Projekta ID
22-TA-2553Atzinuma sniedzējs
Vēja enerģijas asociācija
Atzinums iesniegts
18.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Iesniegta 27.10.2023. atzinuma redakcija
I Daļā, kas nenosaka obligāti ieviešamo proporciju, pieslēguma iekārtas veids nav jāierobežo un jāpieļauj tehnoloģiskā neitralitāte
Normatīvā regulējuma ieviešanas virsmērķim jābūt radīt ilgtermiņā darboties spējīgu noteikumu kopumu, kas atbildīs tirgus vajadzībām un sekmēs jaunu projektu attīstību, paredzot tikai pamatoti vajadzīgos ierobežojumus. Ne politikas plānošanas dokumenti, ne normatīvais regulējums neparedz kvotas konkrētiem ražošanas iekārtas veidiem, nedz arī preferences viena vai otra ražošanas veida pieslēgšanai tīklam. Arī Noteikumu 2. pielikums paredz tikai “plānotās iekārtas tehniskos rādītājus”, kas savā būtībā norāda uz iespēju projekta attīstības laikā šos plānus pielāgot. Tādēļ nav pamatoti ilgtermiņā ierobežot tiesības mainīt pieslēdzamo iekārtu veidu, ja šāda maiņa ir saskaņota ar sistēmas operatoru. Nav leģitīmā pamatojuma Ministru kabineta noteikumu līmenī iekļaut komersantam aizliegumu pieteiktās vēja iekārtas vietā pieslēgt saules iekārtu vai bateriju vai vēl kādu iekārtas veidu. Tieši otrādi, Atjaunojamās enerģijas direktīva ietver principu nekavēt dažādu tehnoloģiju ieviešanu vai diskriminēšanu.
Pašreiz tikai atļaujas saņemšanas brīdī tiek piemēroti dažādi kritēriji šo atļauju saņemšanai. Tādejādi, ja komersants ir izpildījis kritērijus, lai saņemtu atļauju vēja iekārtas pieslēgšanai (stingrākās prasības no piemērojamām), zūd jebkāds pamatojums ierobežot tā pāreju uz citiem iekārtu veidiem, kurām likums nosaka vienkāršākas prasības atļauju saņemšanai. Savukārt jaudu palielināšana, lai saņemtu papildu atļauju ne vienmēr var būt iespējama, jo sistēmas operatoram to ir tiesības atteikt atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta ceturtajai daļai.
Tādejādi, VEA atbalsta vajadzību noteikti tikai konkrētus un minimāli vajadzīgos ierobežojumus. Tomēr pārējā daļā ilgtermiņā iekārtas veidu maiņa būtu jāatstāj komersanta un sistēmas operatora ziņā, saglabājot komersanta pusē atbildību par iekšējo jaudas proporciju un ierobežojumu piemērošanu attiecīgā pieslēguma ietvaros.
I Daļā, kas nenosaka obligāti ieviešamo proporciju, pieslēguma iekārtas veids nav jāierobežo un jāpieļauj tehnoloģiskā neitralitāte
Normatīvā regulējuma ieviešanas virsmērķim jābūt radīt ilgtermiņā darboties spējīgu noteikumu kopumu, kas atbildīs tirgus vajadzībām un sekmēs jaunu projektu attīstību, paredzot tikai pamatoti vajadzīgos ierobežojumus. Ne politikas plānošanas dokumenti, ne normatīvais regulējums neparedz kvotas konkrētiem ražošanas iekārtas veidiem, nedz arī preferences viena vai otra ražošanas veida pieslēgšanai tīklam. Arī Noteikumu 2. pielikums paredz tikai “plānotās iekārtas tehniskos rādītājus”, kas savā būtībā norāda uz iespēju projekta attīstības laikā šos plānus pielāgot. Tādēļ nav pamatoti ilgtermiņā ierobežot tiesības mainīt pieslēdzamo iekārtu veidu, ja šāda maiņa ir saskaņota ar sistēmas operatoru. Nav leģitīmā pamatojuma Ministru kabineta noteikumu līmenī iekļaut komersantam aizliegumu pieteiktās vēja iekārtas vietā pieslēgt saules iekārtu vai bateriju vai vēl kādu iekārtas veidu. Tieši otrādi, Atjaunojamās enerģijas direktīva ietver principu nekavēt dažādu tehnoloģiju ieviešanu vai diskriminēšanu.
