Atzinums

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.¹ panta pirmā daļa noteic, ka starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja" tiek īstenota, lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī, lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības.
Tādējādi, lai nepārprotami būtu saprotams, ka starpinstitucionālās sadarbība primāri notiek, lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, lūdzam atbilstoši papildināt projekta 2. punkta ievaddaļu.

-

Lūdzam projektā, kā arī anotācijā skaidrot kā izpaudīsies bērna uzklausīšana "saudzējošā veidā" un "saudzējoša" nopratināšana, proti, kādā veidā tā atšķirsies no vienkāršas bērna uzklausīšanas vai nopratināšanas, vai tiks pielietota kāda speciāla uzklausīšanas vai nopratināšanas metode. Vēršam uzmanību, ka praksē pastāv pārāk brīvā interpretācija par to, kuriem bērniem būtu piemērojama "saudzējoša" nopratināšana, jo parasti psihologs pēc saviem ieskatiem pieņem lēmumu, vai bērnam ir nepieciešama īpaša pieeja (saudzējoša), savukārt Valsts policija ir atbildīga par pašu nopratināšanas procesu.
Papildus norādām, ka praksē bērni pirms pratināšanas netiek informēti par nopratināšanas procesu un iesaistītajām personām. Tādējādi papildus projektā būtu nosakāms, kurš būs atbildīgs par bērna sagatavošanu pirms nopratināšanas vai uzklausīšanas un, kurš informēs bērnu par nopratināšanas procesu.

-

Projekta 5. punkts noteic, ka atbilstoši kompetencei un darbības mērķiem programmas “Bērna māja” ietvaros sadarbojas [..] 
Vēršam uzmanību, ka projektā nav noteikti programmas “Bērna māja” darbības mērķi. Tādējādi attiecīgi nepieciešams papildināt projektu, lai tas būtu nepārprotams saprotams.

-

Norādām, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.¹ panta otrās daļas 2. punkts noteic, ka starpinstitucionālās sadarbības programmai "Bērna māja" uzdevums ir nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punktā, 126. panta otrās daļas 7. punktā, 130. panta trešās daļas 6. punktā un 174. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Tādējādi lūdzam atbilstoši precizēt 7.1. apakšpunktu nosakot, ka "Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.¹ panta otrās daļas 2. punktā noteiktajos gadījumos pēc procesa virzītāja lūguma saņemšanas nodrošināt iespēju veikt bērna nopratināšanu, fiksējot kriminālprocesuālo darbību norisi skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā (ar tehniskiem līdzekļiem) un, ja nepieciešams pieaicinot psihologu, kurš atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.² panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, ja ir saņemta bērna likumiskā pārstāvja piekrišana.

-

Vēršam uzmanību, ka Kriminālprocesa likuma 152. pantā ir noteiktas nepilngadīgu personu pratināšanas īpatnības, savukārt Kriminālprocesa likuma 153. pantā – nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību, kartība.
Savukārt projektā ir norādīts termins "intervija ar bērnu", kura tiek veikta pēc bāriņtiesas, pašvaldības sociālā dienesta un slimnīcas deleģēta pārstāvja pieprasījumu, lūdzam projekta anotācijā sniegt šā termina skaidrojumu, kā arī mērķiem, uzdevumiem, norises kārtību un gaitu, proti, vai tā būs – aptauja, saruna vai pārrunas ar bērnu ar psihologa starpniecību un, vai šādas intervijas ietvaros tiks sniegts arī konkrētu darbību izvērtējums.
Vēršam uzmanību, ka intervija ir viens no aptaujas pamatveidiem, kuras pamatā ir mutiska (verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp intervētāju un intervēto, pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
 Tādējādi lūdzam atbilstoši precizēt projektu vai papildināt projekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu. Papildus lūdzam projekta 12.2. apakšpunkta otro teikumu, atbilstoši projekta stilistikai, izteikt šādā redakcijā:
"Minēto interviju ar bērnu var veikt psihologs, kurš atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām."

