Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos" ir sagatavots saskaņā ar Zvejniecības likuma 12. panta ceturto daļu, kas noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos. Savukārt projekts cita starpā paredz atļaujas (licences) anulēšanas nosacījumus u.tml. 

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]", lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.
Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktam pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu un projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietverto informāciju vai paredzēt attiecīgus grozījumus Zvejniecības likuma 12. panta ceturtajā daļā un pēc to pieņemšanas veikt projekta saskaņošanu.
 

-

Lūdzam projektā noteikt personas datu glabāšanas termiņu, kā arī anotācijā sniegt skaidrojumu, kas pamatotu izvēlēto personas datu glabāšanas termiņu.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Vispārīgā datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu.
Projekta 4.2., 4.3., 4.4., 5.2., 5.3., 5.4., 5.8.1. un 5.8.3. apakšpunkts, paredz personas datu apstrādi, tomēr ne projektā vai anotācijā nav norādīts, cik ilgi tiek glabāti personas dati, kas iegūti, pamatojoties uz projekta normām.


 

-

Lūdzam projektā precizēt, kādus tieši kuģošanas līdzekļa (līdzekļu) īpašnieka datus paredzēts apstrādāt saskaņā ar projekta 5.8.1.apakšpunktu.  

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka regulējums par iestādes tiesībām iegūt informāciju ir paredzēts Administratīvā procesa likuma 59. pantā, lūdzam precizēt projekta 8. punktā ietverto regulējumu.
 

-

Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.
Savukārt Zvejniecības likumā nav regulējuma, ka, izsniedzot atļaujas (licences), var nepiemērot Administratīvā procesa likuma regulējumu. Līdz ar to projekta 10. punktā nevar paredzēt, ka lēmuma par atļaujas (licences) izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju (licenci) pieņemšanas termiņu skaita no pieprasītās papildu informācijas saņemšanas brīža. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 10. punktā paredzēto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā ir noteiktas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, kas cita starpā paredz, ka administratīvajā aktā ietver administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pants). Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 10. punktā minēto vārdu "pamatotu".
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa noteic, ka, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 10. un 15. punktā paredzēto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 11. pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Savukārt no projekta 11. punktā minētā izriet, ka Valsts vides dienests var apturēt izsniegto atļauju (licenču) darbību un anulēt izsniegtās atļaujas (licences), bet Zvejniecības likuma 12. pantā nav attiecīga regulējuma. Turklāt Zvejniecības likuma 12. pantā nav arī regulējuma par to, ka Valsts vides dienests var pagarināt izsniegto atļauju (licenču) termiņu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu un anotācijā ietverto informāciju vai paredzēt attiecīgus grozījumus Zvejniecības likuma 12. panta ceturtajā daļā un pēc to pieņemšanas veikt projekta saskaņošanu.
 

-

No projekta 12. punktā ietvertā regulējuma izriet, ka Valsts vides dienesta izsniegtās atļaujas (licences) ir pieejamas tikai elektroniski valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma". Turklāt anotācijā norādīts, ka nepieciešams atteikties no atļaujas (licences) izsniegšanas papīra formā.
Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likums neparedz, ka administratīvais process iestādē notiek tikai elektroniski. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Līdz ar to, ja projektā nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, attiecīgs regulējums jāparedz Zvejniecības likumā, vienlaikus norādot pamatojumu šāda regulējuma nepieciešamībai.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu un anotācijā ietverto informāciju vai paredzēt attiecīgus grozījumus Zvejniecības likumā un pēc to pieņemšanas veikt projekta saskaņošanu.
 

-

Netiek apšaubīts, ka projekta 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunktā norādītie apstrādājamie personas dati ir nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai, taču, lai būtu izprotams attiecīgo personas datu apstrādes tiesiskais pamats, aicinām to detalizētāk aprakstīt anotācijā, norādot, kādam nolūkam tiek apstrādāti attiecīgie personas dati, papildus izvērtējot, vai tiek apstrādāts samērīgs datu daudzums, ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta "b" un "c"  apakšpunktā ietvertos nolūka ierobežojuma un datu minimizēšanas principus.  
 

-

Netiek apšaubīts, ka projekta 5.2., 5.3., 5.4., 5.8.1. un 5.8.3. apakšpunktā norādītie apstrādājamie personas dati ir nepieciešami  projekta mērķa sasniegšanai, taču, lai būtu izprotams attiecīgo personas datu apstrādes tiesiskais pamats, aicinām to detalizētāk aprakstīt anotācijā, norādot, kādam nolūkam tiek apstrādāti attiecīgie personas dati, papildus izvērtējot, vai tiek apstrādāts samērīgs datu daudzums, ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta "b" un "c" apakšpunktā ietvertos nolūka ierobežojuma un datu minimizēšanas principus.  
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka ar rakstveida dokumentu saprot gan dokumentu papīra formātā, kas ir pašrocīgi parakstīts, gan elektronisko dokumentu, kas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts.
evērojot minēto, lūdzam aizstāt projekta 13. punktā vārdu "rakstiski" ar vārdu "rakstveidā".
 

-

Ņemot vērā, ka projekta normas paredz personas datu apstrādi, lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu. Aicinām papildināt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ar informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei, proti, spēkā esošo ārējo normatīvo aktu (vai aktus) un tā normu (vai normas), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā, kā arī sniegt īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādus tieši datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, datu glabāšanas termiņu un tā pamatojumu.
 

-