Pašreiz tikai atļaujas saņemšanas brīdī tiek piemēroti dažādi kritēriji šo atļauju saņemšanai. Tādejādi, ja komersants ir izpildījis kritērijus, lai saņemtu atļauju vēja iekārtas pieslēgšanai (stingrākās prasības no piemērojamām), zūd jebkāds pamatojums ierobežot tā pāreju uz citiem iekārtu veidiem, kurām likums nosaka vienkāršākas prasības atļauju saņemšanai. Savukārt jaudu palielināšana, lai saņemtu papildu atļauju ne vienmēr var būt iespējama, jo sistēmas operatoram to ir tiesības atteikt atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta ceturtajai daļai.
Tādejādi, VEA atbalsta vajadzību noteikti tikai konkrētus un minimāli vajadzīgos ierobežojumus. Tomēr pārējā daļā ilgtermiņā iekārtas veidu maiņa būtu jāatstāj komersanta un sistēmas operatora ziņā, saglabājot komersanta pusē atbildību par iekšējo jaudas proporciju un ierobežojumu piemērošanu attiecīgā pieslēguma ietvaros.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
27.10.2023. atzinuma redakcija:
VEA ierosina precizēt Noteikumu 14. punktu un izteikt to šādā redakcijā:
“14. Ja hibrīdatļauja izsniegta cita elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida pievienošanai papildus sākotnējā atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam viena pieslēguma ietvaros, hibrīdatļaujas turētājam ir pienākums ieviest sākotnējā atļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu, kas nav mazāka par 80% no sākotnējā atļaujā noteiktās maksimālās ieviešamās jaudas. Hibrīdatļaujā noteikto dažādo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijas, apjoms un to izmaiņas attiecīgā pieslēguma ietvaros netiek ierobežotas.”
Vienlaikus, ja tiek realizēts šobrīd rezervētais pieslēguma apjoms, mēs saskatām nepieciešamību uzsākt nozares diskusijas par noteikumu izstrādi ierobežojumu noteikšanai elektroenerģijas ievadīšanai tīklā (t.s. curtailment).
II Pārejas noteikumi
Noteikumos ietvertais regulējums visvairāk ietekmē komersantus, kas pašreiz ir saņēmuši atļaujas jaunu jaudu ieviešanai un iemaksājuši jaudas rezervēšanas maksas, veikuši ieguldījumus projektu attīstībā. Līdz šim nebija stingru ierobežojumu iekārtas veidu maiņai, nepastāvēja jēdziens “hibrīdatļauja”, tādēļ Noteikumi ievieš ievērojami stingrākas prasības atļauju piemērošanai, attiecinot tās retrospektīvi uz tiem, kas jau attīsta projektus. Kā minēts iepriekš, arī noteikumi Nr. 883 un esošo Noteikumu 2. pielikums paredz tikai “plānotās iekārtas tehniskos rādītājus”, kas savā būtībā norāda uz iespēju projekta attīstības laikā šos plānus pielāgot.
Ar nekavējošu Noteikumu spēkā stāšanos jaunie stingrie ierobežojumi tiek pilnā mērā attiecināti uz komersantiem, kas jau saņēmuši atļaujas, nešķirojot attiecīgo projektu attīstības līmeni un nenodrošinot projektu attīstītājiem laiku pieskaņoties jaunajam regulējumam. Tādējādi, vēršoties pret atsevišķiem projektiem, tiek negatīvi ietekmēta visa nozare. Tomēr regulējumam nav jābūt sodošam, tam jāparedz samērīgums, līdzvērtīgi konkurences apstākļi un garāki intervāli to attiecināmībai uz komersantiem, kas pašreiz jau ir uzsākuši atļaujā paredzēto tiesību izlietojumu. Ir jāparedz pārejas periods hibrīdatļauju attiecināmībai uz pašreiz izsniegtajām atļaujām un tiesības komersantiem lemt, vai turpināt projekta attīstību un vai būs iespējams nodrošināt vajadzīgo minimālo slieksni sākotnēji pieteiktās iekārtas pieslēgšanai un izpildīt citas prasības.
Tādējādi VEA ierosina paredzēt 18 mēnešu ilgu pārejas periodu Noteikumu 14. punkta piemērošanai tiem komersantiem, kas jau ir saņēmuši atļaujas, lai komersanti varētu pielāgot savu darbību jauniem noteikumiem.
