Projekta ID
24-TA-453Atzinuma sniedzējs
SIA "BALTIC OIL MANAGEMENT"
Atzinums iesniegts
11.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 2.pielikuma 2. punkta 4) d) sadaļu izteikt sekojoši: "ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi virs 5 tonnām dienā"'.
Ievērojot valdības uzdevumu saistībā ar IVN birokrātisko procedūru mazināšanu, SIA Baltic Oil Management (turpmāk - Sabiedrība) piedāvā izvērtēt un noteikt robežvērtību sākot no kuras ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumiem nepieciešams sākotnējais IVN izvērtējums. Atsaucoties uz Eiropas parlamenta un padomes 13.12.2011. Direktīvu 2011/92/ES “Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu”, kas nosaka IVN procedūras piemērošanu tikai naftas un dabasgāzes ieguvei komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā ogļūdeņražiem (naftai), Sabiedrība lūdz noteikt būtiski mazāku robežvērtību.
Ievērojot valdības uzdevumu saistībā ar IVN birokrātisko procedūru mazināšanu, SIA Baltic Oil Management (turpmāk - Sabiedrība) piedāvā izvērtēt un noteikt robežvērtību sākot no kuras ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumiem nepieciešams sākotnējais IVN izvērtējums. Atsaucoties uz Eiropas parlamenta un padomes 13.12.2011. Direktīvu 2011/92/ES “Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu”, kas nosaka IVN procedūras piemērošanu tikai naftas un dabasgāzes ieguvei komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā ogļūdeņražiem (naftai), Sabiedrība lūdz noteikt būtiski mazāku robežvērtību.
Piedāvātā redakcija
d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi virs 5 tonnām dienā;
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
SIA Baltic Oil Management (turpmāk - Sabiedrība) atkārtoti iebilst un norāda, ka eksperti /kandidāti ir ne tikai Vides pārraudzības valsts biroja un Valsts vides dienesta eksperti, bet tās personas, kas neatkarīga (ārštata) eksperta statusā vērtē ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Sabiedrība atkārtoti uzsver nepieciešamību noteikt kritērijus ekspertu/ kandidātu statusa piešķiršanai, ietverot prasības profesionālajai, akadēmiskajai izglītībai, darba pieredzei attiecīgajā nozarē, kā arī pieredzei attiecīgās nozares projektu ietekmes uz vidi novērtēšanā. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu neatkarīgo (ārštata) ekspertu darbu apmaksā projekta ierosinātājs, tas netiek finansēts no valsts budžeta. Neprofesionālu neatkarīgo (ārštata) ekspertu nepamatotas prasības rada papildus izmaksas un laika patēriņu projekta ierosinātājam un tā apmaksātajiem ekspertiem, kas iesaistīti IVN ziņojuma izstrādāšanā.
Eksperti neattiecas uz visdažādākajām jomām, tās noteiktas IVN programmās un jomas nemainās. Sugu un biotopu ekspertiem šādas prasības ir noteiktas, tāpat kā ekspertu sertificēšanas kārtība. Pilnīgi iespējams ir noteikt līdzīgu kārtību arī citu ietekmes uz vidi jomu speciālistiem – ģeoloģijā, hidroģeoloģijā, trokšņa novērtējumā, sociāli ekonomiskajā novērtējumā. Nav jēgas tērēt līdzekļus par atzinumiem, ko izstrādājušas personas, kam nav atbilstoša izglītība un pieredze eksperta darba veikšanai.
Likumā noteikta prasība norādīt IVN ziņojuma izstrādātājus – personas. Attiecīgi, iespējams norādīt arī nepieciešamo kvalifikāciju un prasības eksperta statusa iegūšanai.
