Atzinums

Projekta ID
22-TA-2138
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
31.08.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
78.lpp. Amatu kvalifikācijas kategorijas robežās atļaut ārstniecības iestādes ietvaros algu aprēķināt +/- 15%, ņemot vērā ārsta specialitāti, darba intensitāti, darba kvalitāti, (ārsta reitingu?)  u.c
Līdz galam nav izprotami intensitātes un darba kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Vai tiks vērtēts darba rezultāts/darba kvalitāte un ārstu reitings, tad pēc kādiem kritērijiem, jo dažādās ārstniecības jomās, piemēram, paliatīvās nodaļas kritēriji būtiski atšķirsies no dzemdību nodaļas darba rezultāta kritērijiem.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
62.lpp.
Vispārējais komentārs par medicīnas māsām:
Šajā informatīvajā ziņojumā ir izklāstīti darba samaksas kritēriji ārstniecības personām (ārstiem, māsām u.c.) stacionāros un ambulatorajās iestādēs, bet sakarā ar to, ka jau no 2021. gada aktualizējies jautājums par integrētās aprūpes ieviešanas nepieciešamību līdz pat tam, ka, ja tiek veikta ārstniecība ilgstošas sociālās aprūpes iestādē vai citos sociālos pakalpojumos - to ir jāreģistrē ārstniecības iestāžu reģistrā līdz ar to tur jābūt reģistrētām ārstniecības personām, kurām ir gan slodzes, gan nakts darbs utt, tad nav skaidrs pēc kādiem kritērijiem šim ārstniecības personām tiks aprēķināta darba samaksa.
 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
59.-68. lpp.

Ir skaidrots kā sadalīt pienākumus, lai noteiktu pamatalgu un mainīgo daļu, taču joprojām PLE nav pamatota darba intensitātes mērīšanas tehnoloģija un trūkst kvalitātes indikatoru skaidrojuma. Ierosinām atvērt atkārtoti darba grupu, lai iegūtu atgriezenisko saiti par pilotpētījuma rezultātiem un iespējamajiem risinājumiem PLE – darba intensitātes mērīšanā, darba organizēšanā (vai tam būtu jābūt funkcionālajam modelim vai tml.), darba apstākļu novērtējumam u.c..
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
48.lpp.
(..) ir redzama tendence, ka ārsti pamatā strādā pie 1 līdz 3 darba devējiem vienlaikus, lai nopelnītu nepieciešamos līdzekļus savu vajadzību nodrošināšanai. (…) Šāda situācija būtu novēršama, ņemot vērā arī riskus, kas saistīti ar dažādu infekciju izplatību un pārnesi, tai skaitā arī Covid-19 sakarā.

