi ir attiecināmi uz valsts drošības iestādēm un operatīvās darbības subjektiem tikai tādā apjomā, kādā tas nav pretrunā ar Arhīvu likuma 13. pantā noteiktajiem dokumentu pieejamības ierobežojumiem un Valsts drošības iestāžu likumā un citos attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām informācijas aizsardzības prasībām.
Vienlaikus, uzskatam, ka būtu izstrādājams jauns Ministru kabineta normatīvā akta projekts tikai par Latvijas Nacionālā arhīva Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izmantošanas kārtību, kuros tiktu noteikti personas datu aizsardzības pasākumi saskaņā ar ES prasībām.
 

-

Ņemot vērā ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, kā arī to, ka projektā tiek lietots termins "Institūcija" (attiecīgā locījumā un skaitlī), precizēt projekta 2.8.apakšpunktu, norādot, kas ir saprotams ar terminu "Iestāde" (attiecīgā locījumā).
 

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. No minētā izriet, ka institūciju rīcībai jāatbilst tiesību normām.
Ņemot vērā minēto, precizēt projekta 18.punktu, svītrojot apakšpunktus, kas ir deklaratīvi (piemēram, 18.5., 18.7.apakšpunkts).
 

-

Aizstāt projekta 1.7. apakšpunktā vārdu "Nacionālajā" ar vārdu "Nacionālā".
Locījums "Nacionālajā" norāda uz ģeolokāciju, kas izslēdz iespēju atļauju saņemt elektroniski ārpus atrašanās konkrētajā iestādē.

kārtību, kādā institūcija saņem Latvijas Nacionālā arhīva atļauju dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanai institūcijā

Vēršot uzmanību noteikumu projekta 3. sadaļai "Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtība institūcijām". Mūsu ieskatā minētā sadaļa ir gana plaša un ietver virkni jautājumus, tajā skaitā vairāku amata lomu funkcijas, piemēram, arhivāra, personu datu apstrādes speciālista un jurista, kas pēc savas būtības būtu regulējami ar atsevišķu normatīvo aktu, paredzot šai jomai atsevišķu regulējumu, nevis iekļaujot to noteikumu projektā, kas vispārīgi regulē dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumus.

-

Aizstāt projekta 17.6.5. apakšpunktā pieturzīmi ";" ar pieturzīmi ".".

-