Atzinums

Tieslietu ministrijas ieskatā, ņemot vērā šī institūta būtību un ļoti būtiskās sekas, anotācijā par to nepieciešams izvērstāks skaidrojums, pamatojums un izvērtējums. Piemēram, anotācijā netiek vērtēta šī institūta un principu, no kuriem izriet šī institūta nepieciešamība, korelācija ar Satversmē noteiktajām tiesībām uz dzīvību. Anotācijā būtu ietverams, piemēram, izvērtējums par to, kā pacienta rīkojuma institūta ietvaros tiks nodrošināta tiesību uz dzīvību aizsardzība un vai likumprojektā ietvertie mehānismi ir pietiekami šīs pamattiesības aizsardzībai. Īpaši tas būtu skatāms kontekstā ar personām ar funkcionāliem traucējumiem vai cilvēkiem gados, piemēram, kā tiks nodrošināts, ka viņi pauž savu patieso gribu un vēlmes, nevis to dara kāda tuvinieka vai atbalsta personas, vai kāda cita cilvēka ietekmē. Nenoliedzami ir secināms, ka personai ir atzīstamas tiesības uz cieņpilnu nāvi, taču jauna tiesību institūta ieviešanā ir jāveic būtisks un padziļināts izvērtējums par visiem iespējamiem riskiem personu tiesību uz dzīvību kontekstā, un šo risku novēršanu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 1. pantu, paredzot, ka pacienta rīkojums ir ieraksts vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, jo no  likumprojekta 2. pantā iekļautā Pacientu tiesību likuma 6.¹ panta septītās daļas izriet, ka pacienta rīkojums stājas spēkā ar tā reģistrāciju Veselības informācijas sistēmā. No pašreizējās likumprojekta 1. panta redakcijas var secināt, ka pastāv divas alternatīvas, proti, pacienta rīkojums var būt gan kā rakstveida griba (piemēram, dokumenta formā), gan kā ieraksts Veselības informācijas sistēmā, kas ir pretrunā ar turpmāk likumprojektā noteikto.

 

-

Ņemot vērā pacienta rīkojuma institūta būtisko ietekmi uz cilvēka pamattiesībām, lūdzam anotācijā izvērsti skaidrot un pamatot, kādēļ tiek paredzēta tiesības atteikties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības tieši pie šādiem konkrētiem stāvokļiem – termināls stāvoklis, veģetatīvs stāvoklis, minimāls samaņas stāvoklis. Likumprojekta 2. pantā noteikts, ka pacientam ir tiesības izdot pacienta rīkojumu par pacientam iespējamu vai diagnosticētu slimību, tās blakusparādībām un gaitu, kas radīs nenovēršamas sekas pacienta fiziskai un garīgai veselībai un samazinās dzīvildzi. Attiecīgi, tā kā termināls stāvoklis ir tikai viens no stāvokļiem, tad pirmšķietami var secināt, ka ne vienmēr kāds no pārējiem diviem definīcijā ietvertajiem stāvokļiem ir saistīts ar terminālu stāvokli. Attiecīgi nepieciešams skaidrot un pamatot, kā būs interpretējama pacienta griba attiecībā uz šiem dažādiem stāvokļiem, ja, piemēram, nav iespējams ļoti konkrēti noteikt un konstatēt, ka esošais stāvoklis nekad nevarētu uzlaboties. Vai saistībā ar šo nevar rasties dažādi riski pacienta gribas iztulkošanā, piemēram, risks ārstam, pieņemot lēmumu atbilstoši pacienta rīkojumam. Tāpat arī nepieciešams skaidrot, vai personai atrodoties, piemēram, minimālā samaņas stāvoklī, tā var mainīt savu pacienta rīkojumā izteikto gribu. Saskaņā ar likumprojekta 2. pantu pacienta rīkojums ir saistošs ārstniecības personām gadījumā, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī pacients pacienta rīkojumu var grozīt vai izbeigt brīvi jebkurā laikā un jebkurā gribas izteikuma formā. Attiecīgi lūgums anotācijā skaidrot, kurš ir uzskatāms par brīdi, kad persona vairs nespēj pieņemt lēmumu par savu ārstniecību un, piemēram, mainīt savu viedokli par iepriekš izdoto rīkojumu. Tāpat arī nepieciešams skaidrot, kā tiks risinātas situācijas, ja rodas strīds par pacienta rīkojuma iztulkošanu.

-

Lūdzam izvērtēt un pamatot, vai nebūtu nosakāms, ka pirms pacienta rīkojuma parakstīšanas vienmēr ir nodrošināma ārsta konsultācija (iespējams, tad jāparedz arī mainīt kārtību, kādā pacienta rīkojums izdodams). Tas nodrošinātu to, ka pacienta rīkojuma izdošanas procesā būtu kāda persona, kas pārliecinātos, ka personai ir sniegts skaidrojums par sekām un ka tā saprot un apzinās savas izdarītās izvēles, to sekas, kā arī, ka tā ir viņas pašas griba.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. sadaļu "Spēkā stāšanās termiņš", iekļaujot tajā konkrētu spēkā stāšanās datumu, jo no likumprojekta izriet, ka tas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļu "Risinājuma apraksts", izslēdzot informāciju attiecībā uz to, ka pacienta rīkojuma veidlapas projekts ir pievienots anotācijas pielikumā.
 

-