Atzinums

Lūdzam izslēgt vārdus "ko atkarībā no attiecīgajiem meža un tirgus apstākļiem definē un pienācīgi pamato dalībvalstis" un tā vietā likumprojektā sniegt attiecīgu skaidrojumu (definīciju), bet likumprojekta anotācijā - pienācīgu pamatojumu, tādējādi pienācīgi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza direktīvu (ES) 2018/2001, regulu (ES) 2018/1999 un direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes direktīvu (ES) 2015/652 (turpmāk - direktīva Nr. 2023/2413), 1.panta "1" punkta "a" apakšpunktā noteikto.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta anotācijā skaidrot iespējamās tiesiskās sekas, ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde atbalsta shēmas nosacījumus nesaskaņo, piemēram, vai šādos gadījumos piemērojama Enerģētikas likuma 58.⁵ pantā paredzētā kārtība, tostarp atkārtoti iesniedzams Klimata un enerģētikas ministrijas ziņojums. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu. Papildus lūdzam likumprojekta anotācijā detalizētāk skaidrot vairāku dalībvalstu atbalsta shēmu apvienošanas procesu, tostarp, vai atsevišķos gadījumos šī procesa ietvaros paredzēts noslēgt arī starptautiskus līgumus (vai starpresoru vienošanās), kur atbalsta shēmas nosacījumi tiktu ietverti.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 4. pantā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums paredz noteikt “kārtību, kādā šā likuma 58.⁷ panta pirmajā daļā minētie pierādījumi tiek ziņoti energoresursu informācijas sistēmā”. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[⁴] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un skaidrot likumprojekta anotācijas 4. sadaļā likumprojekta 4. pantā ietverto pilnvarojumu, nepieciešamības gadījumā minēto pilnvarojumu precizējot (piem., ja paredzēts Ministru kabineta noteikumos izsmeļoši noteikt, kādi pierādījumi iesniedzami vai paredzēt atbrīvojumus no pierādīšanas u.tml.) precizēt vai papildināt šo pilnvarojumu.

^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Lūdzam likumprojekta 5. pantā norādīt, kāda informācija saistībā ar normatīvo regulējumu par atbalsta shēmu ir Klimata un enerģētikas ministrijā jāiesniedz (proti, informācija par lēmumu, normatīvo regulējumu vai atbalsta shēmu) un kādā termiņā šī informācija ir jāiesniedz, tādējādi nodrošinot nepārprotamu attiecīgās normas izteiksmi.

-

Lūdzam likumprojekta 5. pantā ietvertās atsauces uz apstiprināto normatīvo regulējumu un tā anotāciju aizstāt ar atsaucēm uz konkrētiem normatīvajiem aktiem un dokumentiem, kas tiek virzīti līdztekus ar šiem aktiem. Norādām, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Skaidrojam, ka vispārsaistošus normatīvos aktus izdot var Latvijas tauta un šādas valsts institūcijas: Saeima un noteiktā (ierobežotā) apmērā Ministru kabinets un pašvaldībām. Attiecīgi gadījumā, ja ar likumprojektā minēto normatīvo regulējumu apstiprināšanu par atbalsta shēmām saprotama Ministru kabineta noteikumu (kam pievieno informāciju par izstrādātā projekta nepiecieša­mību un ietekmes izvērtējumu) un pašvaldību saistošie noteikumu izdošana (kam pievieno paskaidrojuma rakstu ar saistošo noteikumu sākotnējās ietekmes izvērtējumu), nepieciešams attiecīgi precizēt minēto likumprojekta pantu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā izvērstāk pamatot izņēmuma noteikšanu attiecībā uz meža biomasas izejvielām, kas iegūtas no lauksaimniecībā izmantotajām zemēm un krūmājiem. Paužam bažas, ka minētais izņēmums, paredzot atsevišķu izejvielu grupu, varētu būt konstruēts pārāk plaši, salīdzinot ar direktīvas Nr. 2023/2413 1. pantā izteiktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk - direktīva Nr. 2018/2001) 3. panta 3a. punkta apakšpunktos ietverto izņēmumu formulējumu. Tādēļ anotācijā nepieciešams pamatoti skaidrot, kuram no minētajiem direktīvas apakšpunktiem atbilst likumprojekta 5. pantā ietvertajā Enerģētikas likuma 58.¹¹ panta septītās daļas "d" apakšpunktā paredzētais izņēmums.
 

