Atzinums

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ārstniecības personām, kuras zaudējušas sertifikāciju pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, ir nepieciešams paredzēt pārejas kārtību. Bez pārejas kārtības šīs personas zaudētu iespēju turpināt profesionālo darbību stažiera statusā un nonāktu nelabvēlīgākā situācijā nekā personas, kuras zaudē sertifikātu pēc grozījumu stāšanās spēkā.

LSA aicina iekļaut jaunu 654.¹ punktu:

Ņemot vērā, ka profesionālās darbības pārtraukumi var būt saistīti ar no personas neatkarīgiem objektīviem apstākļiem, piemēram, ilgstošu saslimšanu vai bērna kopšanas pienākumiem, ir nepieciešams paredzēt iespēju pagarināt stažiera statusa termiņu. Šāda pieeja stiprinātu ārstniecības personu sociālo aizsardzību, veicinātu iekļaušanos darba tirgū pēc pārtraukuma un mazinātu speciālistu deficīta risku veselības aprūpes nozarē. 

Papildināt 10.¹ punktu ar teikumu:
“Ja stažiera profesionālās darbības pārtraukums ir saistīts ar objektīviem apstākļiem (ilgstoša slimība, bērna kopšanas atvaļinājums), ārstniecības iestādes vadītājam ir tiesības pieprasīt stažiera statusa termiņa pagarinājumu līdz diviem gadiem.”

Ārstniecības personām (izņemot Ārstniecības likuma 39.¹ pantā un 43.² pantā minētās ārstniecības personas), kuras nav nokārtojušas ārstniecības personas sertifikācijas eksāmenu vai kurām ir bijis ārstniecības personas sertifikāts, profesionālās patstāvīgas un atbildības kopumu pamatspecialitātē nosaka ārstniecības iestādes vadītājs un ārstniecības persona ir tiesīga strādāt kā stažieris specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Ja stažiera profesionālās darbības pārtraukums ir saistīts ar objektīviem apstākļiem (ilgstoša slimība, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.), ārstniecības iestādes vadītājam ir tiesības pieprasīt stažiera statusa termiņa pagarinājumu līdz diviem gadiem.

Lai nodrošinātu ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatāmību stažiera statusā, ir nepieciešams noteikt pienākumu ārstniecības iestādēm uzturēt dokumentāciju par stažiera paveikto darbu, iegūtajām prasmēm un kompetencēm. Tas palīdzēs gan novērtēt profesionālo izaugsmi, gan veicinās caurspīdīgumu pacientu drošības nodrošināšanā, kā arī būs nepieciešams, piemēram, sertifikācijas vai kvalifikācijas atzīšanas procesos.

Papildināt 10.¹ punktu ar teikumu:
“Ārstniecības iestādei ir pienākums uzturēt dokumentāciju par stažiera paveikto darbu, iegūtajām prasmēm un kompetencēm.”

Ārstniecības personām (izņemot Ārstniecības likuma 39.¹ pantā un 43.² pantā minētās ārstniecības personas), kuras nav nokārtojušas ārstniecības personas sertifikācijas eksāmenu vai kurām ir bijis ārstniecības personas sertifikāts, profesionālās patstāvīgas un atbildības kopumu pamatspecialitātē nosaka ārstniecības iestādes vadītājs un ārstniecības persona ir tiesīga strādāt kā stažieris specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Ārstniecības iestādei ir pienākums uzturēt dokumentāciju par stažiera paveikto darbu, iegūtajām prasmēm un kompetencēm.