Visā valstī ir novērots ārstniecības personu iztrūkums, arī valsts finansējums (kvotas) veselības aprūpes pakalpojumiem katrā ārstniecības iestādē ir ierobežotas, tādēļ nav atbalstāms ārstu un citu ārstniecības personu ierobežošana darba vietu skaitā, jo ārstniecības personas strādājot vairākās darba vietās novērš ārstniecības personu iztrūkumu, kā arī nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tai skaitā arī valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
46.-48. lpp. NB! Jāņem vērā, ka atsevišķi darba devēji atskaitēs nav norādījuši nostrādāto stundu skaitu.
"Vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darba laiku"- parāda vidējo faktisko darba samaksu par pilnas slodzes darbu (ja persona strādātu pilnu darba laika slodzi 40 h nedēļā) tikai kā ārsts, izslēdzot amatus, kas nav ārsts (piem., lektors, zinātniskais asistents u.tml.). Jāņem vērā, ka virsstundas ir ieskaitītas kopējo stundu skaitā un tās nav iespējams nodalīt atsevišķi, līdz ar ko kopējais slodzes apmērs ir aprēķināts, faktiski nostrādāto stundu skaitu dalot ar 40 h nedēļā.
"Vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darba laiku"- parāda vidējo faktisko darba samaksu par pilnas slodzes darbu (ja persona strādātu pilnu darba laika slodzi 40 h nedēļā) tikai kā māsa, izslēdzot amatus, kas nav māsa (piem., lektors, pasniedzējs u.tml.). Jāņem vērā, ka virsstundas ir ieskaitītas kopējo stundu skaitā un tās nav iespējams nodalīt atsevišķi, līdz ar ko kopējais slodzes apmērs ir aprēķināts, faktiski nostrādāto stundu skaitu dalot ar 40 h nedēļā.
Aprēķinos par vidējo darba samaksu pilnas slodzes darbā nevar ņemt vērā datus, kas ir tik aptuveni un vispārpieņemti, jo ārstniecības personas strādā virsstundas un atsevišķās ārstniecības iestādēs piemaksu attiecība pret pamatalgu ir augsta.
 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
31.- 42. lpp. Māsas: ietver informāciju par sertificētiem un reģistrētiem ārsta palīgiem, māsām, vecmātēm, biomedicīnas laborantiem, radiologa asistentiem, radiogrāferiem, masieriem, ergoterapeita asistentiem, fizioterapeita asistentiem, zobu higiēnistiem, zobārstniecības māsām, podologiem un  zobu tehniķiem.
Salīdzināmiem būtu jābūt ārstniecības personu amatiem, kas viens otru papildina, jo, ja pēc OECD datiem tiek salīdzinātas, piemēram, tikai māsas, tad arī Latvijā jāanalizē tikai māsu slodzes, jo neviena no pārējām minētajām ārstniecības personām nav tiesīga veikt māsas darbu.
 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
1.Jebkurām izmaiņām normatīvajos aktos ir jāparedz samērīgi spēkā stāšanās un ieviešanas laiki, izskatot ziņojumu rodas iespaids, ka laiks normatīvā akta ieviešanai netiek paredzēts un tam būtu jāparādās ziņojumā. Piemēram, ziņojuma 5.2.sadaļā (84 lpp.) noteikts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim tiek sagatavoti un stājas spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 851, nosakot vidējo mērķa algu katrai ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijai un intervālu +/-30%, kas tiek vērtēts pēc individuālā darba snieguma vērtēšanas kritērijiem. Pie atalgojuma palielināšanas tiks palielināta to ārstniecības personu darba samaksa, kas tai brīdī būs zemāka par noteikto mērķa algu. Savukārt, ārstniecības personu darba samaksa, kas tai brīdī būs lielāka par noteikto mērķa algu, pie atalgojuma palielināšanas vairs netiks palielināta, bet tai pat laikā tā netiks samazināta. Ir ļoti apšaubāmi, ka šāds projekts var tikt izstrādāts, saskaņots un apstiprināts Ministru kabinetā 4 mēnešu laikā, līdz ar to aicinām Veselības ministriju  ziņojumā iekļaut reālus laika termiņus.
2.Nav skaidrs mehānisms, kā tieši šo kārtību ieviesīs, kā un kādos termiņos  realizēs šo algu izlīdzināšanu starp ārstniecības personām, kas saņem mazāk par noteikto mērķa algu un  tām ārstniecības personām, kas saņem jau šobrīd  krietni lielāku algu par noteikto mērķa algu. Kāds būs uzraudzības mehānisms, vai tiešām šī  noteiktā mērķa alga tiek noteikta. Šobrīd ir dažādi atalgojumi starp iestādēm un pat vienas iestādes ietvaros starp vienādās pozīcijās esošām ārstniecības personām.
3..Ziņojumā par pamatu ņemti 2018.gada dati, netiek analizēti dati par Covid 19 laikā piešķirtajām piemaksām, kā tas ir ietekmējis atalgojuma sistēmu. Attiecīgi nepieciešams aktualizēt statistikas datus, kā arī  analīzētCovid 19 ietekmi.
4.5.sadaļā norādīts, ka "No 2020. gada 1. decembra līdz 31. decembrim tika izvērtēti pilotprojekta testa rezultāti un apzinātas problēmu vietas, kas tiks ņemti vērā, izstrādājot normatīvo regulējumu modeļa ieviešanai.". Iztrūkst pilotprojekta secinājumi un nepieciešamās izmaiņas.
5.Informatīvā ziņojumā ir norādīts, ka tas attiecināms arī uz valsts iestāžu darbiniekiem, bet nav norādīts par kuru valsts iestāžu darbiniekiem tas ir domāts.
6.Nepieciešams skaidrot vai precizēt 6.2. tabulu attiecībā uz plānoto vidējās darba samaksas apmēru 2022.gadā, jo faktiskā vidējā darba samaksa 2021.gadā bija būtiski lielāka nekā tiek norādīts par 2022.gadu.
7.Ziņojumā iztrūkst analīze, cik katru gadu veselības aprūpes budžetā tiek piešķirts finansējums atalgojumam un cik liels finansējums atalgojumam tiek paredzēts caur NVD noteiktajiem tarifiem.
Pašvaldībai noteikti būtu svarīgi, ka poliklīnikā, SAC, skolā strādājošā  medicīnas māsa saņemtu atalgojumu pēc vienotas atalgojumu sistēmas.
8.Nepieciešams paredzēt, ka iestādēm (neatkarīgi no īpašnieka), kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, ziņošanas sistēma neuzliktu papildus administratīvo slogu. Jau šobrīd iestādes sniedz visu informāciju VID, tad arī šīs ziņošanas informācijas  sistēmas ir savstarpēji jāsalāgo.
 