Eksperti neattiecas uz visdažādākajām jomām, tās noteiktas IVN programmās un jomas nemainās. Sugu un biotopu ekspertiem šādas prasības ir noteiktas, tāpat kā ekspertu sertificēšanas kārtība. Pilnīgi iespējams ir noteikt līdzīgu kārtību arī citu ietekmes uz vidi jomu speciālistiem – ģeoloģijā, hidroģeoloģijā, trokšņa novērtējumā, sociāli ekonomiskajā novērtējumā. Nav jēgas tērēt līdzekļus par atzinumiem, ko izstrādājušas personas, kam nav atbilstoša izglītība un pieredze eksperta darba veikšanai.
Likumā noteikta prasība norādīt IVN ziņojuma izstrādātājus – personas. Attiecīgi, iespējams norādīt arī nepieciešamo kvalifikāciju un prasības eksperta statusa iegūšanai.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
SIA Baltic Oil Management (turpmāk - Sabiedrība) atkārtoti iebilst un norāda, ka Vides pārraudzības valsts biroja interneta vietnē pieejama informācija liecina, ka vidēji IVN procedūra tiek veikta no 3 līdz 4 gadiem. Diemžēl ogļūdeņražu projektam šī procedūra pārsniedza pat 5 gadu termiņu. Tādējādi augstāk minētājā Deklarācijā noteiktais par administratīvā sloga mazināšanu IVN jomā ir pamatoti un steidzami risināms. Papildus jānorada, ka pirms aptuveni vairāk kā 10 gadiem, gandrīz identiskas procedūras tika paveiktas no 1 līdz 2 gadiem, kas nozīmē, ka iepriekš birokrātijas slogs bija būtiski mazāks, tāpēc nepieciešams noteikt termiņus IVN procedūrai ne tikai paredzētā darbības ierosinātājam, bet arī IVN procedūrā iesaistītajām kompetentajām institūcijām. Tāpēc Sabiedrība atkārtoti norāda, ka likumprojektā jābūt skaidri definētam:
1) cik bieži kompetentā institūcija var pieprasīt papildināt ziņojumu ar jaunu informāciju;
2) par cik ilgu laiku var pagarināt ziņojuma izskatīšanu un atzinuma sniegšanu par IVN ziņojumu;
3) cik ilgi var tikt vērtēts paredzētās darbības ziņojums;
Sabiedrība lūdz likumprojekta izstrādātajam to definēt un iekļaut likumprojektā.
Iebildums tiek uzturēts. Var piekrist, ka pastāv atsevišķas paredzētās darbības, kam nav precedentu, tomēr kategoriski iebilstam pret formulējumu “katra paredzētā darbība ir atšķirīga, gan tehnoloģiju, gan procesu ziņā. Katrs ziņojums atšķiras arī pēc informācijas kvalitātes un detalizācijas”. Piemēram, ļoti liels skaits (vairāki simti) derīgo izrakteņu ieguves karjeru ar vienādu ietekmi uz vidi, infrastruktūras projekti autoceļu būvē, arī ar līdzīgu ietekmi uz vidi. Šajos gadījumos nav iespējamas būtiskas atšķirības tehnoloģiskajā risinājumā un ziņojumu detalizācijā. IVN procedūra tiek piemērota kopš 1999.gada, tā vairākkārtīgi pilnveidota, uzkrājot pieredzi gan Latvijā, gan pārrobežu projektu ietekmes uz vidi novērtēšanā. Ieteicams, konsultēties ar Vides pārraudzības valsts biroja speciālistiem, lai gūtu priekšstatu par IVN procedūras termiņu noteikšanu, nevis aizbildināties ar Administratīvā procesa likuma normu piemērošanu IVN procedūrai.
1) cik bieži kompetentā institūcija var pieprasīt papildināt ziņojumu ar jaunu informāciju;
2) par cik ilgu laiku var pagarināt ziņojuma izskatīšanu un atzinuma sniegšanu par IVN ziņojumu;
3) cik ilgi var tikt vērtēts paredzētās darbības ziņojums;
Sabiedrība lūdz likumprojekta izstrādātajam to definēt un iekļaut likumprojektā.
