Atzinums

Ierosinām svītrot 7. panta pirmās daļas 5.punktu vai precizēt, ka tas ir plānotais vai prognozētais (vai iepriekšējos periodos sasniegtais) apmērs. Tirgus situācija ir ļoti mainīga, turklāt arī valsts kapitālsabiedrībām un atkarīgajām sabiedrībām ir jābūt tiesībām Konkurences likuma ietvaros darboties elastīgi. Mūsu ieskatā nebūtu pamatoti valsts kapitālsabiedrībām un atkarīgām sabiedrībām noteikt stingrākas prasības darbībai tirgū nekā privātajām kapitālsabiedrībām, ja tiek ievērots Konkurences likums.
Tāpat būtu nepieciešams papildināt 6) punktu ar vārdiem “ja attiecināms” vai “ja nepieciešams”;
 Vēlētos uzsvērt, ka gan 5., gan 6. punktā paredzētai informācijai var būt tikai indikatīvs raksturs jau minēto mainīgo tirgus un ģeopolitisko apstākļu ietekmē. Tāpat jāņem vērā, ka lielākā daļa valsts kapitālsabiedrību faktiski ļoti spraigi konkurē ar kaimiņvalstu attiecīgās jomas uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka vidēji laika periods no dokumentu sagatavošanas līdz izskatīšanai Ministru kabinetā pat šķietami vienkāršās situācijās paiet vidēji 6-8 mēneši, sagatavotā informācija var būt neaktuāla jau lēmuma pieņemšanas brīdī. 

 

Kopumā, ņemot vērā 7. punkta pirmajā daļā iekļauto izvērsumu un resursus, kas būtu nepieciešami šādu pētījumu veikšanai, ierosinām šādu izvērtējuma apjomu noteikt tikai, ja tiek piedāvāts veikt izmaiņas līdzdalībā, precizējot to jau 7. panta pirmās daļas ievadā.
Ierosinām papildināt 7.panta ceturto daļu ar citiem gadījumiem.
Ierosinām precizēt 7.panta pirmās daļas 9. un 10. punktā – aizstāt vārdus ‘’meitas sabiedrībās’’ ar vārdiem ‘’atkarīgās sabiedrības’’;
 Lūdzam precizēt terminu lietojumu 7. panta (1) daļā “priekšlikumu pamato ar izvērtējumu, kurā ietver” un (3) daļā – “lēmumā ietver vērtējumu”.

Likuma 24.¹panta otrās daļas 2. punktu ierosinām izvērtēt un skaidrot, kā šie ilgtspējas mērķi valdības maiņu gadījumā kapitālsabiedrību grupām tiek koordinēti ar, piemēram, spēkā esošām vidēja termiņa darbības stratēģijas piecu gadu periodu un kāda ir secīga rīcība, ja Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību vai Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai iekļautie pasākumi atšķiras no līdzšinējām konkrētu kapitālsabiedrību pārvaldības nostādnēm (piem., vai tas ir pamats grozīt gaidu vēstuli, ja tāda tikusi, piemēram, apstiprināta pēdējo 3-6 mēnešu laikā).

-

Tā kā jaunajos pantos, kuros ir noteikta jauna kārtība, kā izvērtē neparedzētus darījumus, netiek dota atsauce, ka runa ir par valsts kapitālsabiedrībām vai tādām kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, iebilstam panta piedāvātajai redakcijai, priekšlikums precizēt šo pantu - skaidri norādot, ka šāda darījumu izvērtēšanas kārtība ir attiecināma uz valsts kapitālsabiedrībām vai tādām kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir izšķiroša ietekme.
No likumprojektā piedāvātās 26. panta sestās, septītās, astotās, devītās un trīspadsmitās daļas piedāvātās redakcijas neizriet, ka šīs panta daļas, tāpat kā iepriekšējās 26. panta daļas, attiecas tikai uz valsts kapitālsabiedrībām vai tādām kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir izšķiroša ietekme.

 

Precizēt  26. panta sesto, septīto, astoto, devīto un trīspadsmito daļu un vārdu “kapitālsabiedrība” visos locījumos aizstāt ar vārdiem “ valsts kapitālsabiedrība" vai "kapitālsabiedrība, kurā valstij ir izšķiroša ietekme” attiecīgos locījumos.