III Atļaujas termiņš
Noteikumu 25. punkts paredz, ka atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi. Atļaujas derīguma termiņā komersantam jāpaspēj izstrādāt detālplānojums vai grozīt teritorijas vai lokālplānojums, saņemt būvatļauja, izstrādāt un saskaņot (bieži pat ar vairākām pašvaldībām) būvprojekts, vienoties ar būvniecības uzņēmumiem, iekārtu piegādātājiem, izbūvēt un nodot projektu ekspluatācijā. Šajā sarakstā bieži tiek aizmirsta viena būtiska sadaļa – finansējuma piesaiste, kas var būt gan kredītiestādes, gan privātie investori, gan arī pašu komersantu grupas uzņēmumu finansējums.
VEA pārstāvēto komersantu prakse liecina, ka teritorijas plānošanas dokumentu pielāgošanai un būvprojekta izstrādei nepieciešami apmēram 2,5-3 gadi, jo darbības notiek secīgi. Tas nozīmē, ka investīciju piesaiste un būvdarbu veikšanai paliek apmēram 2-2,5 gadi. Šis termiņš būtu krietni par īsu garantētai projekta ieviešanai un nodošanai ekspluatācijā. Arī nesenie apstākļi ar COVID-19 apliecināja, ka iekārtu piegādes termiņi var ievērojami pārsniegt sākotnēji plānotos. Arī iekārtu iegādi veikt laicīgāk nav samērīgi, jo projekta realizācija vairumā gadījumu ir saistīta ar finansējuma piesaisti.
Investoru, bankas vai komersantu pašu finansējuma piesaiste projekta realizācijai notiek pirms būvdarbu uzsākšanas, kad tiek izvērtēta projekta īstenošanas iespējamība, dokumentācija, noteikti riski projekta realizēšanā. Tīkla rezervācija ir viens no būtiskākiem apstākļiem, lai finansējuma piesaiste notiktu. Atbilstoši regulējumam, tīkla pieslēgumu nodrošinošie dokumenti ir divi – atļauja jaunu jaudu ieviešanai un spēkā esošie tehniskie noteikumi vai to vēlāk aizstājošie līgumi. Gan sistēmas operatora tehniskie noteikumi, gan arī tam sekojošie līgumi paredz, ka tie zaudē spēku, ja spēku zaudē atļauja. Tādējādi, finansējuma piesaistes iespēja ir atkarīga no tā, cik ilgi komersantam vēl ir spēkā esoša atļauja. No risku izvērtēšanas viedokļa iespēja atļauju pagarināt netiek automātiski ieskaitīta atļaujas termiņā. Minētā rezultātā regulējums padara tīkla pieslēguma iespējamību atkarīgu no formāla apstākļa - atļaujas derīguma termiņa.
Šo pašu apsvērumu dēļ nebūtu pareizi norādīt, ka atļauja un pieslēgums ir saņemami iespējami vēlākā stadijā, kad būvatļauja jau ir saņemta, jo arī būvatļaujai ir savi īstenošanas termiņi un apstrīdēšanas riski.
Ievērojot minēto, VEA uzskata, ka atļaujas termiņam (tādam, kāds tas ir bez pagarinājuma iespējas) ir jābūt tik samērīgam, lai atvēlētajā laikā tiktu iekļautas saprātīgas darbības projekta īstenošanai un nepastāvētu risks zaudēt pieslēguma rezervāciju formāla termiņa notecējuma dēļ. VEA ierosina izteikt Noteikumu 25. punktu šādā redakcijā:
“2. Atļaujas derīguma termiņš ir septiņi gadi. ”
IV Izslēdzams Noteikumu 9.9. punkts
Noteikumu 9.9. punkts paredz iespēju atteikt izsniegt atļauju, ja pārvades sistēmas operators ir pārtraucis tehnisko prasību izsniegšanu iesniegumā norādītajā administratīvajā teritorijā.
Šajā sakarā VEA vērš ministrijas uzmanību, ka atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta ceturtajai daļai, sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pieslēgumu attiecīgajai sistēmai, ja tās tīklu jauda nav pietiekama. Atteikums tiek izsniegts kā atbilde uz noteikta iesniedzēja pieprasījumu, kas sagatavots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tādējādi, normatīvie akti nepieļauj sistēmas operatora tiesības pārtraukt tehnisko prasību izsniegšanu un ar šādu neatļautu darbību nevar tikt pamatots atteikums izsniegt atļauju. Svarīgi būtu ievērot konsekvenci – vai nu atļaujai būtu jāsaglabā sava neatkarīgā daba, paliekot par pirmo dokumentu, kas izsniegts apliecinot tiesības ieviest jaunu jaudu, vai atļauju izsniegšanas process būtu jānodod sistēmas operatoram, izveidojot vienas pieturas aģentūru tīkla pieslēguma jautājumos.
