Projekta ID
24-TA-1665Atzinuma sniedzējs
Labklājības ministrija
Atzinums iesniegts
27.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lūdzam precizēt (papildināt) ziņojuma 107.lp otrās rindkopas teikumu:
Ja ārzemnieka paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga, tad nepieciešamais finanšu līdzekļu apmēram (darba algai) ir jābūt ne mazākai par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā (2023.gadā – 1537 EUR).
Ja ārzemnieka paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga, tad nepieciešamais finanšu līdzekļu apmēram (darba algai) ir jābūt ne mazākai par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā (2023.gadā – 1537 EUR).
Piedāvātā redakcija
Ja ārzemnieka paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga ir augstāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, tad ārzemniekam nepieciešamajam finanšu līdzekļu apmēram (darba algai) ir jābūt ne mazākam par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā (2023.gadā – 1537 EUR).
2.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lūdzam ziņojuma 94.lp precizēt minēto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukumu uz tās jauno nosaukumu - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lūdzam ziņojuma 64.lp otrajā rindkopā precizēt 2.teikumu, salāgojot to ar ziņojuma 107.lp norādīto atsauci uz CSP datiem.
Piedāvātā redakcija
Kaut arī kopumā spēkā esošais regulējums paredz, ka darba algai, ko izmaksā darba devējs, ir jābūt ne mazākai par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu nozarē (saskaņā ar CSP pēdējo publicēto informāciju) vai ar nozares ģenerālvienošanos noteikto minimālo algu, viens no riskiem varētu būt saistīts ar to, ka darba devēji neievēro šos nosacījumus, un tad zemākas atalgojuma likmes piemērošana viesstrādniekiem un ilgākas darba stundas kopumā var samazināt Latvijas darba tirgus konkurētspēju pret citām ES valstīm attiecībā uz darbaspēka piesaisti.