 

Ievērojot izmaiņas 58. un 59.pantos, kuru rezultātā ir nepieciešams izdarīt grozījumus  valdes locekļu pilnvarojuma līgumos un atsaukšanas pabalstiem, likumprojektā nepieciešams paredzēt attiecīgu pārejas noteikumu.
 

-

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem attiecībā par 25. panta regulējumu, paredzot, ka pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās iedalīšana grupās tiek veikta, veicot kārtējo nākamo līdzdalības izvērtējumu vai ārkārtas izvērtējumu, ja tāds tiks ierosināts. Tāpat būtu jānosaka, kurā brīdī pēc kritēriju izmaiņām tiek veikta pārdalīšana grupās un vai kritēriju izmaiņas vērtējamas no operatīviem datiem vai apstiprinātā gada pārskata.  Ierosinām izvērtēt iespēju izmantot citu terminu “no valsts atkarīga” vietā, ņemot vērā, ka 10% apmērā ieskaita arī iespējamu pašvaldības finansējumu un vai 10% slieksnis ir atbilstošs apzīmējumam “atkarīgs”.
 

-

Tāpat ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kurā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107.pantā noteiktos padomes uzdevumus papildināt atbilstoši 2023. gada 11.maija likumā ‘’Grozījumi Komerclikumā’’ izdarītajiem grozījumiem Komerclikuma 291. pantā un 292 pantā.
 

-

Priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu par īpašnieka gaidu vēstuli arī privātai kapitālsabiedrībai.


 

Papildināt likumu ar jaunu 25.³ pantu "Īpašnieka gaidu vēstule privātai kapitālsabiedrībai" šādā redakcijā: "25.³ pants. Īpašnieka gaidu vēstule privātai kapitālsabiedrībai:(1) Ar apstiprinātajās nozaru attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozaru attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto uzdevumu īstenošanu saderīgus mērķus privātās kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir līdzdalība, kapitāla daļu turētājs ietver īpašnieka gaidu vēstulē privātai kapitālsabiedrībai.(2) Īpašnieka gaidu vēstulē privātai kapitālsabiedrībai ietver šī likuma 25.² panta otrajā daļā minēto informāciju.(3) Kapitāla daļu turētājs iesniedz īpašnieka gaidu vēstuli privātās kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem).(4) Kapitāla daļu turētājs pirms īpašnieka gaidu vēstules iesniegšanas dalībnieku (akcionāru) sapulcei saņem nozares ministrijas (ja kapitāla daļu turētājs nav nozares ministrija) un  koordinācijas institūcijas atzinumu.(5) Kapitāla daļu turētājam ir tiesības aktualizēt īpašnieka gaidu vēstuli privātai kapitālsabiedrībai pēc nepieciešamības, ja kapitāla daļu turētāja ieceres vai nozares politikas pamatnostādnes vai mērķi ir mainījušies. Īpašnieka gaidu vēstules privātai kapitālsabiedrībai aktualizēšanu var ierosināt arī nozares ministrija vai citas ieinteresētās puses."

Ar šo normu tiek grozīts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5.panta pirmā daļa, attiecībā uz līdzdalības apmēra izmaiņām atkarīgajā sabiedrībā (5. panta otrās daļas 2. punkts) būtu nepieciešams precizējums tekstā vai skaidrojums anotācijā, kas nostiprinātu līdzšinējo praksi, ka uz Ministru kabinetu nav jāvirza jautājums par līdzdalības izmaiņām, ja, piemēram, tiek samazināts pamatkapitāls (līdzdalības izbeigšana daļā par samazināto pamatkapitālu) vai palielināts pamatkapitāls (līdzdalības iegūšana daļā par palielināto pamatkapitālu) atkarīgajā sabiedrībā. Ierosinām apsvērt, vai līdzdalības apmēra izmaiņas nepieciešams virzīt uz Ministru kabinetu (5. panta pirmās daļas 1. punkts) pamatkapitāla samazināšanas/palielināšanas gadījumos valsts kapitālsabiedrībās. Būtu jāprecizē, vai ar līdzdalības apmēra izmaiņām saprot arī līdzdalības īpatsvara izmaiņas vairāku dalībnieku gadījumā, nemainoties konkrētā dalībnieka nominālajam līdzdalības apmēram.

