Atzinums

Nav ievērots administratīvā procesa prioritātes princips.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2021/782 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (turpmāk – Regula) 35. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
Regulas 50. apsvērumā norādīts, ka dalībvalstīm būtu jāparedz sankcijas, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina to piemērošana. Sankcijām, kas varētu ietvert kompensācijas maksāšanu attiecīgajai personai, vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām.

Lai īstenotu Regulā noteikto pienākumu par sankcijām, dalībvalsts var izmantot jebkāda veida sankcijas vai to kopumu (krimināltiesiskas, sodoša rakstura administratīvas sankcijas, nesodoša rakstura administratīvas sankcijas, civiltiesiskas sankcijas utt.). Attiecīgi katrai dalībvalstij, ņemot vērā nacionālo tiesību sistēmu, ir pienākums nodrošināt, lai Regula tiktu ievērota. Apstāklis, ka kāda cita valsts par Regulas pārkāpumiem paredz administratīvos naudas sodus nav arguments, lai Latvijas tiesību sistēmā automātiski paredzētu tādu pašu regulējumu. Latvijai ir jāparedz tāds regulējums, kas vislabāk atbilst Latvijas tiesību sistēmai un kas vislabāk sasniedz Regulas mērķus.

Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā", kas paredz par Regulas pārkāpumiem administratīvo atbildību, pirmo reizi tika skatīts Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā 2023. gada 6. aprīļa sēdē, kur darba grupa nolēma, ka likumprojektu nepieciešams atkārtoti pārvērtēt, jo lielāko daļu likumprojektā iekļauto pārkāpumu efektīvāk varētu novērst ar administratīvi tiesiskajiem līdzekļiem.
Kopš minētās darba grupas sēdes ir bijuši vairāki mēģinājumi panākt kompromisu likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" tālākai virzībai, bet nesekmīgi. Tieslietu ministrija pat izstrādāja tabulu ar paredzētajiem pārkāpumiem un izvērtējumu par tiem, tā tika nosūtīta likumprojekta izstrādātājiem un starpinstitūciju sanāksmē pārrunāts, par kuriem Regulas pārkāpumiem administratīvā atbildība būtu paredzama, bet par kuriem nebūtu, jo administratīvais process būtu efektīvāks. Likumprojekta izstrādātājiem ir vairākkārtīgi izskaidrots, ka administratīvais process ir vērsts uz pienākumu izpildi, savukārt pienākumu neizpildes gadījumā ir paredzēta piespiedu izpilde, tostarp uzliekot adresātam piespiedu naudu, kas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 370. panta trešo daļu juridiskajai personai var būt līdz pat 10 000 euro.
 
Precizētajā likumprojektā atkal ietverti tādi pārkāpumi, par kuriem bija panākta vienošanās, ka par tiem nebūtu paredzama administratīvā atbildība (likumprojekta 49. un 50. pants).
Piemēram, ja vilciena pienākšana vai atiešana kavējas ilgāk par 60 minūtēm un pasažierim netiek piedāvāta bezmaksas palīdzība, proti, maltīte un atspirdzinājums, nakšņošana, vai pārvadāšana uz citu sabiedriskā transportlīdzekļa punktu, administratīvais sods šādā gadījumā nenodrošina regulas 2021/782 50. apsvērumā iekļauto kompensācijas maksāšanu attiecīgajai personai. Personai no pārvadātājam piemērotās administratīvās atbildības naudas soda veidā nebūs absolūti nekāda labuma. Pārvadātājs tiks sodīts, bet pasažierim no tā nebūs nekādas kompensācijas, ja vien pasažieris, piemēram, par nekompensēto maltīti un atspirdzinājumu, neiesniegs civiltiesisku prasību.

Ietverot likumprojektā kārtējai saskaņošanai iepriekšējam regulējumam līdzvērtīga rakstura normas, ja ir skaidri zināmi administratīvās atbildības priekšnoteikumi un par to jau iepriekš ir vairākkārt diskutēts, nevar gaidīt atšķirīgu rezultātu. Šāda pieeja nav vērtējama pozitīvi ne no labas likumdošanas principa, ne valsts pārvaldes resursu efektīvas izlietošanas principa.

Vienkārša un ātra atbilde uz pārkāpumiem soda veidā ir mazefektīvs risinājums, kas neatbilst parlamenta cienīgam, pārdomātam un niansētam risinājumam, apsverot visus iespējamos cēloņus un sekas (Kusiņš G. Parlamenta lēmumu ex ante novērtēšana. Latvijas Notārs, 2013, 97. lpp.). Turklāt ir aizmirsts par regulējuma galveno mērķi, proti, privātpersonas tiesību un interešu aizsardzību. Administratīvā atbildība tam nav un nevar būt piemērotākais instruments.

Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam neparedzēt administratīvo atbildību par tādiem pārkāpumiem, kurus var novērst ar administratīvi tiesiskiem vai citiem nesodoša rakstura līdzekļiem. 

 

-

Atkārtoti uzturam Tieslietu ministrijas 2025. gada 9. janvāra atzinumā ietverto iebildumu Nr. 6.
1. Projekta anotācijā tikai daļēji ir izvērtēti administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriji, tādēļ lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši Tieslietu ministrijas iebildumam par projektā paredzēto grozāmā likuma IX nodaļu.
Administratīvās atbildības kritēriji nav administratīvās atbildības sistēmas estētisks elements vai lieks apgrūtinājums normu izstrādātājiem un pieņēmējiem. To izvērtējums ir būtisks, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību tiesiskās noteiktības principam. Ja likumdevējs reiz ir izveidojis vai akceptējis noteiktus administratīvās atbildības noteikšanas pamatprincipus, tad arī to konkretizējumam normatīvajos aktos un piemērošanas praksē jābūt konsekventam (sal. Danovskis E. Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, 187. lpp.).

2. Projekta anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram atbilstoši Tieslietu ministrijas norādītajiem kritērijiem. Skaidrojums, ka soda apmērs noteikts kā samērīgs, ņemot vērā tirgus dalībnieku lielumu un soda mērķi,  ka tam jābūt atturošam, nepamato tā apmēru, tiklab par pārkāpumiem varētu piemērot arī naudas sodu 4000 naudas soda vienību apmērā.


 

-

Atkārtoti lūdzam pamatoti skaidrot, kādēļ ir izmantota regulā paredzētā rīcības brīvība.

-