Projekta ID
25-TA-8Atzinuma sniedzējs
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Atzinums iesniegts
07.04.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izvērtēt iespējamo risinājumu. Noteikumu projektā nav precīzi noteikts, ka kredītiestādes informācijas iekļaušanai deklarācijā izmanto to jau gatavotos finanšu pārskatus. Solidaritātes iemaksas likumprojekta izstrādes ietvaros arī tika gūta kopēja izpratne, ka Latvijas Banka informēs kredītiestādes, kādu informāciju tā sniegs Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma 8. panta trešo daļu.
Likuma 1.panta otrās daļas 4. punkts min uzraudzības finanšu pārskatus, kas savukārt ir atrunāti likuma 1.panta trešajā daļā. Bankas saprot, ka šo pozīciju ņemsim no FINREP pārskata pozīcijas 'Interest income, (Interest expense)".
Savukārt Likuma 1.panta otrās daļas 4. punktā norādīts – “izsniegto aizdevumu neatmaksāto pamatsummu un uzkrāto procentu par aizdevumiem kopējā atlikuma”, nenorādot kurš finanšu pārskats būs šīs informācijas avots. Konsekventi izmantojot “maksātāja uzraudzības finanšu pārskatiem” (kā norādījām iepriekš), jānorāda, ka šādas informācijas FINREP pārskatā nav.
Lai izvairītos no pārpratumiem, kā arī maksimāli mazināt administratīvo slogu, anotācijā norādīt un tādējādi arī informēt bankas, kura pārskata ziņās Latvijas Banka sniegs Valsts ieņēmumu dienestam.
Likuma 1.panta otrās daļas 4. punkts min uzraudzības finanšu pārskatus, kas savukārt ir atrunāti likuma 1.panta trešajā daļā. Bankas saprot, ka šo pozīciju ņemsim no FINREP pārskata pozīcijas 'Interest income, (Interest expense)".
Savukārt Likuma 1.panta otrās daļas 4. punktā norādīts – “izsniegto aizdevumu neatmaksāto pamatsummu un uzkrāto procentu par aizdevumiem kopējā atlikuma”, nenorādot kurš finanšu pārskats būs šīs informācijas avots. Konsekventi izmantojot “maksātāja uzraudzības finanšu pārskatiem” (kā norādījām iepriekš), jānorāda, ka šādas informācijas FINREP pārskatā nav.
Lai izvairītos no pārpratumiem, kā arī maksimāli mazināt administratīvo slogu, anotācijā norādīt un tādējādi arī informēt bankas, kura pārskata ziņās Latvijas Banka sniegs Valsts ieņēmumu dienestam.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam noteikt noapaļošanas principus ne tikai deklarācijā uzrādāmajām summām, bet arī bāzes aprēķina koeficientam un kreditēšanas pieauguma rādītājam. Proti, līdz cik zīmēm aiz komata veicama noapaļošana.
Tā kā maksātāji - bankas patstāvīgi sagatavos iemaksas aprēķinu, būtiski noteikt vienotus principus aprēķinā piemērojamajiem koeficientiem, jo katrs cipars aiz komata būtiski ietekmē aprēķināto solidaritāts iemaksas apmēru (summu).
Tā kā maksātāji - bankas patstāvīgi sagatavos iemaksas aprēķinu, būtiski noteikt vienotus principus aprēķinā piemērojamajiem koeficientiem, jo katrs cipars aiz komata būtiski ietekmē aprēķināto solidaritāts iemaksas apmēru (summu).
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Solidaritātes iemaksas bāzi samazina par maksāšanas periodā iemaksātajiem maksājumiem garantiju fondā (NGF) un vienotajā noregulējuma fondā. Atbilstīgi noteikumu projekts paredz aprēķinā norādīt pārskata periodā veikto iemaksu summu Latvijas vai citas dalībvalsts, vai ārvalsts noguldījumu garantijas fondā un vienotajā noregulējuma fondā.
Iemaksas vienotajā noregulējuma fondā tiek veiktas vienu reizi gadā. Iemaksas noguldījumu garantiju fondā Latvijā tiek veiktas reizi ceturksnī, balstoties uz iepriekšējā ceturkšņa rādītājiem.
Neatkarīgi no iemaksu veikšanas biežuma, finanšu pārskatos izmaksas tiek uzrādītas atbilstoši uzkrāšanas principam, atzīstot saistības par veicamo iemaksu summu atbilstošajā pārskata mēnesī.
Lai nodrošinātu vienotu normas, noteikumos lūdzam skaidri noteikt, ka aprēķinos iekļauj faktiski veikto maksājumu summu atskaites periodā atbilstoši naudas plūsmas principam, neatkarīgi no tā, kad šīs iemaksas tiek atspoguļotas bankas finanšu pārskatos.
Lūdzam arī precizēt noteikumu projekta 4.9. un 4.10., 6.9. un 6.10. punktus un lietot formulējumu “aprēķināto maksājumu” noguldījumu garantiju fondā, nevis “veikto iemaksu”. Pievēršam uzmanību, ka termins “aprēķinātajiem maksājumiem” lietots arī Solidaritātes iemaksas likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā.