Papildus jānorāda, ka tehnisko prasību izsniegšana nav sasaistīta ar administratīvām teritorijām, bet gan ar noteiktu sistēmu un līnijām, tādēļ šāda atsauce pati par sevi nebūtu iekļaujama Noteikumos.
Ievērojot minēto, VEA ierosina izslēgt Noteikumu 9.9. punktu.
VEA ierosina precizēt Noteikumu 14. punktu un izteikt to šādā redakcijā:
“14. Ja hibrīdatļauja izsniegta cita elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida pievienošanai papildus sākotnējā atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam viena pieslēguma ietvaros, hibrīdatļaujas turētājam ir pienākums ieviest sākotnējā atļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu, kas nav mazāka par 80% no sākotnējā atļaujā noteiktās maksimālās ieviešamās jaudas. Hibrīdatļaujā noteikto dažādo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijas, apjoms un to izmaiņas attiecīgā pieslēguma ietvaros netiek ierobežotas.”
Vienlaikus, ja tiek realizēts šobrīd rezervētais pieslēguma apjoms, mēs saskatām nepieciešamību uzsākt nozares diskusijas par noteikumu izstrādi ierobežojumu noteikšanai elektroenerģijas ievadīšanai tīklā (t.s. curtailment).
II Pārejas noteikumi
Noteikumos ietvertais regulējums visvairāk ietekmē komersantus, kas pašreiz ir saņēmuši atļaujas jaunu jaudu ieviešanai un iemaksājuši jaudas rezervēšanas maksas, veikuši ieguldījumus projektu attīstībā. Līdz šim nebija stingru ierobežojumu iekārtas veidu maiņai, nepastāvēja jēdziens “hibrīdatļauja”, tādēļ Noteikumi ievieš ievērojami stingrākas prasības atļauju piemērošanai, attiecinot tās retrospektīvi uz tiem, kas jau attīsta projektus. Kā minēts iepriekš, arī noteikumi Nr. 883 un esošo Noteikumu 2. pielikums paredz tikai “plānotās iekārtas tehniskos rādītājus”, kas savā būtībā norāda uz iespēju projekta attīstības laikā šos plānus pielāgot.
Ar nekavējošu Noteikumu spēkā stāšanos jaunie stingrie ierobežojumi tiek pilnā mērā attiecināti uz komersantiem, kas jau saņēmuši atļaujas, nešķirojot attiecīgo projektu attīstības līmeni un nenodrošinot projektu attīstītājiem laiku pieskaņoties jaunajam regulējumam. Tādējādi, vēršoties pret atsevišķiem projektiem, tiek negatīvi ietekmēta visa nozare. Tomēr regulējumam nav jābūt sodošam, tam jāparedz samērīgums, līdzvērtīgi konkurences apstākļi un garāki intervāli to attiecināmībai uz komersantiem, kas pašreiz jau ir uzsākuši atļaujā paredzēto tiesību izlietojumu. Ir jāparedz pārejas periods hibrīdatļauju attiecināmībai uz pašreiz izsniegtajām atļaujām un tiesības komersantiem lemt, vai turpināt projekta attīstību un vai būs iespējams nodrošināt vajadzīgo minimālo slieksni sākotnēji pieteiktās iekārtas pieslēgšanai un izpildīt citas prasības.
Tādējādi VEA ierosina paredzēt 18 mēnešu ilgu pārejas periodu Noteikumu 14. punkta piemērošanai tiem komersantiem, kas jau ir saņēmuši atļaujas, lai komersanti varētu pielāgot savu darbību jauniem noteikumiem.
III Atļaujas termiņš
Noteikumu 25. punkts paredz, ka atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi. Atļaujas derīguma termiņā komersantam jāpaspēj izstrādāt detālplānojums vai grozīt teritorijas vai lokālplānojums, saņemt būvatļauja, izstrādāt un saskaņot (bieži pat ar vairākām pašvaldībām) būvprojekts, vienoties ar būvniecības uzņēmumiem, iekārtu piegādātājiem, izbūvēt un nodot projektu ekspluatācijā. Šajā sarakstā bieži tiek aizmirsta viena būtiska sadaļa – finansējuma piesaiste, kas var būt gan kredītiestādes, gan privātie investori, gan arī pašu komersantu grupas uzņēmumu finansējums.
