Atzinums

1. Lūdzam precizēt noteikumu projektu, nosakot atbildīgo subjektu, kura kompetencē būtu uzraudzīt un izvērtēt noteikumu projekta 1. punktā minēto prasību izpildi. Tāpat nepieciešams skaidri definēt institūciju, kas veiks pasākumu tehniskā, ekonomiskā un funkcionālā pamatojuma izvērtēšanu, kā arī noteikt pašvaldību tiesības lēmumu pieņemšanas procesā izmantot to energopārvaldības sistēmas datus.
Noteikumu projekta tālāka virzība ir pieļaujama tikai pēc visaptveroša izmaksu novērtējuma veikšanas un konkrētu finansēšanas mehānismu definēšanas. Anotācijā būtu precizējami finanšu avoti, kas nodrošinās izvirzīto prasību praktisku ieviešanu un ilgtspēju.
Vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā esošā ēku fonda tehnisko stāvokli, piemēram, viencauruļu apkures sistēmu un novecojušu radiatoru īpatsvaru, universāla prasību piemērošana visām ēku grupām var nebūt prioritāra un ekonomiski pamatota. Ierosinām izvērtēt iespēju diferencēt prasības vai paredzēt izņēmumus gadījumos, kad tehnisko uzlabojumu veikšana nesniedz proporcionālu energoefektivitātes ieguvumu attiecībā pret nepieciešamajām investīcijām.

2. Punkts ir formulēts ar vairākiem nosacījumiem (“ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli īstenojami”), kas praksē rada iespēju izvairīties no iekštelpu temperatūras regulēšanas ieviešanas. Turklāt vienā punktā apvienotas atšķirīgas ēkas sistēmas – apkure un ventilācija. Šim punktam ir jāpasaka, ka viencauruļu apkures sistēmas nav efektīvas un ir nepieciešama to nomaiņa pret efektīvākām. Tas ir izdevīgi iedzīvotājiem un ēku īpašniekiem.

Aicinām:
- noteikt iekštelpu temperatūras individuālu regulēšanu kā obligātu prasību;
- ventilācijas gaisa apmaiņas regulēšanu izdalīt atsevišķā punktā;
- precizēt terminoloģiju, aizstājot jēdzienu “pašregulējošas ierīces” ar tehnoloģiski precīzāku formulējumu.

3. Mainot siltuma ģeneratoru nekādi nesanāks to attiecināt uz pārējo ēku.  Gaisa temperatūru regulēt ir samērā vienkārši ar termoregulatoriem pie radiatoriem. Gaisa mitrināšanai ir vajadzīgas iekārtas. Arī gaisa daudzuma regulēšanai vajag papildus iekārtās un pārbūvēt ventilācijas sistēmas.

“9. Ēkās nodrošina iekštelpu gaisa temperatūras regulēšanas iespēju katrā telpā vai telpu grupā, izmantojot automātiski vai attālināti vadāmas regulēšanas ierīces.”
 

1. Vēršam uzmanību, ka ietvertā prasība nodrošināt automātisku apgaismojuma vadības ierīču uzstādīšanu nedzīvojamās ēkās ir definēta vispārīgi, neietverot izvērstu izvērtējumu par plānoto pasākumu izmaksu efektivitāti un faktisko enerģijas ietaupījumu dažādos ēku tipos. Bez šāda izvērtējuma nav iespējams objektīvi pamatot noteiktā regulējuma samērīgumu, lietderību un tā ietekmi uz dažādu kategoriju ēku īpašniekiem vai pārvaldniekiem.

2. Formulējums pieļauj interpretāciju par prasības nepiemērošanu, kā arī nav skaidri noteikts, kuros gadījumos prasība stājas spēkā.

1. Norādām, ka noteiktie termiņi nav sasaistīti ar finansējuma pieejamību un pašvaldību investīciju plānošanas cikliem. Prasību izpilde lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Savienības fondu pieejamības, līdz ar to nepieciešama elastīgāka pieeja vai sasaistes mehānisms ar finansējuma programmām.

