Projekta ID
24-TA-5Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
21.03.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir izvērtējusi Konceptuālo ziņojumu “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu” (24-TA-5) (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) un kopumā atbalsta institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu un ziņojuma tālāku virzību, vienlaikus izsakot šādus priekšlikumus:
1. Koncepcijā ir norādīts, ka “Ministrija saredz institucionālo finansējumu kā pamatu augstākās izglītības finansēšanas sistēmas salāgošanai ar tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām”, vienlaikus koncepcijā aprakstītais lēmuma par budžeta studiju vietu skaitu (daļēji vai pilnība valsts finansētu) pieņemšanas mehānisms nerada pārliecību, ka tas tiks pieņemts ņemot vērā darba tirgus prognozes.
2. Attiecībā uz snieguma finansējumu norādīts, ka “Nākotnes mērķi, kas būtu jāstimulē ir (1) studiju izmaksu un atalgojuma samērīgums; (2) akadēmiskā personāla un studējošo internacionalizācija; (3) AII iesaiste tālākizglītībā, kura rādītājus noteiks mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta secinājumi. Šie ir nozīmīgi mērķi, bet ir nepieciešama pilnīga skaidrība, ka nenotiks atteikšanās no šobrīd noteiktā mērķa par “absolventu nodarbinātības kvalitāti”. Vienlaikus LDDK uzsver, ka vērtējot šo kritēriju, nepieciešams ņemt vērā atalgojuma līmeni, atbilstoši konkrētajai nozarei, kā arī to, vai absolvents nonāk un strādā nozarē, kas ir prioritāra Latvijas tautsaimniecībai. Nepieciešams izvērstāk skaidrot, kādi indikatīvie rādītāji tiks izmantoti, lai pārliecinātos, ka tiek sagatavoti absolventi valsts attīstībai būtiskās jomās, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitātes kultūru.
3. LDDK uztur priekšlikumu, ka tās ieskatā privātpersonu dibinātas augstskolas un koledžas ir daļa no Latvijas augstākās izglītības sistēmas, tāpēc aicinām apsvērt iespēju institucionālo finansēšanas modeli vai tā aspektus, piemēram, stipendijas un nodokļu atlaides attiecināt arī uz privātpersonu dibinātām augstskolām un koledžām. LDDK ieskatā tas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas darba devējiem un to darbiniekiem izvēlēties studiju vietu vai sadarbības partneri. Tāpat Aicinām neierobežot iespēju valstij iespēju finansēt vai līdzfinansēt studijas citu dibinātāju augstākās izglītības iestādēs, ja tajās tiek sagatavoti speciālisti nozarēs, kur valsts sektors nespēj nodrošināt to pietiekamu skaitu, vai tie tiek sagatavoti augstākā līmenī. Valsts racionāla un ekonomiska līdzekļu izlietošana ir būtiska tautsaimniecības vajadzībām, kur prioritāra ir noteikto speciālistu ātra nonākšana darba tirgū. Līdzīgi nepieciešams rīkoties apstākļos, ja speciālisti tiek sagatavoti augstākā līmenī, kas tādējādi ātrāk risina darba tirgus speciālistu nepietiekamību.
1. Koncepcijā ir norādīts, ka “Ministrija saredz institucionālo finansējumu kā pamatu augstākās izglītības finansēšanas sistēmas salāgošanai ar tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām”, vienlaikus koncepcijā aprakstītais lēmuma par budžeta studiju vietu skaitu (daļēji vai pilnība valsts finansētu) pieņemšanas mehānisms nerada pārliecību, ka tas tiks pieņemts ņemot vērā darba tirgus prognozes.
2. Attiecībā uz snieguma finansējumu norādīts, ka “Nākotnes mērķi, kas būtu jāstimulē ir (1) studiju izmaksu un atalgojuma samērīgums; (2) akadēmiskā personāla un studējošo internacionalizācija; (3) AII iesaiste tālākizglītībā, kura rādītājus noteiks mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta secinājumi. Šie ir nozīmīgi mērķi, bet ir nepieciešama pilnīga skaidrība, ka nenotiks atteikšanās no šobrīd noteiktā mērķa par “absolventu nodarbinātības kvalitāti”. Vienlaikus LDDK uzsver, ka vērtējot šo kritēriju, nepieciešams ņemt vērā atalgojuma līmeni, atbilstoši konkrētajai nozarei, kā arī to, vai absolvents nonāk un strādā nozarē, kas ir prioritāra Latvijas tautsaimniecībai. Nepieciešams izvērstāk skaidrot, kādi indikatīvie rādītāji tiks izmantoti, lai pārliecinātos, ka tiek sagatavoti absolventi valsts attīstībai būtiskās jomās, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitātes kultūru.
3. LDDK uztur priekšlikumu, ka tās ieskatā privātpersonu dibinātas augstskolas un koledžas ir daļa no Latvijas augstākās izglītības sistēmas, tāpēc aicinām apsvērt iespēju institucionālo finansēšanas modeli vai tā aspektus, piemēram, stipendijas un nodokļu atlaides attiecināt arī uz privātpersonu dibinātām augstskolām un koledžām. LDDK ieskatā tas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas darba devējiem un to darbiniekiem izvēlēties studiju vietu vai sadarbības partneri. Tāpat Aicinām neierobežot iespēju valstij iespēju finansēt vai līdzfinansēt studijas citu dibinātāju augstākās izglītības iestādēs, ja tajās tiek sagatavoti speciālisti nozarēs, kur valsts sektors nespēj nodrošināt to pietiekamu skaitu, vai tie tiek sagatavoti augstākā līmenī. Valsts racionāla un ekonomiska līdzekļu izlietošana ir būtiska tautsaimniecības vajadzībām, kur prioritāra ir noteikto speciālistu ātra nonākšana darba tirgū. Līdzīgi nepieciešams rīkoties apstākļos, ja speciālisti tiek sagatavoti augstākā līmenī, kas tādējādi ātrāk risina darba tirgus speciālistu nepietiekamību.
Piedāvātā redakcija
-