Atzinums

LDDK uztur publiskās apspriešanas procesā izteikto iebildumu:
Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta devītajā daļā saglabāta spēkā esošā norma (AL 9. panta otrā daļa):
“(9) Augstskola ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgas studiju programmas apguvi, ja izpildīti šādi nosacījumi:
1) attiecīgā augstskola ir akreditēta un reģistrā ierakstīts augstskolas tips;
2) attiecīgā studiju programma ir īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”
Ņemot vērā nesenos grozījumus Profesionālās izglītības likumā,[3] kā arī esošos vai gaidāmos grozījumus vairākos MK noteikumos (Nr. 322, 110, kā arī 52), lūdzam izvērtēt – vai piedāvātajā normā saglabājama tikai atsauce par “attiecīgas studiju programmas apguvi” vai normu nepieciešams papildināt arī ar norādi uz augstskolu īstenotajām profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām. Šāds papildinājums garantētu, ka tikai akreditētas un prasībām atbilstošas augstskolas varētu izsniegt dokumentus, kas apliecina profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu apguvi.
Minētais attiecas arī uz šī panta 11. daļu (“(11) Informācija par akreditētajām augstskolām, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās licencēto un akreditēto studiju programmu saraksts pieejams VIIS.”)

Publiskās apspriešanas  viedokļu apkopojumā norādīts IZM skaidrojums: "Uzskatām, ka šo jautājumu būs atkārtoti jāpārskata pēc pilotprojekta īstenošanas." Aicinām arī skaidrot ierobežojumus, kāpēc ir jāgaida pilotprojekta īstenošanas beigas, lai veiktu šādus grozījumus.

-

LDDK uztur publiskās apspriešanas procesā izteikto iebildumu:

Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta astotajā daļā ietverts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus:
“(8) Augstskolu atbilstības novērtēšanas un kvalitātes novērtēšanas kārtību, akreditācijas kārtību un kritērijus, prasības augstskolas akreditācijai, tai skaitā atbilstības un kvalitātes novērtēšanai, kā arī ārkārtas akreditācijas, akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Piedāvātajā tiesību normā lietotais visa kopējā akreditācijas procesa un arī akreditācijas 3 posmu apraksts, mūsuprāt, var radīt neskaidrības par gaidāmo MK noteikumu saturu. Lūdzam deleģējošo normu precizēt, secīgi norādot 3 akreditācijas procesa posmus, kas korekti minēti arī panta pirmajā daļā, proti:
 - atbilstības novērtēšana,
 - kvalitātes novērtēšana un
 - lēmuma par akreditāciju pieņemšana.
 

Iespējamā 9. panta astotās daļas redakcija:
“(8) Ministru kabinets nosaka:
 - akreditācijas kritērijus un prasības,
 - atbilstības novērtēšanas kārtību,
 - kvalitātes novērtēšanas kārtību,
 - lēmuma par akreditāciju pieņemšanas kārtību,
 - ārkārtas akreditācijas kārtību,
 - akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību.”

LDDK uztur publiskās apspriešanas procesā izteikto iebildumu:

Likumprojekta pārejas noteikumos aprakstīta jauno normu ieviešanas kārtība: normas stājas spēkā 01.01.2028. (120. punkts), līdz tam 01.01.2026.-31.12.2027. tiek ar likumu pagarināti studiju virzienu akreditācijas termiņi (121.), līdz 01.01.2028. augstskolas pilnveido kvalitātes nodrošināšanas sistēmas (122.), līdz 30.06.2032. visas augstskolas iziet akreditācijas procesu.

Lūdzam papildināt anotāciju vai sniegt skaidrojošu materiālu ar jauno tiesību normu ieviešanas grafiku. Uzskatām, ka likumprojekta materiālos būtu nepieciešama plašāka informācija par akreditācijas sistēmas pāreju no studiju virzienu akreditācijas uz augstskolu akreditāciju.

Norādām, ka vairākām ieinteresētajām pusēm, tostarp arī par procesu atbildīgajām institūcijām, pietrūkst informācijas par institucionālās akreditācijas organizatoriskajiem un vērtēšanas aspektiem, kā rezultātā šobrīd akreditācijas jomā valda nenoteiktība.

Piemērs: LDDK ir saņēmis informāciju par RTU Liepājas Jūrniecības koledžas 4. LKI līmeņa programmām (jūrskolas programmas), kurām drīzumā beigsies akreditācija, bet IKVD atsakās īstenot jaunu akreditācijas procedūru, aizbildinoties ar to, ka arī zemāka līmeņa programmas tiks akreditētas iestādes institucionālās akreditācijas ietvaros un sīkākus komentārus nesniedz.

-

LDDK aicina IZM veikt visaptverošu risku analīzi, izvērtējot pārējas uz institucionālo akreditāciju ietekmi uz reglamentēto profesiju starptautisko atzīšanu (arī ārpus ES).

Jāizvērtē, vai Ministru kabinetam nosakāma kompetence paredzēt speciālu pieeju un principus augstskolu vērtēšanai, kurās ir pārstāvētas tematiskās jomas un attiecīgi studiju programmas, kuru apguves rezultātā persona var strādāt reglamentētā profesijā. Vai arī jānosaka, ka akreditācijas ietvaros tiek ņemtas vērā šo specifisko jomu reglamentējošie normatīvie akti vai starptautiskie standarti.

Piemēram, nepieciešams izvērtēt, vai nav jānosaka, ka 
 - novērtēšanu veic attiecīgajā tematiskajā jomā atbilstoši kvalificēti eksperti,
 - vērtēšanas principi un metodika tiek balstīta arī uz jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem vai starptautiskajiem standartiem, ja tādi ir piemērojami u.c.

Piemēram, jūrniecībā STCW konvencija izvirza speciālas prasības gan ekspertiem, gan kvalitātes nodrošināšanas sistēmai.
 

-