VEA pārstāvēto komersantu prakse liecina, ka teritorijas plānošanas dokumentu pielāgošanai un būvprojekta izstrādei nepieciešami apmēram 2,5-3 gadi, jo darbības notiek secīgi. Tas nozīmē, ka investīciju piesaiste un būvdarbu veikšanai paliek apmēram 2-2,5 gadi. Šis termiņš būtu krietni par īsu garantētai projekta ieviešanai un nodošanai ekspluatācijā. Arī nesenie apstākļi ar COVID-19 apliecināja, ka iekārtu piegādes termiņi var ievērojami pārsniegt sākotnēji plānotos. Arī iekārtu iegādi veikt laicīgāk nav samērīgi, jo projekta realizācija vairumā gadījumu ir saistīta ar finansējuma piesaisti.
Investoru, bankas vai komersantu pašu finansējuma piesaiste projekta realizācijai notiek pirms būvdarbu uzsākšanas, kad tiek izvērtēta projekta īstenošanas iespējamība, dokumentācija, noteikti riski projekta realizēšanā. Tīkla rezervācija ir viens no būtiskākiem apstākļiem, lai finansējuma piesaiste notiktu. Atbilstoši regulējumam, tīkla pieslēgumu nodrošinošie dokumenti ir divi – atļauja jaunu jaudu ieviešanai un spēkā esošie tehniskie noteikumi vai to vēlāk aizstājošie līgumi. Gan sistēmas operatora tehniskie noteikumi, gan arī tam sekojošie līgumi paredz, ka tie zaudē spēku, ja spēku zaudē atļauja. Tādējādi, finansējuma piesaistes iespēja ir atkarīga no tā, cik ilgi komersantam vēl ir spēkā esoša atļauja. No risku izvērtēšanas viedokļa iespēja atļauju pagarināt netiek automātiski ieskaitīta atļaujas termiņā. Minētā rezultātā regulējums padara tīkla pieslēguma iespējamību atkarīgu no formāla apstākļa - atļaujas derīguma termiņa.
Šo pašu apsvērumu dēļ nebūtu pareizi norādīt, ka atļauja un pieslēgums ir saņemami iespējami vēlākā stadijā, kad būvatļauja jau ir saņemta, jo arī būvatļaujai ir savi īstenošanas termiņi un apstrīdēšanas riski.
Ievērojot minēto, VEA uzskata, ka atļaujas termiņam (tādam, kāds tas ir bez pagarinājuma iespējas) ir jābūt tik samērīgam, lai atvēlētajā laikā tiktu iekļautas saprātīgas darbības projekta īstenošanai un nepastāvētu risks zaudēt pieslēguma rezervāciju formāla termiņa notecējuma dēļ. VEA ierosina izteikt Noteikumu 25. punktu šādā redakcijā:
“2. Atļaujas derīguma termiņš ir septiņi gadi. ”
IV Izslēdzams Noteikumu 9.9. punkts
Noteikumu 9.9. punkts paredz iespēju atteikt izsniegt atļauju, ja pārvades sistēmas operators ir pārtraucis tehnisko prasību izsniegšanu iesniegumā norādītajā administratīvajā teritorijā.
Šajā sakarā VEA vērš ministrijas uzmanību, ka atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta ceturtajai daļai, sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pieslēgumu attiecīgajai sistēmai, ja tās tīklu jauda nav pietiekama. Atteikums tiek izsniegts kā atbilde uz noteikta iesniedzēja pieprasījumu, kas sagatavots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tādējādi, normatīvie akti nepieļauj sistēmas operatora tiesības pārtraukt tehnisko prasību izsniegšanu un ar šādu neatļautu darbību nevar tikt pamatots atteikums izsniegt atļauju. Svarīgi būtu ievērot konsekvenci – vai nu atļaujai būtu jāsaglabā sava neatkarīgā daba, paliekot par pirmo dokumentu, kas izsniegts apliecinot tiesības ieviest jaunu jaudu, vai atļauju izsniegšanas process būtu jānodod sistēmas operatoram, izveidojot vienas pieturas aģentūru tīkla pieslēguma jautājumos.
Papildus jānorāda, ka tehnisko prasību izsniegšana nav sasaistīta ar administratīvām teritorijām, bet gan ar noteiktu sistēmu un līnijām, tādēļ šāda atsauce pati par sevi nebūtu iekļaujama Noteikumos.
Ievērojot minēto, VEA ierosina izslēgt Noteikumu 9.9. punktu.
Piedāvātā redakcija
-