Neprecizējot 4.9. pastāvīgi veidosies viena ceturkšņa "nobīde", jo 2024. gadā maksājumi NGF tiks izdarīti 2025. gada 1. ceturksnī. Koeficienti, kurus piemēro maksājumiem NGF, arī tiek mainīti katru gadu.
Iemaksas vienotajā noregulējuma fondā tiek veiktas vienu reizi gadā. Iemaksas noguldījumu garantiju fondā Latvijā tiek veiktas reizi ceturksnī, balstoties uz iepriekšējā ceturkšņa rādītājiem.
Neatkarīgi no iemaksu veikšanas biežuma, finanšu pārskatos izmaksas tiek uzrādītas atbilstoši uzkrāšanas principam, atzīstot saistības par veicamo iemaksu summu atbilstošajā pārskata mēnesī.
Lai nodrošinātu vienotu normas, noteikumos lūdzam skaidri noteikt, ka aprēķinos iekļauj faktiski veikto maksājumu summu atskaites periodā atbilstoši naudas plūsmas principam, neatkarīgi no tā, kad šīs iemaksas tiek atspoguļotas bankas finanšu pārskatos.
Lūdzam arī precizēt noteikumu projekta 4.9. un 4.10., 6.9. un 6.10. punktus un lietot formulējumu “aprēķināto maksājumu” noguldījumu garantiju fondā, nevis “veikto iemaksu”. Pievēršam uzmanību, ka termins “aprēķinātajiem maksājumiem” lietots arī Solidaritātes iemaksas likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā.
Neprecizējot 4.9. pastāvīgi veidosies viena ceturkšņa "nobīde", jo 2024. gadā maksājumi NGF tiks izdarīti 2025. gada 1. ceturksnī. Koeficienti, kurus piemēro maksājumiem NGF, arī tiek mainīti katru gadu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Iebildums
Ievērojot iepriekš izteiktos iebildumus, kā arī nolūkā nodrošināt vienveidīgu likuma normu piemērošanu, lūdzam rast iespēju noteikumu projektam tomēr pievienot deklarācijas formas, kurā būtu ietvertas jau definētas (noklusējuma) aprēķina formulas. Tādējādi būtu iespēja mazināt administratīvo slogu un arī diskusijas par dažādām interpretācijām, kas, ar lielu iespējamību radīsies katrai bankai veidojot deklarāciju balstoties uz savu tiesību normu interpretāciju.
Pievēršam uzmanību, ka VID praksē jau šobrīd visās deklarāciju formās, ir lauki, kuros datu iesniedzējs aizpilda informāciju, un ir lauki, kuros jau ir iestrādātas formulas. Kā arī katra gada solidaritātes deklarācijā jāiestrādā fiksēts iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās prognozes gada pieauguma temps maksāšanas periodā (izteikts procentos), ko šogad, piemēram, FM ir publicējusi Latvijas Vēstnesī.
Pievēršam uzmanību, ka VID praksē jau šobrīd visās deklarāciju formās, ir lauki, kuros datu iesniedzējs aizpilda informāciju, un ir lauki, kuros jau ir iestrādātas formulas. Kā arī katra gada solidaritātes deklarācijā jāiestrādā fiksēts iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās prognozes gada pieauguma temps maksāšanas periodā (izteikts procentos), ko šogad, piemēram, FM ir publicējusi Latvijas Vēstnesī.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Lūdzam noteikumu anotācijā ietvert skaidrojumu, vai Neto procentu ienākumam (2018. gads - 2022. gads), kur jāizmanto FINREP dati, piemēro maksājumus Noguldījumu garantiju fondā (NGF)? 2018. un 2019.gadā FINREP formās NGF nebija nodalīts un tādējādi šajos pārskatos postenis “Procentu izdevumi” satur arī NGF izmaksas. Tādējādi anotācijā būtu jāietver skaidrojums minēto 5 gadu rādītājiem piemērojams likumā noteiktais samazinājums par maksājumiem NGF.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Lūdzam precizēt vai sniegt skaidrojumu noteikumu anotācijā. Noteikumu projekta 4.8. punktā un arī 6.8. punktā norādīts, ka deklarācijā jānorāda “maksāšanas perioda solidaritātes iemaksas bāze”, savukārt tālāk iekavās “(maksāšanas perioda koriģētā neto procentu ienākuma summa, kas par 50 % pārsniedz šo noteikumu 4.7. apakšpunktā norādīto maksātāja vidējo neto procentu ienākuma summu)”, tādējādi vismaz noteikumu anotācijā būtu jāpaskaidro, vai norma attiecas uz visu summu (ja tiek pārsniegti 50%) vai tikai uz pārsniegumu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Pievēršam uzmanību par to, ka atšķiras definējums attiecībā uz kredītiem līdz 31.12.2024 un pēc 01.01.2025. -
- Solidaritātes iemaksas likuma 1.panta otrās daļas trešais punkts “3) kreditēšanas pieauguma rādītājs — solidaritātes iemaksas maksātāja un tā Latvijā reģistrēto meitas sabiedrību, izņemot tās meitas sabiedrības, kuras ir solidaritātes iemaksas maksātāji, izsniegto aizdevumu neatmaksāto pamatsummu un uzkrāto procentu par aizdevumiem kopējā atlikuma Latvijas nefinanšu sabiedrībām, mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošajām bezpeļņas organizācijām pieauguma temps attiecīgajā kalendāra gadā pret iepriekšējā kalendāra gada beigām, neietverot aizdevumus, kuri attiecīgajā kalendāra gadā radušies, solidaritātes iemaksas maksātājam tiekot reorganizētam (izņemot gadījumus, kad tiek pievienota iepriekš minētā meitas sabiedrība, kas nav solidaritātes iemaksas maksātāja) vai pārņemot tiesības un saistības vai prasījuma tiesības no citas personas, un aizdevumus personām, kurām Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar solidaritātes iemaksas maksātāju;”