-

 Norādām, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.¹ panta otrās daļas 2. punkts noteic, ka starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzdevums ir nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punktā, 126. panta otrās daļas 7. punktā, 130. panta trešās daļas 6. punktā un 174. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Tādējādi lūdzam atbilstoši precizēt 15.1. apakšpunktu, nosakot, ka pēc procesa virzītāja iesniegtā lūguma izvērtēšanas inspekcija nodrošina iespēju bērnam piemērotā vidē veikt nopratināšanu, fiksējot kriminālprocesuālo darbību norisi skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā (ar tehniskiem līdzekļiem) un, ja nepieciešams, pieaicinot psihologu, kurš atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.² panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, ja ir saņemta bērna likumiskā pārstāvja piekrišana.
Savukārt Kriminālprocesa 49. un 153. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka attiecībā uz nepilngadīgo nopratināšanu ir noteiktas īpašas nepilngadīgā tiesības tikt informētam ar psihologa starpniecību par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par procesa gaitu.
Papildus norādām, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 113. panta pirmajai daļai un psihologu profesionālās darbības jomu aprakstam, nepilngadīgo nopratināšanu var veikt psihologs, kurš ir sertificēts juridiskās psiholoģijas darbības jomā un kuram ir zināšanas tiesībsargājošās institūcijas un juridiskajā procesā ar zinātniski pamatotu, objektīvu, vispusīgu un mērķtiecīgu psiholoģisko jautājumu izpratni un risināšanu un, kurš pārzina juridiskā procesa kārtību, juridisko terminoloģiju un psihologa darbības tiesiskās sekas.

-

Norādām, ka atbilstoši Ārstniecības likuma 72. pantam,  tiesmedicīnisko un tiespsihiatrisko ekspertīzi veic pēc likumā noteiktajā kārtībā pieņemta institūcijas (amatpersonas), izmeklētāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmuma. Savukārt tiesmedicīniskās ekspertīzes veikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2018. gada 11. decembrī noteikumi Nr. 782 Tiesmedicīniskās ekspertīzes veikšanas kārtība". Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 32. panta otrajai daļai eksperts procesa virzītāja uzdevumā, pamatojoties uz procesulo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu,  veic tiesmedicīnisko ekspertīzi.
Tādējādi nav saprotams, ar kādām tiesībām inspekcija var izvērtēt un nodrošināt tiesmedicīniskās ekspertīzes veikšanu. Lūdzam svītrot no projekta 15.1.2. apakšpunktu.
 

-

Norādām, ka atbilstoši Ārstniecības likuma 72. pantam,  tiesmedicīnisko un tiespsihiatrisko ekspertīzi veic pēc likumā noteiktajā kārtībā pieņemta institūcijas (amatpersonas), izmeklētāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmuma. Savukārt kārtību, kādā notiek tiespsihiatriskā ekspertīze, nosaka Ministru kabineta 2018. gada 13. novembrī noteikumi Nr. 695 "Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība".
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 32. panta otrajai daļai eksperts procesa virzītāja uzdevumā, pamatojoties uz procesulo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu,  veic tiesmedicīnisko vai tiespsihiatrisko ekspertīzi.
Tādējādi nav saprotams, ar kādām tiesībām inspekcija var izvērtēt un nodrošināt tiespsihiatrisko ekspertīzes veikšanu. Lūdzam svītrot no projekta 15.1.3. apakšpunktu.

