Atzinums

VARAM norāda, ka pašlaik norit darbs pie DAGR platformas attīstības. Šī platforma nodrošina vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts rīcībā esošo datu izplatīšanā. Platforma ir spējīga atbalstīt arī dažāda veida datu devējus, proti ir iespēja platformā augšupielādēt strukturētu dati vai izveidot savienojumu ar konkrētu reģistru valsts informācijas sistēmu. Ņemot vērā iepriekš minēto lūdzam līdz 22.08.2025., informēt VDAA par tiem reģistriem kurus nepieciešams pieslēgt platformai, lai varam to paveikt ANM projekta ietveros. Ilgtermiņā VARAM norāda, ka izstrādājot jauno datu stratēģiju, tajā tiks iekļauts DAGR pieslēgumu plāns, kurā būtu jāatspoguļojas laika grafikam, kurā būtiskākie valsts reģistri, uzticamie avoti tiks integrēti DAGR. līdz 2030.gadam. Vairāk informācija par to, kā kļūt par DAGR lietotāju pieejama tīmekļvietnē: https://dagr.gov.lv/

-

Atbildes vēstules projektā norādīts, ka par aprobežojumu noteikšanas pamatu un kompensācijas noteikšanas kritērijiem atbild ministrija, kuras kompetencē ir attiecīgā politikas joma, šāda sistēma nodrošina to, ka regulējums ir atbilstošs katras nozares specifikai un ka šādas sistēmas ietvaros ir iespējams veikt padziļinātu iesaistīto mērķgrupu interešu un sabiedrības vajadzību samērīguma izvērtējumu. Šo pieeju nav paredzēts mainīt. Līdz ar to VARAM norāda, ka tās kompetencē pēc vides aizsardzības jautājumu nodošanas Klimata un enerģētikas ministrijai ir tikai viena no Aizsargjoslu likumā minētajām aizsargjoslām, un VARAM nav pamata izvērtēt citu jomu noteiktās aizsargjoslas, kā arī kompensācijas par aizsargjoslās noteiktajiem ierobežojumiem. Papildus norādām, ka 35.panta devītā daļa primāri attiecināma uz ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām, proti uz aizsargjoslām, kuras noteiktas konkrētiem objektiem, nevis vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām.
 

-

Ņemot vērā, ka Valsts zemes dienesta funkcijās ietilpst gan Nekustamā īpašuma valsts kadastra, gan Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas darbības nodrošināšana, būtu lietderīgi izvērtēt iespēju veikt šo datu salāgošanu ar mērķi identificēt potenciālos gadījumus, kuros varētu konstatēt de facto atsavināšanas pazīmes.
Ministrijas ieskatā iegūtā informācija kalpotu kā pamats turpmākai analīzei un lemtspējai par nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu tiesisku paļāvību un īpašuma tiesību aizsardzību.

-

Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām regulē Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas likums (turpmāk - Atsavināšanas likums). VARAM jau agrāk ir vērsusi Tieslietu ministrijas uzmanību, ka VARAM ieskatā gadījumus, kad nekustamajam īpašumam sabiedrības interesēs tiek noteikti nesamērīgi aprobežojumi ir nepieciešams veikt grozījumus tieši Atsavināšanas likumā. Likuma 3.pants noteic, ka nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām ierosina un veic valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība. Atsavināšanas likumā būtu iekļaujama norma, kas paredzētu tiesības arī privātpersonām rosināt šāda īpašuma atsavināšanu. Šāda grozījumu nepieciešamība būtu pamatojama ar to, ka minētais risinātu īpašuma atsavināšanu ne tikai gadījumos, kad ir noteikta stingra režīma aizsargjosla ap ūdens ņemšanas vietām, bet arī gadījumus, kad aprobežojumi noteikti par labu vairākiem objektiem un tie kopumā ierobežo īpašuma izmantošanu tādā mērā, ka sasniedz līmeni, kas būtu uzskatāms par atsavināšanu. Tā kā Atsavināšanas likuma normas par nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību ir pakārtotas likuma 3.panta minētajiem noteikumiem. tad ir nepieciešams precizēt regulējumu par institūciju, kas pieņem lēmumu par atsavināšanu un lēmuma pieņemšanas kārtību, kas ir par pamatu uzsākt nekustamā īpašuma atsavināšanu. Atsavināšanas likumā noteiktā atlīdzības noteikšanas un izmaksāšanas kārtība var tikt piemērota arī augstāk minētajiem atsavināšanas ierosinājumiem.

Kā arī vēršam uzmanību, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetence ir noteikta Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumos Nr. 586 "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" un tās kompetencē nav jautājumi par normatīvo regulējumu par nekustamo īpašumu atsavināšanu. Savukārt Atsavināšanas likuma 1. panta mērķis ir noteikt caurskatāmu, efektīvu un taisnīgu kārtību, kādā privātpersonas nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām. 

Ņemot vērā minēto Atsavināšanas likums attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanu neatkarīgi no nozares, kurā atsavināšana tiek veikta. Tāpēc, ņemot vērā pētījuma rekomendācijas par nepieciešamību skaidrāk regulēt īpašuma de facto atsavināšanas gadījumus un nodrošināt subjektīvās tiesības uz atsavināšanu pret taisnīgu atlīdzību, grozījumi Atsavināšanas likumā būtu jārosina tieši Tieslietu ministrijai - nevis otrādāk.

Tieslietu ministriju izvērtēt nepieciešamību izstrādāt grozījumus Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, kas paredzētu kārtību nekustamā īpašuma atsavināšanai gadījumos, kad tā izmantošanai ir noteikti ierobežojumi, kas sasniedz tādu līmeni, ka uzskatāmi par atsavināšanu de facto.

Aizsargjoslu likumā ir noteikta tikai viena stingrā režīma aizsargjosla - ap ūdens ņemšanas vietām. Attiecīgi šīs aizsargjoslas teritorijā aizliegts veikt jebkādu saimniecisko darbību un nekustamajā īpašumā atļautas tikai tādas darbības, kas ir saistītas ar objekta uzturēšanu un darbības nodrošināšanu un šādi noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi var sasniegt tādu līmeni, kas uzskatāms par de facto nekustamā īpašuma atsavināšanu. Tomēr atbilstoši Aizsargjoslu likuma regulējumam, īpašumam noteiktās aizsargjoslas ierobežo zemes izmantošanas iespējas, bet neaizliedz to izmantot pavisam.
Bet arī šajā gadījumā vispārējos tiesību aizskārumus jau novērš pieņemtie Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumi Nr. 479 “Atlīdzības aprēķināšanas kārtība par centralizētās ūdensapgādes, centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai vai pārbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežošanu”.

VARAM ieskatā nav nepieciešams vēlreiz pārskatīt Aizsargjoslu likumā ietverto regulējumu, bet būtu nepieciešams grozīt Atsavināšanas likumu, lai dotu iespēju arī zemes īpašniekam rosināt pie noteiktiem apstākļiem atsavināt sev piederošu īpašumu, kas aprobežots tādā līmenī, kas uzskatāms par de facto nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā minēto lūdzam svītrot protokollēmuma punktu.

Ņemot vērā minēto lūdzam svītrot protokollēmuma punktu.