Atzinums

Regulators ar 2025. gada 12. decembra vēstuli Nr. 1-2.21/3019 vērsa Klimata un enerģētikas ministrijas uzmanību uz grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – Likums) 1. panta otrajā daļā, kuri ir radījuši kļūdainu un sistēmiski nesaskaņotu regulējumu. Regulators lūdza iespējami ātri sagatavot Likuma grozījumu projektu, lai novērstu iepriekšējo Likuma grozījumu sekas, tomēr līdz šim nekāda rīcība no Klimata un enerģētikas ministrijas puses nav bijusi. Ievērojot to, ka ministrija turpina papildināt šā likumprojekta redakciju ar grozījumiem, kuri saistīti ar jaunām, šobrīd aktuālām tēmām, Regulators uzskata par piemērotu šajā likumprojektā ietvert arī grozījumus Likuma 1. panta otrajā daļā attiecībā uz terminiem “elektroenerģijas tirdzniecība”, “elektroenerģijas pārvade”, “elektroenerģijas sadale” un “sistēmas pakalpojums”, ievērojot Regulatora iepriekš sniegto viedokli.

-

Likuma 5. panta astotās un devītās daļas projektā plānots lietot jaunu jēdzienu “viedās elektroenerģijas sistēmas”, bet šāds jēdziens nav skaidrots, tāpēc tas sasaistās ar Likuma 4. panta pirmajā daļā definēto jēdzienu “elektroenerģijas sistēma” (likumprojekta 3. pantā paredzētajā redakcijā): elektroenerģijas sistēmu veido elektroenerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrātuves, tajā skaitā pārrobežu iekārtas, pārvades un sadales sistēmas, un elektroenerģijas patēriņa iekārtas, kas ir savstarpēji savienotas un nepieciešamas elektroenerģijas transportēšanai no ražotāja līdz lietotājam. Tomēr Likuma 5. panta astotās un devītās daļas projekts attiecas uz sistēmas operatoriem, tātad elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem, attiecīgi, Regulatora ieskatā, uz elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu, kura ir tikai daļa no elektroenerģijas sistēmas.
Ņemot vērā minēto, Regulators lūdz papildināt Likuma 1. panta otro daļu ar jauna termina “viedā elektroenerģijas sistēma” skaidrojumu vai šo skaidrojumu ietvert Likuma 5. panta astotās daļas projektā līdzīgi kā Likuma 20.⁶ panta pirmajā daļā attiecībā uz terminu “viedie elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāti”, vai Likuma 5. panta astotās un devītās daļas projektā lietot atšķirīgu terminoloģiju.

-

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES 59. panta 1. punkta l) apakšpunktu regulatīvajai iestādei ir pienākums pārraudzīt un izvērtēt pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru darbības rādītājus saistībā ar tāda viedtīkla attīstību, kas veicina energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu, pamatojoties uz ierobežotu indikatoru kopumu, un reizi divos gados publicēt valsts ziņojumu, tostarp ieteikumus. No minētās tiesību normas neizriet regulatīvās iestādes pienākums noteikt un publicēt ierobežoto indikatoru kopumu. Attiecīgi Regulators piedāvā izteikt 5. panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Regulators uzrauga šā panta astotajā daļā sistēmas operatoriem noteiktā pienākuma izpildi. Regulators reizi divos gados savā tīmekļvietnē publicē ziņojumu par viedās elektroenerģijas sistēmas attīstību, atspoguļojot rādītājus, atbilstoši kuriem šī attīstība ir novērtēta, un ieteikumus viedās elektroenerģijas sistēmas turpmākās attīstības veicināšanai.”

No likumprojekta anotācijas izriet, ka ar likumprojektu Likuma 35. pants tiek papildināts ar jaunu daļu, kas noteic, ka galalietotājiem netiek piemērota maksa par elektroenerģijas tirgotāja un agregatora maiņu. Vienlaikus likumprojekta 17. pantā iekļautā Likuma 35. panta 1.¹ daļa noteic, ka galalietotājiem netiek piemērota maksa par šā panta pirmajā daļā minēto elektroenerģijas tirgotāja maiņu, izslēdzot agregatora maiņu. Attiecīgi Regulators lūdz papildināt likumprojekta 17. pantā iekļautā Likuma 35. panta 1.¹ daļu ar nosacījumu, ka galalietotājiem netiek piemērota maksa arī par šā panta pirmajā daļā minēto agregatora maiņu, vai attiecīgi precizēt anotāciju. Ja ar tiesību normu ir paredzēts noteikt, ka bez papildu maksas galalietotājam ir tiesības mainīt arī agregatoru, Regulators aicina apsvērt apvienot Likuma 35. panta pirmo daļu un 1.¹ daļu vienā tiesību normā.