2. Kāpēc apgaismojuma vadības ierīces tiek saistītas ar apkures un ventilācijas ierīču jaudu? Ja tas attiecas uz apgaismojumu, tad tam būtu jābūt saistītam ar apgaismojuma ierīču jaudu. 70kW ir robeža, kad visām pašvaldības ēkām būs jāuzstāda vadības sistēmas. Jau ar vienu uzstādīt apgaismojuma vadība sistēmu ir pietiekoši daudz problēmu. Uzstādīšana ir dārga un ekspluatācijā vajag papildus datorprogrammu licences un uzturēt datoru, kas to sistēmu vada. Tas drīzāk rada zaudējumus nevis ietaupījumu nodokļu maksātājiem. Saprotu, ka tādas sistēmas prasa izbūvēt jaunbūvēm, kur tam var saskatīt ekonomisko pamatojumu kā muzejā vai lielveikalos.

3. Aicinām papildināt punktu:
- pagarināt noteikto prasību izpildes termiņus vismaz par 3–5 gadiem;
- paredzēt, ka tuvākajā periodā (piemēram, no 2027. gada) pilnā apjomā prasības attiecas tikai uz jaunbūvēm;
- noteikt pakāpenisku ieviešanas grafiku, prioritāri uzlabojot ēkas ar zemāko energoefektivitāti;
- nodrošināt valsts līdzfinansējumu, izveidot mērķētas programmas Eiropas Savienības fondu ietvaros, kur pašvaldībām būtu iespējams apgūt finansējumu šo prasību izpildei.

-

Lūdzam ņemt vērā, ka pirms šādu prasību noteikšanas nepieciešams veikt publisko ēku enerģijas patēriņa analīzi un prioritizāciju, nosakot: (1) ēkas ar augstāko enerģijas patēriņu, (2) ēkas ar zemāko energoefektivitāti, (3) ēkas ar lielāko lietotāju skaitu.
Informējam, ka pašvaldības ar ieviestu energopārvaldības sistēmu šobrīd jau veic šādu analīzi un plāno pasākumus, tādēļ lūdzam nodrošināt, ka regulējums ir saskaņots ar energopārvaldības sistēmu ietvaru.
Vēršam uzmanību, ka daudzās ēkās energoefektivitātes pasākumi jau ir veikti, un papildu investīcijas (piemēram, saules paneļi) ne vienmēr ir ekonomiski pamatotas, kā arī nepieciešams izvērtēt kultūrvēsturisko ēku aizsardzības aspektus.
Būtiska problēma var izrādīties jumta nestspēja un plakano jumtu siltinājums un, lai pierādītu ekonomisko (ne)pamatojumu, būvkonstruktoram ir jāveic nestspējas aprēķini, kas arī ir maksas pakalpojums. 
Tāpat nepieciešams apsvērt, vai būtu jādefinē jēdziens “saules enerģijas iekārtas”.

-

1. Pēc norādītās redakcijas, secinām, ka prasību ieviešanas pieeja balstīta uz ēku platību, nevis energoefektivitātes prioritātēm. Lūdzam apsvērt pāreju uz pieeju, kur primāri tiek identificētas neefektīvākās ēkas un investīcijas tiek koncentrētas tajās.
Vienlaikus uzsveram, ka pašvaldībās ar ieviestu energopārvaldības sistēmu jau ir noteikti investīciju plāni, kas būtu ņemami vērā, paredzot izņēmumus vai elastību šo prasību piemērošanā. Tāpēc lūdzam grozījumos ietvert nosacījumu, ka uz pašvaldībām, kurās ir ieviesta energopārvaldības sistēma, šo noteikumu grozījumos ietvertās prasības neattiecas.
Paralēli ierosinām visās pašvaldībās veikt visu pašvaldību iestāžu ēku revīziju, nosakot pašvaldības iestāžu ēku vidējo īpatnējo siltumenerģijas (ar laikapstākļu korekciju) un elektroenerģijas patēriņu, prasību ieviešanai liekot uzsvaru uz objektiem, kuros tas ir acīmredzami nepieciešams un ekonomiski pamatoti veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.