Iebildums tiek uzturēts. Var piekrist, ka pastāv atsevišķas paredzētās darbības, kam nav precedentu, tomēr kategoriski iebilstam pret formulējumu “katra paredzētā darbība ir atšķirīga, gan tehnoloģiju, gan procesu ziņā. Katrs ziņojums atšķiras arī pēc informācijas kvalitātes un detalizācijas”. Piemēram, ļoti liels skaits (vairāki simti) derīgo izrakteņu ieguves karjeru ar vienādu ietekmi uz vidi, infrastruktūras projekti autoceļu būvē, arī ar līdzīgu ietekmi uz vidi. Šajos gadījumos nav iespējamas būtiskas atšķirības tehnoloģiskajā risinājumā un ziņojumu detalizācijā. IVN procedūra tiek piemērota kopš 1999.gada, tā vairākkārtīgi pilnveidota, uzkrājot pieredzi gan Latvijā, gan pārrobežu projektu ietekmes uz vidi novērtēšanā. Ieteicams, konsultēties ar Vides pārraudzības valsts biroja speciālistiem, lai gūtu priekšstatu par IVN procedūras termiņu noteikšanu, nevis aizbildināties ar Administratīvā procesa likuma normu piemērošanu IVN procedūrai.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
SIA Baltic Oil Management pievienojas visiem Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas iebildumiem un priekšlikumiem.
Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1.pielikumā 20. punktu izteikt sekojoši: "Ogļūdeņražu ieguvei komerciālos nolūkos virs 50 tonnām dienā".
Diemžēl VARAM komentārā sniedz nepatiesu informāciju.
Priekšlikums tika apspriests VARAM vairāku gadu garumā, konceptuāli saņemot rakstisku atbalstu 03.12.2020. Nr. 1-17/1078:
“1. Ministrija norāda, ka 2020.gada 23.oktobra sanāksmē jau informēja, ka likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” grozījumi tiks izstrādāti pēc Eiropas Komisijas izvērtējuma, kas dotajā mirklī ir procesā. Ministrija šobrīd nevar norādīt konkrētu laiku, kad tiks plānoti grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka asociācijas priekšlikumus saistībā ar 1.pielikumā paredzētās darbības iekļaušanu ar konkrētu kritēriju pieņemam un likumprojektā iekļausim, kā arī par to tiks diskutēts saskaņošanas procesā. Informēsim asociāciju par likumprojekta “Par ietekmes uz vidi novērtējuma” uzsākšanas procesu.”.
Sabiedrība vairākkārt rakstiski sniegusi pamatojumu, balstoties gan uz ES normatīvo regulējumu, gan pētot citu ES dalībvalstu, īpaši Lietuvas, normatīvo regulējumu. Minētais jautājums apspriests arī Baltijas Ogļūdeņražu asociācijas sanāksmēs ar KEM pārstāvjiem. Iebildumā nepārliecinošā “papildus izvērtēšana” vērtējama kā kārtējā nozares problemātikas atlikšana un nepamatota novilcināšana, kas liecina par amatpersonu bezatbildīgumu.
VARAM nav norādījusi kāpēc faktiski desmit gadu laikā šo jautājumu nav risinājusi, kā arī kāpēc tā atsākas ņemt vērā zemāk minēto Direktīvu.
Eiropas parlamenta un padomes 13.12.2011. Direktīva 2011/92/ES “Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka IVN procedūras piemērošanu tikai naftas un dabasgāzes ieguvei komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā attiecībā uz ogļūdeņražiem. Papildus noradām, ka Lietuvas Republikā plānoto ekonomisko darbību ietekmes uz vidi novērtējuma likuma 1.pielikumā noteikts, ka “plānotās ekonomiskās aktivitātes, kam jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējums 2.1. punktā minēta ogļūdeņražu ieguve Lietuvas Republikas teritorijas, ja apjoms pārsniedz 500 tonnas dienā. SIA “Baltic Oil Management” (turpmāk – Sabiedrība) piedāvā noteikt un piemērot risinājumu mērķa lielumu 50 tonnas dienā, sākot ar kuru nepieciešams piemērot IVN procedūru. Tā būs daudzkārt zemāka robežvērtību kā noteikts Direktīvā 2011/92/ES. Latvija šobrīd nepamatoti ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvais regulējums nosaka IVN procedūras piemērošanu ogļūdeņražu ieguvei sākot no 0,01 tonnām dienā. Ģeoloģiskie apstākļi Latvijā būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ģeoloģiskajiem apstākļiem, tāpēc ogļūdeņražu ieguve Latvijā nevar radīt augstāku vides piesārņojuma risku kā kaimiņvalstīs.
Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1.pielikumā 20. punktu izteikt sekojoši: "Ogļūdeņražu ieguvei komerciālos nolūkos virs 50 tonnām dienā".
Diemžēl VARAM komentārā sniedz nepatiesu informāciju.
Priekšlikums tika apspriests VARAM vairāku gadu garumā, konceptuāli saņemot rakstisku atbalstu 03.12.2020. Nr. 1-17/1078:
“1. Ministrija norāda, ka 2020.gada 23.oktobra sanāksmē jau informēja, ka likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” grozījumi tiks izstrādāti pēc Eiropas Komisijas izvērtējuma, kas dotajā mirklī ir procesā. Ministrija šobrīd nevar norādīt konkrētu laiku, kad tiks plānoti grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka asociācijas priekšlikumus saistībā ar 1.pielikumā paredzētās darbības iekļaušanu ar konkrētu kritēriju pieņemam un likumprojektā iekļausim, kā arī par to tiks diskutēts saskaņošanas procesā. Informēsim asociāciju par likumprojekta “Par ietekmes uz vidi novērtējuma” uzsākšanas procesu.”.
Sabiedrība vairākkārt rakstiski sniegusi pamatojumu, balstoties gan uz ES normatīvo regulējumu, gan pētot citu ES dalībvalstu, īpaši Lietuvas, normatīvo regulējumu. Minētais jautājums apspriests arī Baltijas Ogļūdeņražu asociācijas sanāksmēs ar KEM pārstāvjiem. Iebildumā nepārliecinošā “papildus izvērtēšana” vērtējama kā kārtējā nozares problemātikas atlikšana un nepamatota novilcināšana, kas liecina par amatpersonu bezatbildīgumu.
VARAM nav norādījusi kāpēc faktiski desmit gadu laikā šo jautājumu nav risinājusi, kā arī kāpēc tā atsākas ņemt vērā zemāk minēto Direktīvu.
Eiropas parlamenta un padomes 13.12.2011. Direktīva 2011/92/ES “Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka IVN procedūras piemērošanu tikai naftas un dabasgāzes ieguvei komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā attiecībā uz ogļūdeņražiem. Papildus noradām, ka Lietuvas Republikā plānoto ekonomisko darbību ietekmes uz vidi novērtējuma likuma 1.pielikumā noteikts, ka “plānotās ekonomiskās aktivitātes, kam jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējums 2.1. punktā minēta ogļūdeņražu ieguve Lietuvas Republikas teritorijas, ja apjoms pārsniedz 500 tonnas dienā. SIA “Baltic Oil Management” (turpmāk – Sabiedrība) piedāvā noteikt un piemērot risinājumu mērķa lielumu 50 tonnas dienā, sākot ar kuru nepieciešams piemērot IVN procedūru. Tā būs daudzkārt zemāka robežvērtību kā noteikts Direktīvā 2011/92/ES. Latvija šobrīd nepamatoti ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvais regulējums nosaka IVN procedūras piemērošanu ogļūdeņražu ieguvei sākot no 0,01 tonnām dienā. Ģeoloģiskie apstākļi Latvijā būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ģeoloģiskajiem apstākļiem, tāpēc ogļūdeņražu ieguve Latvijā nevar radīt augstāku vides piesārņojuma risku kā kaimiņvalstīs.
Piedāvātā redakcija
20.Ogļūdeņražu ieguvei (komerciālos nolūkos) virs 50 tonnām dienā.