-

Ar likumprojekta 6. pantu ir paredzēts papildināt Likuma 9. pantu ar 2.⁸ daļu, kas noteic, ka pārrobežu iekārtas ieviešanai elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators papildus Likuma 22. panta pirmajā daļā noteiktajai atļaujai iesniedz sistēmas operatoram informāciju, kas apliecina citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanas atbilstību attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem valsts drošības un būvniecības jomā.
Ar likumprojekta 10. panta trešo daļu ir paredzēts papildināt Likuma 22. pantu ar 2.¹ daļu, kas citstarp nosaka, ka, lai saņemtu dienesta atļauju pārrobežu iekārtas ieviešanai, elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators papildus atļaujas saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem iesniedz dienestā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts atbildīgās institūcijas atzinumu par pārrobežu iekārtas ieviešanas atbilstību attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vides jomā. Ņemot vērā, ka pārrobežu iekārtas ieviešanai pie sistēmas operatora elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators vēršas jau tad, kad ir saņemta dienesta atļauja, un ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram atļaujas saņemšanai dienestā ir jāiesniedz arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts atbildīgās institūcijas atzinums par pārrobežu iekārtas ieviešanas atbilstību attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vides jomā, Regulators aicina apsvērt iespēju svītrot likumprojekta 6. panta otrajā daļā piedāvāto Likuma 9. panta 2.⁸ daļu un attiecīgi papildināt likumprojekta 10. panta trešajā daļā piedāvāto Likuma 22. panta 2.¹ daļu, iekļaujot atsauci uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem valsts drošības un būvniecības jomā.

-

Saskaņā ar Likuma 9. panta otro daļu sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora izdotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai. No piedāvātās Likuma 9. panta sestās daļas redakcijas secināms, ka ierobežojumi attiecībā uz valstīm, kurās ražots aprīkojums un programmatūra, kas nepieciešama elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai uzkrātuves darbībai, ir tehniskās prasības sistēmas pieslēgumam.
Regulators vērš uzmanību, ka tehniskās prasības sistēmas pieslēgumam nosaka sistēmas operators, tās ir saistošas sistēmas dalībniekam un līdz šim citas tehniskās prasības sistēmas pieslēgumam Likumā nav iekļautas. Attiecīgi Regulators aicina apsvērt piedāvātās tiesību normas lietderību. Vienlaikus, ja ir secināms, ka piedāvātā tiesību norma ir iekļaujama Likumā, Regulators piedāvā mainīt tiesību normas teikumu secību, tādējādi nodrošinot loģisku normas secību, proti, šobrīd piedāvāto pirmo teikumu pārvietot tiesību normas beigās. Vienlaikus apsvērt, vai, mainot teikumu secību, trešajā teikumā ir lietderīgi atsaukties uz to, ka aprīkojums un programmatūra var radīt draudus elektroenerģijas sistēmas stabilai darbībai un nacionālajai drošībai. Ja normas mērķis ir izskaust tikai attiecīgās valstīs ražotas iekārtas un programmatūru, tad atsauce būtu lietojama uz pārvades sistēmas operatora izveidoto sarakstu. Visbeidzot, Regulatora ieskatā, valstu saraksts būtu publicējams arī pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē.
 

“(6) Pārvades sistēmas operators sadarbībā ar valsts drošības iestādēm nosaka valstis, kurās ražotais elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai uzkrātuvju aprīkojums un programmatūra nevar tikt lietoti elektroenerģijas sistēmā. Pārvades sistēmas operators šo informāciju publicē savā tīmekļvietnē un ietver tehniskajās prasībās pieslēguma ierīkošanai. Pārvades sistēmas operators nepieslēdz pārvades sistēmai elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai uzkrātuvi, ja tās darbībai nepieciešamais aprīkojums un programmatūra, kas ļauj elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai uzkrātuvi vadīt attālināti, var radīt draudus elektroenerģijas sistēmas stabilai darbībai un nacionālajai drošībai.”