- Latvijas Bankas 2022. gada 12. septembra noteikumi Nr. 218 "Statistisko datu par kredītiestāžu un citu monetāro finanšu iestāžu finansiālo stāvokli (MBP) sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi":
līdz 31.12.2024 - 27.punkts - “27. Pozīcijā "Kredīti" uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar ne-MFI, t.sk. aizdevumus, pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, norēķinu karšu procentu un bezprocentu kredītus, prasības, kuras radušās finanšu līzinga un reverso repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos ne-MFI emitētos parāda vērtspapīrus. Prasības pret MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda kā prasības pret citiem finanšu starpniekiem. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 28. punkta prasībām.”
sākot ar 01.01.2025 - 27.punkts - “27. Pozīcijā "Kredīti" uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar ne-MFI, t.sk. aizdevumus, pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, norēķinu karšu procentu un bezprocentu kredītus, prasības, kuras radušās finanšu līzinga un reverso repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos ne-MFI emitētos parāda vērtspapīrus. Kredīta neatmaksātā nominālvērtība ietver kredīta neatmaksāto pamatsummu, kavētos procentu maksājumus un citu kavēto maksājumu summas, bet neietver uzkrātos procentus, kurus uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 37. punkta prasībām. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 28. punkta prasībām.”
Lūdzam anotācijā skaidrot, kā minētais regulējums korekti piemērojams aizpildot deklarāciju un veicot Solidaritātes iemaksu.
- Solidaritātes iemaksas likuma 1.panta otrās daļas trešais punkts “3) kreditēšanas pieauguma rādītājs — solidaritātes iemaksas maksātāja un tā Latvijā reģistrēto meitas sabiedrību, izņemot tās meitas sabiedrības, kuras ir solidaritātes iemaksas maksātāji, izsniegto aizdevumu neatmaksāto pamatsummu un uzkrāto procentu par aizdevumiem kopējā atlikuma Latvijas nefinanšu sabiedrībām, mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošajām bezpeļņas organizācijām pieauguma temps attiecīgajā kalendāra gadā pret iepriekšējā kalendāra gada beigām, neietverot aizdevumus, kuri attiecīgajā kalendāra gadā radušies, solidaritātes iemaksas maksātājam tiekot reorganizētam (izņemot gadījumus, kad tiek pievienota iepriekš minētā meitas sabiedrība, kas nav solidaritātes iemaksas maksātāja) vai pārņemot tiesības un saistības vai prasījuma tiesības no citas personas, un aizdevumus personām, kurām Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar solidaritātes iemaksas maksātāju;”
- Latvijas Bankas 2022. gada 12. septembra noteikumi Nr. 218 "Statistisko datu par kredītiestāžu un citu monetāro finanšu iestāžu finansiālo stāvokli (MBP) sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi":
līdz 31.12.2024 - 27.punkts - “27. Pozīcijā "Kredīti" uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar ne-MFI, t.sk. aizdevumus, pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, norēķinu karšu procentu un bezprocentu kredītus, prasības, kuras radušās finanšu līzinga un reverso repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos ne-MFI emitētos parāda vērtspapīrus. Prasības pret MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda kā prasības pret citiem finanšu starpniekiem. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 28. punkta prasībām.”
sākot ar 01.01.2025 - 27.punkts - “27. Pozīcijā "Kredīti" uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar ne-MFI, t.sk. aizdevumus, pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, norēķinu karšu procentu un bezprocentu kredītus, prasības, kuras radušās finanšu līzinga un reverso repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos ne-MFI emitētos parāda vērtspapīrus. Kredīta neatmaksātā nominālvērtība ietver kredīta neatmaksāto pamatsummu, kavētos procentu maksājumus un citu kavēto maksājumu summas, bet neietver uzkrātos procentus, kurus uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 37. punkta prasībām. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 28. punkta prasībām.”
Lūdzam anotācijā skaidrot, kā minētais regulējums korekti piemērojams aizpildot deklarāciju un veicot Solidaritātes iemaksu.
Piedāvātā redakcija
-