-

 25.’ pantam būtu jāparedz pārejas noteikums, ka pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās iedalīšana grupās tiek veikta, veicot kārtējo nākamo līdzdalības izvērtējumu vai ārkārtas izvērtējumu, ja tāds tiks ierosināts. Tāpat būtu jānosaka, kurā brīdī pēc kritēriju izmaiņām tiek veikta pārdalīšana grupās un vai kritēriju izmaiņas vērtējamas no operatīviem datiem vai apstiprinātā gada pārskata.  Ierosinām izvērtēt iespēju izmantot citu terminu “no valsts atkarīga” vietā, ņemot vērā, ka 10% apmērā ieskaita arī iespējamu pašvaldības finansējumu un vai 10% slieksnis ir atbilstošs apzīmējumam “atkarīgs”.

-

Attiecībā uz 26. pantā minēto vidēja termiņa darbības stratēģiju, kā arī citos gadījumos, kad jautājumus, kas saistīti ar valsts kapitāla daļu un atkarīgo  sabiedrību kapitāla daļu pārvaldi izlemj valsts institūcijas, ierosinām noteikt termiņus lēmumu pieņemšanai (26. panta ceturtajā daļā – īsāku termiņu), lai novērstu gadījumus, kad mainīgas tirgus situācijas gadījumā lēmumi vispār netiek virzīti un pieņemti vai pieņemti ar tādu laika nobīdi, ka lēmuma pieņemšanai sagatavotā informācija jau ir zaudējusi aktualitāti. 5 gadu plānošanas periods mūsdienās ir ļoti garš, un, ja netiek uz Ministru kabinetu virzītas izmaiņas līdzdalībā, būtu jāparedz elastīgāki risinājumi stratēģiskās plānošanas dokumentu izmaiņām.
 

-

Attiecībā par likumprojektā papildināto 31.panta 1¹.daļu, lūdzam precizēt redakciju, un vārdus ‘’valdes un padomes locekļus kapitālsabiedrībās’’ aizstāt ar vārdiem ‘’Atlasot padomes locekļus un valdes locekļus kapitālsabiedrībās’’. 

-

Attiecībā par likumprojektā papildināto 31.panta 1².daļu, ierosināt svītrot vārdus ‘’un vada’’. Kapitālsabiedrības padome ir koleģiāla institūcija, kas nevar vadīt nominācijas komisiju (komiju vada komisijas priekšsēdētājs).

-

Likumprojektā nav norādīts grozītais 58.panta pirmās daļas 2. punkta a) apakšpunkts. Attiecībā uz informācijas publicēšanas prasībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.2 un 58.3 pantu, lūdzam ņemt vērā likumprojekta Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, projekta ID Nr. 23-TA-3259 izskatīšanas gaitu.
 

-

Ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kurā svītrot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 118.panta trešo daļu.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot - vai 102. panta 2. daļas 5. punktā ar papildinājumu “kā arī jautājumos, kuros lēmums jāpieņem nekavējoties”, ir domāts jebkurš arī valdes un padomes kompetencē esošs jautājums.
 

-

LDDK ieskatā likumprojekts papildināms:

 aiz vārda ‘’sapulces’’ papildināt ar vārdu ‘’padomes’’.
 

,Lūdzam skaidrojumu, vai 116. panta pirmās daļas 2) punktā minētajos gadījumos domāti jebkuri reorganizācijas vai pārveides gadījumi.
 

-

Lūdzam anotācijā skaidrot attiecībā uz 116. panta pirmās daļas 5) punktu, kādi varētu būt ilgstošas prombūtnes piemēri un kam un ar ko būtu jāvienojas par valdes funkciju nodrošināšanas kārtību. Vai pamats atsaukt valdes locekli ir atkarīgs no citu valdes locekļu iesaistes valdes funkciju realizēšanā? Vai šāda prombūtne nevar tikt uzskatīta par svarīgu atsaukšanas iemeslu, jo notiek pienākumu neizpilde?
 

-