Ņemot vērā Regulatora priekšlikumu attiecībā uz likumprojekta 6. pantu, Regulators piedāvā šādu Likuma 22. panta 2.¹ daļas redakciju:

“2¹) Lai saņemtu dienesta atļauju pārrobežu iekārtas ieviešanai, elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators papildus atļaujas saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem iesniedz dienestā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts atbildīgās institūcijas atzinumu par pārrobežu iekārtas ieviešanas atbilstību attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vides, valsts drošības un būvniecības jomā un īpašuma vai valdījuma tiesības apliecinošu dokumentu par nekustamajiem īpašumiem citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kuros plānots ieviest jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvi.”

Regulatora priekšlikums par pirmo daļu:
Piedāvātā redakcija paredz, ka Ministru kabinets nosaka ekspluatācijas prasības par vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtu tehnisko aprīkojumu vides un drošības prasību ievērošanai, pieļaujamo trokšņa līmeni un mirgošanu noteiktos saules spīdēšanas apstākļos. No Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā pieejamās likumprojektam pievienotās izziņas 3. punkta izriet, ka: “Likumprojekta norma ir precizēta attiecībā uz deleģējuma tvērumu (vēja turbīnu tehnisko aprīkojumu vides prasību ievērošanai,  trokšņa līmeni un mirgošanu)[..].” Attiecīgi Regulators aicina izvērtēt, vai ar Ministra kabineta noteikumiem ir paredzēts noteikt ekspluatācijas prasības tehniskajam aprīkojumam, proti, prasības tehniskā aprīkojuma lietošanai, vai ir paredzēts noteikt prasības tehniskajam aprīkojumam vides un drošības prasību ievērošanai.

-

Regulators aicina apsvērt riskus, ko varētu radīt tiesību normas interpretācija, proti, interpretējot piedāvāto reakciju, var nonākt pie secinājuma, ka nav nozīmes tam, kāds ir viena lietotāja vairāku atsevišķu objektu attālums, faktiski pieļaujot, ka šādi objekti varētu atrasties arī, piemēram, dažādās pilsētās.

-

Ar likumprojekta 14. pantu ir paredzēts papildināt Likumu ar 31.⁸ pantu, kura otrā daļa noteic, ka pēc pārrobežu iekārtas ekspluatācijas pārtraukšanas elektroenerģijas ražotāja vai elektroenerģijas uzkrātuves operatora rīcību attiecībā uz pārrobežu iekārtas daļu, kas atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, noteic attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti būvniecības jomā.
No Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā pieejamās likumprojektam pievienotās izziņas 6. punkta izriet, ka likumprojekta attiecīgā daļa par pārrobežu iekārtu citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir izslēgta. Regulators vērš uzmanību, ka aktuālajā redakcijā minētā tiesību norma joprojām ir iekļauta, tāpēc aicina to dzēst.

-

Tiesību normas skaidrības nodrošināšanai Regulators piedāvā šādu tiesību normas redakciju:

“(2²) Elektroenerģijas tirgotājs vienpusēji negroza tādus fiksētas elektroenerģijas cenas līguma nosacījumus, kas būtiski maina galalietotāja tiesības un pienākumus, un neizbeidz šādu līgumu pirms tā termiņa beigām, izņemot, kad galalietotājs nenorēķinās par elektroenerģiju vai sistēmas operatora pakalpojumiem.”

Likuma 32.³ panta otrajā daļā ir paskaidrots, ka fiksētas elektroenerģijas cenas līgums ir tāds elektroenerģijas piegādes līgums starp elektroenerģijas tirgotāju un galalietotāju, kurā līguma noteikumi, tostarp elektroenerģijas cena, paliek nemainīgi līguma darbības laikā. Attiecīgi Regulators aicina apsvērt, vai likumprojekta 17. pantā piedāvātajā 35. panta 1.² daļas redakcijā nebūtu lietojams “fiksētas elektroenerģijas cenas līgums”.
Regulatora piedāvātā redakcija:
 

“(1²) Elektroenerģijas tirgotāji fiksētas elektroenerģijas cenas līgumos var noteikt galalietotājiem maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu.”

Ņemot vērā, ka šobrīd ir jau zināms konkrēts datums, kad akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls” kļuva par kontinentālās Eiropas sinhronās zonas darbības līguma pusi, lai nodrošinātu lielāku tiesisko skaidrību un noteiktību tiesību normas piemērošanā, Regulators aicina apsvērt iespēju Likuma pārejas noteikumu 103. punkta redakcijā norādīt konkrētu datumu.

-