2. Par 10.1. un 10.2. apakšpunktiem kopumā - prasības nav izpildāmas noteiktajos termiņos, nav ņemti vērā kultūrvēsturisko ēku ierobežojumi, nav skaidri definēti kritēriji “ekonomiskai pamatotībai”.
Priekšlikums apvienot punktus un noteikt vienotu, reālistisku termiņu. Paredzēt izņēmumus vēsturiskām ēkām.

Piedāvātā apvienotā redakcija:
 

“10.1. Publiskās personas iestāžu ēkās, izņemot kultūrvēsturiskos objektus, nodrošina piemērotu saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu vai ēkas sagatavošanu saules enerģijas iekārtu uzstādīšanai (solar‑ready), ja tas ir tehniski un funkcionāli iespējams. Prasību izpilda līdz 2031. gada 31. decembrim"

Priekšlikums iekļaut jaunu punktu – fosilā kurināmā apkures iekārtas
Pamatojums: Direktīva (ES) 2024/1275 paredz pakāpenisku fosilā kurināmā apkures iekārtu izskaušanu un jau no 2025. gada aizliedz to stimulēšanu.

 

Priekšlikums iekļaut jaunu punktu par “solar‑ready” prasību.

 

Priekšlikums papildināt noteikumu projektu ar atsauci uz Direktīvu (ES) 2024/1275, nodrošinot normatīvā regulējuma tiesisko skaidrību.

Skaidrs, konsekvents un tehniski pamatots regulējums ir būtisks priekšnoteikums ēku fonda dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai līdz 2050. gadam.

-

Nav skaidri definēta nodrošināmā funkcionalitāte.

 

Piedāvātā redakcija:
 

Formulējums pieļauj uzlādes punktu faktisku neuzstādīšanu, kā arī neņem vērā ēku funkcionālo specifiku.
Priekšlikums:
- skaidri nodalīt uzlādes punktus un kabeļu infrastruktūru;
- velosipēdu stāvvietu skaitu noteikt elastīgi.

Priekšlikums papildināt punktu:
- pagarināt noteikto prasību izpildes termiņus vismaz par 3–5 gadiem;
- paredzēt, ka tuvākajā periodā (piemēram, no 2027. gada) pilnā apjomā prasības attiecas tikai uz jaunbūvēm;
- noteikt pakāpenisku ieviešanas grafiku, prioritāri uzlabojot ēkas ar zemāko energoefektivitāti;
- nodrošināt valsts līdzfinansējumu, izveidot mērķētas programmas Eiropas Savienības fondu ietvaros, kur pašvaldībām būtu iespējams apgūt finansējumu šo prasību izpildei.

-

Šis punkts būtu jāprecizē, jo pie skolām vajag vismaz 50% skolnieku kur pieslēgt velosipēdu. Pie administratīvajām ēkām 10% jau izskatās par daudz.

Nepieciešams definēt ēku tipus, uz kuriem veloinfrastruktūras prasības neattiecas, un novērst normu dublēšanos.

-

Priekšlikums papildināt punktu:
- pagarināt noteikto prasību izpildes termiņus vismaz par 3–5 gadiem;
- paredzēt, ka tuvākajā periodā (piemēram, no 2027. gada) pilnā apjomā prasības attiecas tikai uz jaunbūvēm;
- noteikt pakāpenisku ieviešanas grafiku, prioritāri uzlabojot ēkas ar zemāko energoefektivitāti;
- nodrošināt valsts līdzfinansējumu, izveidot mērķētas programmas Eiropas Savienības fondu ietvaros, kur pašvaldībām būtu iespējams apgūt finansējumu šo prasību izpildei.

-