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta 5. pantā ietverto Enerģētikas likuma 58.¹¹ panta septīto daļu ar norādi "kas ir lielāka nekā enerģijas ražošanai" atbilstoši direktīvas Nr. 2023/2413 1. pantā ietvertā direktīvas Nr. 2018/2001 3. panta 3.a punktam vai skaidrot likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams. 

-

Lūdzam skaidrot likumprojekta anotācijā, kā paredzēts izpildīt direktīvas Nr. 2023/2413 1. pantā izteiktā direktīvas Nr. 2018/2001 23. panta 2. punkta ceturtās daļas prasību, ka dalībvalstis informāciju sniedz ar pieejamiem un pārredzamiem konsultāciju rīkiem. Nepieciešamības gadījumā lūdzam atbilstoši papildināt likumprojektu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā pamatot tā 7. panta atbilstību direktīvas Nr. 2023/2413 1. pantā izteiktajam direktīvas Nr. 2018/2001 19. panta 7. punkta "a" apakšpunkta "ii" apakšpunktam, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektu. Norādām, ka minētā direktīvas vienība paredz, ka izcelsmes apliecinājumā obligāti precizē energoresursu, no kura enerģija iegūta, un ražošanas sākuma un beigu datumus, kurus var precizēt  atjaunojamajai elektroenerģijai saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 2. panta "15" punktā definēto “nebalansa norēķinu periodu”, kas atbilstoši minētajai regulai ir attiecīgi 15 minūtes un 30 minūtes (sākot ar 2025. gada 1. janvāri).

-

Lūdzam izvērtēt un tiesiskās noteiktības nolūkā likumprojekta 8. pantā skaidrot, kādā apmērā maksa uzskatāma par samazinātu maksu. Paužam bažas, ka pretējā gadījumā attiecīgā likumprojekta prasība varētu tikt izpildīta formāli. Kā arī lūdzam skaidrot, kā paredzēts pārņemt direktīvas Nr. 2023/2413 1.panta 9. punkta "a" apakšpunkta "ii" apakšpunktā izteiktā direktīvas Nr. 2018/2001 19. panta 2. punkta trešajā daļā ietverto prasību ieviest vienkāršotus reģistrācijas procesus, līdztekus samazinātai reģistrācijas maksai, nepieciešamības gadījumā papildinot likumprojektu.

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz Ministru kabineta pilnvarojumu, lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 4. sadaļu. Tostarp lūdzam skaidrot likumprojekta 4. pantā paredzētā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz deleģējuma saturiskais tvērums, kā arī deleģējumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.
 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par direktīvas Nr. 2023/2413 1. pantā izteiktā direktīvas Nr. 2018/2001 2. panta otrās daļas 14.b punkta, 3. panta 3. punkta pirmās daļas,  4.a punkta, 9. panta 7.a punkta, 15. panta 1., 2., 8. punkta, 15.a-15.e panta, 16. panta 4., 6.-9. punkta, 16.a-16.f panta, 19. panta 2.-4., 7., 8. punkta, 20. panta 3. punkta, 20.a panta, 22.a, 22.b panta, 23. panta 1., 1.a un 1.b punkta, 2. punkta ievaddaļa, 4. punkta, 24. panta (izņemot 1. un 2. punktu), 25.-28. panta u.c. vienību kuras attiecināmas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet nav skaidrotas 2024. gada 13. jūnija likuma "Grozījumi Enerģētikas likumā" anotācijā, pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā (noteikumu projektā). Kā arī lūdzam papildināt aili (sniegt skaidrojumu) par direktīvas  Nr. 2023/2413 1. pantā izteiktā direktīvas Nr. 2018/2001 3. panta 3.a punktā u.c. (par ko informācija nav jau atspoguļota iepriekš minētā likuma anotācijā) ietvertās rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu likumprojektā, tostarp sniedzot apsvērumus rīcības brīvības izmantošanai vai neizmantošanai.

-

Lūdzam izslēgt pieturzīmi iekavas, jo tās nav nepieciešamas. Kā arī lūdzam likumprojektā norādīt, kur tiek publicēts attiecīgais paziņojums (tīmekļvietnē vai, piemēram, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis").

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 5. pantu, termina "uzņēmums" vietā izmantojot terminu "komersants" vai "saimnieciskās darbības veicējs".
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojektā nav konsekventi jānorāda uz informācijas publicēšanu tīmekļvietnē vai skaidrot likumprojekta anotācijā, kādēļ likumprojekta 9. pantā nepieciešams atsaukties uz publicēšanu mājaslapā internetā.

-