-

Vēršam uzmanību, ka Kriminālprocesa likuma 152. pantā ir noteiktas nepilngadīgu personu pratināšanas īpatnības, savukārt Kriminālprocesa likuma 153. pantā – nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību, kartība.
Savukārt projektā ir norādīts termins "intervija ar bērnu", kura tiek veikta pēc bāriņtiesas, pašvaldības sociālā dienesta un slimnīcas deleģēta pārstāvja pieprasījumu, lūdzam projekta anotācijā sniegt šā termina skaidrojumu, kā arī mērķiem, uzdevumiem, norises kārtību un gaitu, proti, vai tā būs – aptauja, saruna vai pārrunas ar bērnu ar psihologa starpniecību un, vai šādas intervijas ietveros tiks sniegts arī konkrētu darbība izvērtējums.
Vēršam uzmanību, ka intervija ir viens no aptaujas pamatveidiem, kuras pamatā ir mutiska (verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp intervētāju un intervēto, pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
Tādējādi lūdzam atbilstoši precizēt projektu un papildināt projekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.

 

-

Projekta 17. punktā norādīts, ka programmas "Bērna māja" psihologam ir tiesības veikt bērna psiholoģisko novērtēšanu. Vēršam uzmanību, ka 3. nodaļas nosaukums ir "Pēc kompetento institūciju lūguma programmā “Bērna māja” veicamās darbības". Bet no projekta 17. punkta satura izriet, ka "Bērna mājā" faktiski ir psihologs, ar kuru ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Tādējādi nav saprotams, kāpēc projektā tiek norādīts, ka inspekcija pieaicina psihologu, ja tas jau faktiski ir pieejams programmā "Bērna māja", kuram jau ir jāatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.² panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.
Tādējādi lūdzam precizēt projektu un 17. punktu pārcelt uz 2. nodaļu "Programmas "Bērna māja" organizēšana un tās īstenošanas uzsākšana".
 

-

Vēršam uzmanību, ka projektā nav noteikts gadījums, ja bērna likumiskais pārstāvis atsakās no pakalpojuma saņemšanas kompetentajās institūcijās. Tādējādi projektā būtu nosakāma inspekcijas rīcība šādos gadījumos, proti, ka inspekcija informēs kompetentās institūcijas, kā arī noskaidros, vai konkrētajā gadījumā bērnam ir bijusi iespēja saņemt palīdzību vai pakalpojumu.

-

Projekta 34. punkts paredz, ka šajos noteikumos minētos personas datus tostarp kriminālprocesuālo darbību veikšanai apstrādā Valsts policija.
 Vēršam uzmanību, ka projekta 18. punktā norādīts, ka, ja programmas "Bērna māja" psihologs ir konstatējis, ka pastāv aizdomas, ka bērns ir cietis no vardarbības, inspekcija informē Valsts policiju un nekavējoties nosūta tai veiktās intervijas ar bērnu skaņu un attēlu ierakstu.
Tādējādi Valsts policija personu datus apstrādās ne tikai kriminālprocesuālo darbību ietvaros, bet arī saņemot šo noteikumu 18. punktā minēto informāciju.
Lūdzam attiecīgi precizēt projekta 34.3. apakšpunktu.  
 

-

Lūdzam projektā, kā arī anotācijā skaidrot kā izpaudīsies bērna uzklausīšana "saudzējošā veidā", proti, kādā veidā tā atšķirsies no vienkāršas bērna uzklausīšanas, vai tiks pielietota kāda speciāla uzklausīšanas metode.

-

Piedāvājam papildināt projekta 5. punktu ar jaunu apakšpunktu nosakot, ka "Bērna māja" sadarbojas arī ar pašvaldības policiju (pašvaldības policijas darbinieks, kurš strādā ar bērniem un ģimenēm), jo tā ir viena no institūcijām, kas praktiski ikdienas darbā saskaras ar bērniem, kas cietuši no vardarbības.  
 

-

Projekta 7.1.2. apakšpunkts paredz, ka procesa virzītāja lūgumā ir jānorāda bērna dzimšanas dati, savukārt projekta 7.2.2. apakšpunkts paredz, ka bērnu slimnīcas, pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas lūgumā ir jānorāda bērna personas kods vai dzimšanas dati, ja personas koda nav.
Ņemot vērā, ka nav skaidrs, kāpēc atšķiras minētajos projekta apakšpunktos norādītais personas datu apjoms, attiecīgi precizēt projektu, vai skaidrot šo atšķirību projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā.