Piedāvātā redakcija
-
8.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Vispārējie komentāri:
1.Ņemot vērā, ka normatīvā akta paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2023. gada 1. janvāris, būtu nepieciešams vēl plašāks skaidrojums par informatīvajā ziņojumā minētā pilotpētījuma rezultātiem, apmierinātību ar rezultātu un ieteicamajiem risinājumiem, lai būtu skaidrība kā plānot turpmāko darba organizēšanu.
2.Pieaugums mērķa algas sasniegšanai % noteikts katram gadam, ja izdodas īstenot – palielina paļāvību, tomēr piedāvātais koeficients ārsta algai 2,7 jau pašlaik neatbilst tirgus tendencēm un neveicinās augstas raudzes profesionāļu piesaisti valsts un pašvaldību sektoram un nemazinās konkurenci ar privāto sektoru.
3.Būtiskākās problēmas cilvēkresursu jomā pašreizējā situācijā saistītas tieši ar kvalificēta personāla piesaisti stacionārajām iestādēm. Turklāt pašreizējais modelis neparedz atšķirīgu budžeta finansējumu (tajā skaitā darba samaksai paredzētā daļa) augstāka līmeņa stacionāriem (universitāšu slimnīcām, specializētajām slimnīcām), kur ārstēšana saistās ar ievērojami augstāku nepieciešamo kompetenču apjomu, pieredzes nepieciešamību, kā arī  ievērojami lielāku stresa līmeni. Risinājums – obligāti piemērojams koeficients – 1,0 -1,5- atkarībā no slimnīcas līmeņa. Kopumā saskan ar valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku vienotās atlīdzības likumā noteikto regulējumu – atsevišķām amatu kategorijām nosakot tā saukto tirgus koeficientu.
4.Modeli var piemērot stacionārajām ārstniecības iestādēm, daļēji stacionāriem ar ambulatoro daļu. Nav skaidrs, kā šādu modeli piemērot ambulatoriskajam sektoram, vai stacionāru ambulatorajā daļā nodarbinātajiem ārstiem,  kur vismaz ārstu darba samaksai vismaz 90% gadījumu tiek pielietota gabaldarba samaksa. Ja darba samaksas kārtība ievieš, mērķtiecīgi būtu to attiecināt uz visām jomām, pretējā gadījumā mērķis piesaistīt speciālistus tieši stacionāriem nav realizējams. (Tāpat ambulatoriskajā sektorā mazākas iespējas īstenot darba samaksas kārtības rekomendētās motivējošās daļas aktivitātes – iesaisti pētniecībā un izglītošanā). Līdzīgi kā iepriekšējā punktā – ieteikums noteikt koeficientu stacionārajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem.
5.Piedāvātais amatu vērtējums darba samaksas kārtības redakcijā kopumā vērtējams atzinīgi, tomēr nepieciešami kopēji vienoti principi, lai neveidojas situācija, ka atšķirīgās ārstniecības iestādēs viens un tas pats darbinieks atbilst ļoti atšķirīgām amata kategorijām.
6.Piedāvātais dalījums pēc darba stāža  - ekspertu kategoriju un līdz ar to augstāku koeficientu nosakot pēc stāža, piemērojams ierobežotā apjomā, jo nostrādātais laiks nav tiešā korelācijā ar profesionalitāti, bez tam obligātās piemaksas par stāžu  jau pašlaik nosaka MK 851 regulējums, nav nepieciešama tā dublēšana.
7.Nav īsti saprotams, kur PLE paliek normatīvajā regulējumā noteiktās obligātās piemaksas ( piemēram - par nakts darbu, ).
Saprotams mērķis novērst pārāk lielu atalgojuma atšķirību ( ne vairāk kā 30%),  bet esošajā situācijā ar šādu sadalījumu noturēt tieši labākos un profesionālākos darbiniekus var būt problemātiski. Tāpat nosacījums nepaaugstināt to ārstniecības personu atalgojumu, kas sasniedz mērķa algu. Šāds uzstādījums neveicina izaugsmi, nepalīdz motivēt un noturēt kvalificētākos darbiniekus, nemazina konkurenci ar privāto un ambulatoro sektoru.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
69.lpp. darba vietu (pansionāti, sociālās aprūpes centri, izglītības iestāde u.c.).
Lūdzam precizēt terminu lietošanu atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam. Termins "Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija" ietver sarunu valodā lietoto terminu "pansionāti" vai saīsināto "sociālās aprūpes centri".
 
Piedāvātā redakcija
-