-

Aizstāt projekta 7.2. apakšpunktā vārdus "bērnu slimnīcas" ar vārdiem "bērnu slimnīca"

-

Lūdzam precizēt 10.1. apakšpunktu, jo projektā nav minētas "citas procesuālās darbības".

-

Lūdzam precizēt 13.1. apakšpunktu papildinot ar skaidrojumu, proti, "lai  apmainītos ar informāciju, kam var būt nozīme" norādot,  kādā procesā var būt šī nozīme.

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Tādējādi lūdzam attiecīgi precizēt projektu.
 

-

Projekta 18. punktā norādīts, ka, ja programmas "Bērna māja" psihologs ir  konstatējis, ka pastāv aizdomas, ka bērns ir cietis no vardarbības, inspekcija informē Valsts policiju un nekavējoties nosūta tai veiktās intervijas ar bērnu skaņu un attēlu ierakstu. Atbilstoši projekta struktūrai, iesakām 18. punktu pārcelt uz 2. nodaļu "Programmas "Bērna māja" organizēšana un tās īstenošanas uzsākšana".
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Kriminālprocesa likuma 152. pantā ir noteiktas nepilngadīgu personu pratināšanas īpatnības, savukārt Kriminālprocesa likuma 153. pantā – nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību, kārtība.
Savukārt projektā ir norādīts termins "intervija ar bērnu", kura tiek veikta pēc bāriņtiesas, pašvaldības sociālā dienesta un slimnīcas deleģēta pārstāvja pieprasījumu, lūdzam projekta anotācijā sniegt šā termina skaidrojumu, kā arī mērķiem, uzdevumiem, norises kārtību un gaitu, proti, vai tā būs – aptauja, saruna vai pārrunas ar bērnu ar psihologa starpniecību un, vai šādas intervijas ietveros tiks sniegts arī konkrētu darbību izvērtējums.
Vēršam uzmanību, ka intervija ir viens no aptaujas pamatveidiem, kuras pamatā ir mutiska (verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp intervētāju un intervēto, pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.

-

Papildināt projekta 18. punktu pirms vārda "likumpārkāpumu" ar vārdu "iespējamu".

-

Projekta 20. punkts paredz, ka, ja inspekcija konstatē, ka pret bērnu ir notikusi vardarbība, inspekcijai tostarp ir tiesības pieprasīt no institūcijām informāciju.
Vēršam uzmanību, ka, ja bērns ir cietis no vardarbības, to konstatēs kompetentās institūcijas vai programmas "Bērna māja" psihologs, savukārt inspekcija pēc tam var organizēt palīdzības sniegšanu vardarbībā cietušajam bērnam. Tādējādi lūdzam attiecīgi precizēt projekta 20. punktu.

-

Aizstāt projekta 20.1.2. apakšpunktā vārdu "sociālā" ar vārdu "sociālo".

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta, ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas, juridisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības.
Tādējādi lūdzam precizēt projekta 36. punkta redakciju.

Projekta 36. punkts paredz, ka programmas "Bērna māja" ietvaros ar psihologa starpniecību veiktās intervijas ar bērnu skaņu un attēlu ierakstu glabā sešus mēnešus pēc intervijas veikšanas.
Vēršam uzmanību, ka programmas "Bērna māja" uzdevums ir nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punktā, 126. panta otrās daļas 7. punktā, 130. panta trešās daļas 6. punktā un 174. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Minētie noziedzīgie nodarījumi ir kvalificējumi kā smagi un sevišķi smagi noziegumi. Savukārt Krimināllikuma 56. panta 1.1 daļa paredz, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.
Tādējādi lūdzam paredzēt garāku projekta 36. punktā noteikto skaņu, skaņu un attēlu ierakstu glabāšanas termiņu.
 

-

Aizstāt projekta 38. punktā vārdu "apmaiņa" ar vārdu "apmaiņu".

-